Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. novembris, 2013
Drukāt

Vai esat informēti par jaunākajiem Latvijas zinātnes atklājumiem?

Foto - LETAFoto - LETA

Ilmārs Stonāns, 
AS “Grindeks” Pētniecības un attīstības departamenta vadītājs:
 “Protams, “Grindeks” ir specializējies trīs terapeitiskajās jomās – kardioloģijā, centrālajā nervu sistēmā un onkoloģijā, kurās mums ir visciešākā sadarbība galvenokārt ar Latvijas akadēmiskajiem zinātniekiem. “Grindeks” pieder kopskaitā ap 30 patentu, un, bez šaubām, integrējam šos atklājumus savā darbībā. Neviens uzņēmums nav ieinteresēts uzturēt patentus, no kuriem neredz praktisku atdevi. Arī paši biofarmācijas jomas zinātnieki sadarbojas ar mums, it sevišķi pēdējos gados aizvien vairāk apzinās, ka bez praktiskā pielietojuma zinātnei nav pievienotās vērtības. Akadēmiskā zinātnieka veiktais pētījums ir tikai pirmais procesa posms, kas var realizēties produktā pēc daudzpakāpju tehnoloģiju pārneses, drošības un klīniskajiem pētījumiem, reģistrācijas un ieviešanas ražošanā. Taču Latvijas zinātnieki regulāri piedāvā izvērtēt savu ideju praktiskā pielietojuma iespējas. Sadarbība zinātnieku un praktiķu starpā noteikti būtu attīstāma. Tā ir arī kopējā ES nostāja – zinātnes atziņas jārealizē sabiedrībai vajadzīgā produktā.”

Aigars Bērziņš, 
AS “Capital” tirdzniecības direktors:
 “Jāsaka atklāti, neesam vis. Cik mums zināms, datoru ražošanas jomā nozīmīgu Latvijas zinātnieku atklājumu nemaz nav. Mikroprocesoru izstrāde Latvijā nenotiek, pro­grammu jomā par zinātnisku atklājumu varētu uzskatīt, piemēram, pilnīgi jaunu programmēšanas valodu vai ko tādu, taču Latvijā šādu atklājumu nav. Zinām aptuveni, kas tiek darīts elektronikas nozarē, taču saukt to par zinātniskiem atklājumiem būtu par skaļu. Pirms pāris gadiem, piemēram, Latvijas puiši, sakombinējot zināmas lietas, specifiskām vajadzībām sāka ražot vismazākos datorus pasaulē. Taču tās vairāk ir idejas un risinājumi, ne novatorisks atklājums. Sekojam pasaules līmeņa atklājumiem, pārsvarā ražotāju pētījumiem un izgudrojumiem un ieviestajiem jaunumiem.”

Mārtiņš Gaigals, 
AS “Latvijas valsts meži” stratēģiskās attīstības vadītājs:
 “Jā, uzņēmums pasūta gan konkrētus zinātniskos pētījumus, gan sadarbojas ar zinātniekiem zināšanu pārneses jomā. Kopīgi īstenojam projektus, lai citās valstīs redzētos tehnoloģiskos risinājumus ieviestu arī Latvijā, piemēram, koka vairogu ceļus un zema spiediena riepu tehnoloģiju kokvedējiem, kā arī augsni īpaši saudzējošus un koksnes biomasas enerģētikas ražošanas risinājumus meža mašīnām. Lai sekotu līdzi pētījumu aktualitātēm, “LVM” regulāri tiekas ar zinātniekiem, stāstot savas attīstības vajadzības un uzklausot zinātnieku piedāvātās iespējas. “LVM” sadarbojas ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, LLU Meža fakultāti, kā arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, regulāri rīkojot Latvijas mežzinātnes dienas, lai informētu un diskutētu par meža nozarei svarīgu pētījumu rezultātiem.”

Māra Eliasa, 
ZS “Svitkas” saimniece:
 “Sākām ābolu audzēšanu, tieši Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošās pētnieces Māras Skrīveles pamudināti. Jau no sākuma cieši sadarbojāmies ar Dobeles zinātniekiem. Apmeklējam visas viņu rīkotās mācības, lauka dienas. Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) mums allaž bijis liels balsts. Teju katru sezonu mūsu dārzā tiek rīkoti izmēģinājumi un tika uzstādīta arī meteostacija. Iekārta nodod signālu LAAPC, kur īpaša datorprogramma atkarībā no novērotajiem klimatiskajiem apstākļiem prognozē infekcijas bīstamību noteiktā termiņā. Tas ļauj mums augu aizsardzības līdzekļus lietot, ievērojot precīzus kritērijus smidzināšanas termiņu un devu izvēlei. Tā mums ir ārkārtīgi noderīga lieta. Zinātnieki vairākas reizes sezonā arī brauc novērot, kā mūsu dārzam iet, kādi rezultāti konkrētajam miglošanas režīmam utt. Pētnieki arī atraduši vairākas augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas, kas lieti noder mūsu saimniecībā.”

 

Fakti


* Lielākā daļa jeb 65% iedzīvotāju nezina konkrētus Latvijas zinātnieku sasniegumus.

* 3% norādījuši, ka Latvijas zinātnē sasniegumu nav, bet 2% – ka šī tēma viņus vispār neinteresē.

* 61% iedzīvotāju uzskata, ka budžeta nauda zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem būtu jādala pēc to pētījumu izmantošanas ražošanā.

* 53% uzskata, ka vairāk budžeta nauda būtu jādod zinātniskajiem institūtiem, kuru darbība vērsta uz sabiedrības problēmu risināšanu, piemēram, sabiedrības veselību, novecošanu.

Avots: BNS

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+