Bērziņš rosina atteikties no dzīvokļu un limuzīnu iegādes bijušajiem prezidentiem 0
Šodien Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumu projektu likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz atteikšanos no valsts dzīvokļa piešķiršanas un luksusa klases limuzīna iegādes un nomas bijušajām valsts pirmajām personām.
Bērziņa iesniegtais likumprojekts piedāvā atteikties no garantijas, kas nosaka, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. Vienlaikus kā kompensējošs mehānisms tiek piedāvāts ikmēneša pensijas palielinājums un iespēja izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Likumprojekta skaidrojošajā daļā uzsvērts, ka 1995.gadā, kad to pieņēma, valsts dzīvokļa garantija varēja būt nepieciešama un attaisnojama, ņemot vērā tā laika dzīvojamo fondu, īres tirgu un sociālekonomisko situāciju pēc padomju sociālistiskās iekārtas sabrukuma, tomēr pašlaik apstākļi ir mainījušies. Arī citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka ne Vācija, ne Polija, ne Čehija eksprezidentiem nenodrošina valsts dzīvokli. Čehijā šim mērķim noteikta īpaša kompensācija apmēram 1300 latu apmērā, bet Polijā izdevumi sedzami no piešķirtās pensijas un personiskajiem līdzekļiem. Somijā likums paredz dzīvokļa garantiju, ļaujot nodrošināt dzīvokli par saprātīgu cenu, bet praksē šī garantija netiek izmantota. Igaunijā dzīvoklis tiek nodrošināts, taču ar atrunu, ka jāvērtē eksprezidenta sociālais stāvoklis, veicamās funkcijas un valsts budžeta iespējas.
Pašlaik persona, kas ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, saņem ikmēneša pensiju 50% apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, proti, 1500 latus pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 1125 latus pēc nodokļu nomaksas. Likumprojekts piedāvā palielināt pensiju līdz 85% no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, proti, līdz 2550 latiem pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 1912 latiem pēc nodokļu nomaksas. Līdz ar to tiek piedāvāts pensiju palielināt par apmēram 787 latiem pēc nodokļu nomaksas, kas dzīvokļa īrei būtu pietiekama summa. Patlaban eksprezidenta pagaidu dzīvokļa īrēšanai un komunālo pakalpojumu apmaksai drīkst izlietot 1200 latus, no kuriem nomas maksa līdz šim bijusi 813 lati. Savukārt komunālie pakalpojumi, tostarp kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumi, būtu jāapmaksā pašiem eksprezidentiem.
Otrais ierosinājums attiecībā uz sociālajām garantijām saistīts ar eksprezidentu automašīnu iegādi, jo pašreizējie normatīvie akti neparedz tās izvēles kritērijus. Likumprojekta argumentācijas sadaļā uzsvērts: “Pienākumi, ko pilda persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, parasti nav saistīti ar tādām funkcijām, ka būtu nepieciešams luksus klases limuzīns, kāds varētu būt vajadzīgs trijām augstākajām valsts amatpersonām.”
Lai piedāvātu samērīgu risinājumu un ņemtu vērā vieglo automašīnu tirgus analīzi, iesniegtajās likuma izmaiņās secināts, ka maksimāli pieļaujama un piemērota varētu būt automašīnas iegādes vērtības piesaiste valsts pārvaldes iestādes amatpersonu noteiktajiem limitiem, tos koriģējot atbilstoši eksprezidentu vajadzībām un statusam. Tādēļ likumprojekts eksprezidentam paredz valsts pārvaldes amatpersonai atļautā limita divkāršu apmēru, proti, 25 000 latu bez PVN auto iegādei un 760 latus bez PVN auto nomai. Noteiktais limits atbilstu vidējās klases, vidējās “premium” klases un dažiem lielās “premium” klases automašīnu bāzes modeļiem, piemēram, “Mercedes-Benz” C klasei, “Ford Mondeo”, “Škoda Superb”, “Volkswagen CC”, “Volvo S80” un “Audi A4”.
Citu valstu pieredze liecina, ka, piemēram, Vācijā izmaksas par nebruņotu mašīnu eksprezidenta vajadzībām, neskaitot uzturēšanas izdevumus, ir 300 (210 lati) līdz 500 eiro (351 lats) mēnesī. Somijā automašīna privātām vajadzībām netiek nodrošināta un katram braucienam tā ir īpaši jāpiesaka. Polijā eksprezidentam pašlaik tiek nodrošināts “Audi A8” un BMW 7.sērijas automašīna.
Iesniegtais likumprojekts nosaka pārejas periodu, lai, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu, sociālo garantiju izmaiņas netiktu attiecinātas uz personām, kuras Valsts prezidenta amatu ieņēmušas līdz šim. Šīs personas saglabātu tām piešķirtos valsts dzīvokļus un automašīnas, bet tām nebūtu tiesību uz likumprojektā paredzēto pensiju palielinājumu. Savukārt jaunu automašīnu iegādei tiktu piemērots jaunais tiesiskais regulējums, bet uz esošo Valsts prezidentu neattiektos ne tiesības uz valsts dzīvokli, ne pensijas palielinājums.
Aprēķināts, ka likumprojektā paredzētie grozījumi samazinās valsts budžeta izdevumus, jo likumprojekts nepieļauj luksus klases automašīnu iegādi vai nomu. Līdz šim iegādāto vai nomāto automašīnu vērtība pārsniedz likumprojektā piedāvāto limitu. Savukārt, atsakoties no dzīvokļa iegādes, nomas, remontdarbu maksu segšanas, tiks būtiski samazināti valsts budžeta izdevumi, ieskaitot attiecīgo sociālo garantiju administrēšanas izdevumus.
Tāpat šodien Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz precizēt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja, viņa vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtību, pielīdzinot to Ministru prezidenta padomnieku darba līgumu uzteikšanas kārtībai. Likumprojekts nosaka, ka darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus, un lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu uzskatāms par politisku lēmumu. Likumprojektam pievienotajā anotācijā skaidrots, ka minētie amati ir politiska rakstura un attiecībā uz tiem noteicošais kritērijs ir personiskā uzticamība un spēja sadarboties ar Valsts prezidentu.
