Bērziņš: nekavējoties jāveicina finanšu sektora stabilitāte Eiropā 0
Finanšu sektora un banku sistēmas stabilitāte Eiropai patlaban ir visbūtiskākais jautājums, kas jārisina nekavējoši, šādu viedokli Arajološas grupas jeb deviņu Eiropas valstu prezidentu tikšanās Somijā laikā akcentēja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš (pirmais no kreisās).
Bērziņš runāja par finanšu sektora stabilitātes nozīmi Eiropā gan paneļdiskusijas laikā, gan pasākumu noslēdzošajā preses konferencē, aģentūru LETA informēja prezidenta preses dienestā.
“Eiropas Centrālā banka ar šī brīža rīcību faktiski pērk laiku, bet tas Eiropas strukturālās problēmas neatrisina. Aptuveni pēc diviem gadiem mēs redzēsim krīzes reālos rezultātus. Ja mēs neko nemainīsim un nerīkosimies nekavējoši, tad Eiropa šo spēli var zaudēt,” teica Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka finanšu sektora un banku sistēmas stabilitāte Eiropai pašlaik ir visbūtiskākais jautājums.
Eiropas valstu prezidentu tikšanās laikā notika trīs paneļdiskusijas: “Eiropas spēks un intereses globālā kontekstā”, “Iecietība un diskriminācijas apkarošana” un “Eiropas dienvidu kaimiņi”, kurās prezidenti apmainījās viedokļiem un pauda savu redzējumu par konkrētajām tēmām.
Jautājumos par Eiropas Savienības enerģētikas politiku Bērziņš nāca klajā ar priekšlikumu apsvērt kopēju Eiropas enerģētikas politiku, lai visai Eiropai būtu viena institūcija, kas Eiropas vārdā runātu ar piegādātājiem un cenu visam Eiropas tirgum.
Otrās paneļdiskusijas laikā Bērziņš pateicās klātesošajiem prezidentiem par viņu pārstāvēto valstu sniegtu atbalstu Nila Muižnieka ievēlēšanā par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru.
Runājot par izglītības lomu sabiedrības saliedētības veicināšanā, Latvijas Valsts prezidents atzina, ka Latvijā ir panākts labs līdzsvars mazākumtautību izglītības jomā. “Ja to mēģina izjaukt, tad problēmas ir acīm redzamas. Tā esam nonākuši pie referenduma par otru valsts valodu. Šis līdzsvars ir nozīmīgs, bet trausls,” piebilda Bērziņš.
Trešajā paneļdiskusijā par Eiropas dienvidu kaimiņiem Valsts prezidents uzsvēra, ka Eiropas valstīm ir iespēja palīdzēt jaunajiem režīmiem to veidošanās procesā. Latvijas pienesums varētu būt mūsu pieredze, attīstot jaunas institūcijas un demokrātisko procesu.
Noslēguma preses konferencē Arajološas grupas dalībnieki pateicās Somijas prezidentei Tarjai Halonenenai par ieguldījumu gan šīs grupas darbībā, gan Eiropas Savienības un pasaules politikas procesu veidošanā. Halonena pateicās kolēģiem par saistošajām un atklātajām diskusijām, kā arī novēlēja veiksmīgu nākamo sanāksmi, kas 2013.gadā notiks Polijā.
