Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. septembris, 2012
Drukāt

Beidzot mazināšot darba aizsardzības birokrātiju

napo6_92

Latvijas lauksaimnieki ir izmisumā par milzīgo birokrātiju darba aizsardzības jomā un prasību algot tik augsti kvalificētus speciālistus uzskata par absurdu. Beidzot solījumiem kaut ko mainīt var sekot arī reāla virzība.


 

Lauksaimniekus 
noslogo jaunā kārtība

Kopš šī gada sākuma uzņēmumiem (ar vairāk nekā pieciem nodarbinātajiem), kas darbojas bīstamajās nozarēs (sk. uzziņu), jāpieņem darbā speciālists ar 1. vai 2. līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzībā vai jāpiesaista kompetentā institūcija. Līdz tam bīstamo nozaru uzņēmumos par darba aizsardzību varēja atbildēt speciālisti ar augstāko izglītību dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un vismaz piecu gadu darba pieredzi attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā un iegūtu 160 stundu apmācību darba drošībā. Tagad šiem speciālistiem ir tikai tādas pašas tiesības kā visiem citiem speciālistiem ar 160 stundu apmācību darba aizsardzībā (sk. uzziņu).

Tā kā arī lauksaimniecības nozare pieskaitīta bīstamajām, daudzi lauksaimnieki ir izmisuši, jo speciālistu ar nepieciešamo kvalifikāciju Latvijā esot maz. Zemnieks Andris Felss “LA” skaidro, ka viņa zemnieku saimniecībā “Vīnkalni” nodarbināti septiņi cilvēki, un līdz šim viņa uzņēmumā par darba drošību atbildēja speciālists ar augstāko izglītību inženierzinātnē, kurš visus savus darba gadus strādājis šajā jomā lauksaimniecībā. Tagad viņš vairs neatbilstot birokrātijas prasībām.

 

“Neviens ar augstāko izglītību darba drošībā nebūs kompetentāks par cilvēku, kurš visu mūžu bijis lauksaimniecības inženieris, pārzina jebkuru tehnikas vienību un regulāri apmeklējis nepieciešamos kursus,” stāsta A. Felss.

 

Viņš noskaidrojis, ka bijušā Jēkabpils rajona teritorijā (tagad Jēkabpils, Aknīstes, Krustpils, Salas un Viesītes novadā) esot mazāk nekā desmit speciālistu, kas tagad pēc likuma esot jānolīgst. Tas esot pārāk maz, zinot, cik daudz ir uzņēmumu šajā apvidū. Zemniekam neesot nekādu pretenziju pret regulārām Valsts darba inspekcijas (VDI) pārbaudēm, tās viņš atbalstot, taču ir noskaities par milzu formalitātēm un neiedziļināšanos reālajā situācijā. “Valsts tikai grib štancēt papīrus, un birokrātija vairojas kā tupelīte – daloties. Papīru kaudzes jau nepadara darbu drošāku,” teic A. Felss.

 

Ledus sakustējies

Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuros noteiktas attiecīgās normas, izdoti Aigara Kalvīša valdības laikā. Martā “LA” dienā Apē reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzklausīja uzņēmējus par absurdajām prasībām un solīja kaut ko darīt šajā jomā. Viņa komunikatori par virzību “LA” nespēja atbildēt.

Maijā “LA” dienā Durbē zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar zemniekiem un solīja strādāt arī pie birokrātijas mazināšanas darba aizsardzībā. Viņa solījumu pildījusi un informējusi labklājības ministri Ilzi Viņķeli, ka zemnieki nav apmierināti ar prasībām darba aizsardzības jomā un kādas ir pretenzijas. Vēl ZM nosūtījusi Labklājības ministrijai (LM) vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem, kas šajā sakarā būtu maināms.

Arī LM ķērusies vērsim pie ragiem un izsniegusi valdībai ziņojumu “Par darba aizsardzības jomas tiesisko regulējumu un administratīvā sloga samazināšanu”. Valdība to izskatīja aizpagājušās nedēļas sēdē.

 

Tās protokolā teikts, ka ar nākamā gada sākumu plānots samazināt administratīvo slogu darba aizsardzības jomā, atjaunot to regulējumu, kas bija spēkā līdz šī gada sākumam un nodrošināt ES direktīvu prasību ievērošanu, neparedzot vēl papildu prasības.

 

VDI pārstāvis Aivis Vincevs informē, ka uzņēmumu nozaru bīstamība noteikta, izvērtējot tajā notikušo nelaimes gadījumu skaitu, arodslimnieku skaitu un citus faktorus. Pēc pagaidām spēkā esošajiem noteikumiem, lauksaimniecības uzņēmumam noslēdzot pakalpojuma līgumu ar kompetento institūciju par darba aizsardzības jautājumu sakārtošanu un uzraudzīšanu, darba devējs no darbinieku vidus var norīkot par darba aizsardzību atbildīgo, kuram nav noteiktas nekādas izglītības prasības. Ja kompetentā institūcija netiek nolīgta, darbā jāpieņem speciālists ar jau minēto augstāko izglītību darba drošībā.

Nesen VDI paziņoja lauksaimniekiem, ka veiks tematiskās pārbaudes uzņēmumos tieši tagad, kad zemniekiem, īpaši graudkopībā, ir ļoti saspringts laiks. Zemnieki pastiprinātas pārbaudes no valsts iestāžu puses uztvēra ar negatīvu noskaņojumu un tikās ar atbildīgajām amatpersonām, lai vienotos, ka šādas pārbaudes jāveic pirms aktīvajiem sezonas darbiem.

 

Viedoklis
drukis_leta_Naglinnss_9

AS “Inspecta Latvia” ir viens no vadošajiem darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmumā strādājošie speciālisti, kas sniedz pakalpojumus darba aizsardzībā, visi ieguvuši šobrīd nepieciešamo augstāko izglītību konkrētajā specialitātē. Uzņēmuma vadītājs Pēteris Druķis atklāti skaidro: “Mēs kā pakalpojumu sniedzēji esam ieinteresēti, lai mūsu pakalpojumus pirktu, un arīdzan lauksaimnieki.” Viņš pauž, ka šādas prasības pēc kvalificētiem speciālistiem nav radušās no zila gaisa, bet gan no lielā skaita negadījumu, kas notiek lauksaimniecības uzņēmumos. “Tas, vai lauksaimnieki mācīsies paši vai algos jau izglītotus speciālistus, ir viņu pašu izšķiršanās. Tomēr es uzskatu – ja uzņēmējam jādara savs pamatdarbs, tad izdevīgāk tomēr ir pieaicināt darba aizsardzības speciālistu no malas,” teic P. Druķis. Viņš neapšauba arī inženieru un citu speciālistu, kuri iepriekš varējuši darboties nozarē, zināšanas, tomēr, ja negadījumu skaits saglabājas augsts, tad kaut kas sistēmā tomēr nav bijis kārtībā. Iespējams, tieši augstākā izglītība darba aizsardzībā esot risinājums. Uzņēmuma vadītājs arī neuzskata, ka vajadzētu atkal atcelt šobrīd aktuālo kārtību, jo tādējādi cilvēki, kas ieguvuši augstāko izglītību darba aizsardzībā (tādu Latvijā esot ap 700), būtu visai neapmierināti un apmānīti.

 

 

Uzņēmējdarbības bīstamās nozares

Nr. p.k. Darbības apraksts
1.
Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītās palīgdarbības
2.
Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības
3.
Mežizstrāde
4.
Zvejniecība
5.
Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
6.
Pārtikas produktu ražošana
7.
Dzērienu ražošana
8.
Tabakas izstrādājumu ražošana
9.
Tekstilizstrādājumu ražošana
10.
Apģērbu ražošana
11.
Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana
12.
Papīra un papīra izstrādājumu ražošana
13.
Poligrāfija un ierakstu reproducēšana
14.
Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana
15.
Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana
16.
Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
17.
Metālu ražošana
18.
Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas
19.
Elektrisko iekārtu ražošana
20.
Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana
21.
Kuģu un laivu būve
22.
Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana
23.
Mēbeļu ražošana
24.
Cita veida ražošana
25.
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
26.
Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde
27.
Notekūdeņu savākšana un attīrīšana
28.
Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde
29.
Ēku būvniecība
30.
Inženierbūvniecība
31.
Specializētie būvdarbi
32.
Sauszemes transports un cauruļvadu transports
33.
Ūdens transports
34.
Gaisa transports
35.
Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības
36.
Pasta un kurjeru darbība
37.
Slimnīcu darbība
38.
Sociālā aprūpe ar izmitināšanu
39.
Tekstilizstrādājumu un kažokādu mazgāšana un (ķīmiskā) tīrīšana

 

 

Turpinājums seko

Valdības uzdevums Labklājības ministrijai ir sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz decembrim izvērtēt, cik pamatota ir prasība, ka darba aizsardzības jomā nodarbinātajiem ir nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas darba aizsardzībā. LM arī jāsagatavo un jāiesniedz MK normatīvo aktu projektus par grozījumiem spēkā esošajā darba aizsardzības jomas tiesiskajā regulējumā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+