Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. aprīlis, 2015
Drukāt

Bērziņa lēmums – starta šāviens partijām (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pagājušajā piektdienā Valsts prezidents viesojās Bauskas novadā, piedalījās Grāmatu svētkos, viesojās pašvaldība, apmeklēja Īslīces vidusskolu un Bauskas alus darītavu. Īslīces vidusskolai no prezidenta Andra Bērziņa par piemiņu paliks simbolisks ozols, ko savas vizītes laikā Bauskas novadā viņš iestādīja kopā ar skolas direktori Viju Ieleju. Prezidents slavēja skolu, kas šajos grūtajos laikos nevis samazina klašu skaitu, bet palielina skolēnu skaitu, un vēlēja – lai būtu bērni un tie vienmēr gribētu atgriezties strādāt savās vecāku mājās.

UZZIŅA

Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram ir nevainojama reputācija.

Kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām (A. Bērziņa pilnvaras beigsies 7. jūlijā). Prezidenta vēlēšanas Saeimā notiek ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm. Nepieciešams vismaz 51 Saeimas locekļa atbalsts.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nekandidēt atkārtoti uz šo amatu uzskatāms par starta šāvienu partijām intensīvi ķerties pie viņa pēcteča meklējumiem.

Koalīcijas partiju līderi jau februārī vienojās par sadarbību Valsts prezidenta kandidātu meklējumos. Proti, partijas uzņēmās rīkot diskusijas ar dažādu nozaru sabiedriskajām organizācijām, kā arī katru ceturtdienu tikties, lai apmainītos ar informāciju par diskusijās izskanējušajiem viedokļiem un koordinētu prezidenta kandidātu meklējumu gaitu. Līdz šim gan šī sadarbība bija stipri nosacīta, bet diskusiju pasākumi samērā pieticīgi apmeklēti. Taču pēc A. Bērziņa piektdienas paziņojuma vairs nav vajadzības imitēt aktivitāti.

Partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa paudusi uzskatu, ka tagad koalīcijai varētu būt vienkāršāk vienoties par kopīgo kandidātu uz šo amatu. Viņasprāt, ir svarīgi, lai koalīcija būtu vienota, un kandidāts varētu būt gan bezpartijisks cilvēks, gan arī kādas partijas pārstāvis. Iespējamo prezidenta amata kandidātu vidū tiek minēta arī “Vienotības” pārstāve eirodeputāte Sandra Kalniete. Pagaidām gan viņa nav oficiāli izvirzīta un neesot guvusi pārliecinošu atbalstu pat savas partijas ietvaros.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) jau ir tikpat kā izlēmusi virzīt prezidenta amatam Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un Satversmes preambulas autoru Egilu Levitu. Taču pats Levits nebūt nesteidzas piekrist šim piedāvājumam, kamēr nav drošs par savām izredzēm. Tādēļ NA šonedēļ ieplānojusi veikt intensīvas konsultācijas gan ar kandidātu, gan ar koalīcijas partneriem un citām partijām.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas vienīgie bija pauduši atbalstu pašreizējam prezidentam Bērziņam, par viņa lēmumu nekandidēt nejūtoties ne pārsteigti, ne apjukuši. “Politikā esam gana ilgi, lai būtu gatavi dažādiem pavērsieniem. Signālu par nekandidēšanu nebija, bet tas nav pārsteigums, jo Bērziņš atšķirībā no daudziem citiem neturas pie amatiem izmisīgi,” teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņaprāt, ZZS kā cienījamam politiskam spēkam tagad jāuzņemas izvirzīt savu kandidātu, nevis pieslieties kādam no citu partiju nosauktajiem vai dažādās diskusijās izvirzītajiem pretendentiem. Šonedēļ visas ZZS ietilpstošās partijas vispirms izlemšot par saviem kandidātiem un pēc tam tos izvērtēs savienības kopīgā valde. Neoficiāli kā viens no iespējamiem kandidātiem minēts Saeimas deputāts Gundars Daudze, kurš savulaik bijis gan parlamenta priekšsēdētājs, gan Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Brigmanis par šādu iespēju runāja izvairīgi, norādot, ka tas vispirms jālemj Daudzes pārstāvētajai partijai “Latvijai un Ventspilij”.

Koalīcijas apņemšanās atrast vienu visiem pieņemamu kandidātu, protams, ir apsveicama, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka tas parasti neizdodas. Ļoti iespējams, arī šajās prezidenta vēlēšanās neiztiks bez politiskā tirgus un opozīcijas pievilināšanas. To labi saprot arī “Saskaņa”, kas pagaidām ietur nogaidošu pozīciju un nesteidzas paust savu atbalstu vai nosodījumu kādam no izskanējušajiem kandidātiem, vienlaikus neizslēdzot iespēju izvirzīt arī savu. Šī ir ierasta saskaņiešu taktika pirms atbildīgiem balsojumiem jeb signāls koalīcijas partijām – sak, esam atvērti jūsu piedāvājumiem.

Pagaidām vienīgais oficiāli izvirzītais prezidenta kandidāts ir opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Mārtiņš Bondars. Savukārt Ingunas Sudrabas partija “No sirds Latvijai” savu nostāju prezidenta vēlēšanu sakarā plāno formulēt sestdien gaidāmajā biedru kopsapulcē.

Līdzās jau nosauktajiem kuluāros izskan arī citu iespējamo kandidātu vārdi. Neoficiāli zināms, ka notikušas politiķu sarunas ar garīdznieku Juri Rubeni un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Prezidenta kandidātu lokā minēts arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kurš gan neesot uzrunāts, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Tagad galvenais ir nepielaist atkal pie amata tādu pašu, kā saka – Pūt un palaid! Vēl vienu tādu tirliņu Latvija var arī neizturēt.

  2. Prezidenti, jeb rezidenti… Visu viņu veidotās iekšpolitikas dēļ, Latvijas iedzīvotāji kļūst par nerezidentiem citās valstīs, kurās ir tas tik ilgi gaidītais darbs. Un algas arī, protams. Un sakārtotība nodokļu maksāšanas jomā. Tajā skaitā sociālo nodokļu, un tādēļ pensiju iespēja. Un tas viss ir jāsameklē pašiem iedzīvotājiem, un turklāt aiz Latvijas robežām. Ļoti dīvaini realizēta iekšpolitika.

  3. … un kuram ir nevainojama reputācija … tas bija joks!!!??? (… no prasībām prezidenta kandidātam)

  4. nu nezinu gan, ko Saeima ievēlēs par Prezidentu, bet es, kā Latvijas pamattautai piederoš pilsonis, apsveicu šī amata iespējamo pretendentu Egilu Levitu viņa vārda dienā!

  5. Fotoattēls arī parāda visas šīs darbošanās liekulību. Prezidents it kā stāda kociņu – baltā kreklā, ar šlipsi, buktētās goda uzvalka biksēs un nospodrinātās kurpēs! Tā ir darbības imitācija, tāpat kā daudz kas cits no prezidenta paveiktā.

  6. kandidāts nevarētu būt gan bezpar†Ejisks cilvēks, gan arī kādas par†ijas pārstāvis, kandidāts varētu būt bezpar†Ejisks cilvēks vai arī kādas par†ijas pārstāvis.

  7. Vesels bariņš prezidenta amata kandidātu ar “nevainojamām reputācijām”. ( Ja tas nebūtu tik skumji, varētu pasmaidīt.)
    Taču, ja Bērziņš atteicās, tas nozīmē tikai to, ka nākošais prezidents jau ir atrasts. Tagad tikai tiek rakstīts scenārijs tam “pareizā” prezidenta ievēlēšanas šovam. Būtībā jau ir tikai divi varianti – vai nu šis “pareizais kandidāts” uz prezidenta krēslu tiks virzīts caur starppartiju politiskā tirgus imitāciju, vai arī parādīsies pēkšņi, kā tāds trusis, ko burvju mākslinieks izvelk no sava cilindra un par kuru pēkšņi “nez kādēļ” visi nobalso ( V.V. Freibergas un Zatlera gadījums) Domāju, ka šoreiz tiks izspēlēts pirmais variants, jo tas tautā rada lielāku intrigu un demokrātijas ilūziju. Otrais variants vairāk piemērots tad, ja izraudzītajam prezidentam skapja dziļumā ir vairāki nejauki skeleti, kuri ieilgušajā kandidātu apspriešanas periodā varētu no tā skapja izlīst.

    • Ar tiem ,,skeletiem ,,ir pavisam vienkārši,vajadzīgā brīdī tos var novākt, kā tas bija jau pieredzēts Audera un Zatlera gadījumā .Audera Skeletus izvilka dienas gaismā ,bet Zatlera savāca un noslēpa.

    • Vērojiet Puzes mežus – tur to zaķīti liks cilindrā un pārējais tāds vājš teātris …

Draugiem Facebook Twitter Google+