Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. oktobris, 2013
Drukāt

Blomes maizes darbnīca attīstās bez kredītiem

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Blomē mājražotāji Ilze un Vilnis Brieži bez kredītiem izauguši par uzņēmējiem un attīsta vairākus uzņēmējdarbības virzienus.


 

“Kad piedzima otrais dēls, ar vīru sapratām – neredzam sevi ierastajā vidē, un nolēmām īstenot senu sapni – pārcelties dzīvot uz laukiem. Iedrošināja arī treknie laiki. Pēc trīs mēnešu meklēšanas atradām māju Blomē,” tā 2006. gadu atceras Vidzemes pusē labi zināmā IK “Prieks vēderam” saimniece Ilze Briede. Viņas un dzīvesbiedra Viļņa vadītais uzņēmums ievērību un apbrīnu guvis ne tikai ar veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanu laukos 2006. gadā bez agrākās pieredzes, bet arī ar izaugsmes rādītājiem, uzņēmību, mainot mājražotāju statusu par individuālo komersantu (IK) un latvisko tradīciju kopšanu, kas šā gada aprīli novērtēta ar pirmās zīmes “Latviskais kultūras mantojums” piešķiršanu. Turklāt uzņēmēji ne reizi nav aizņēmušies naudu bankā un vismaz tuvākajā nākotnē nav iecerējuši to darīt.

Sākumā draugi un kolēģi, ierodoties jaunajā mājā, kur agrāk darbojās maizes ceptuve, un redzot tās slikto stāvokli, vaicājuši, kādā sektā Brieži iestājušies. Tomēr krīzes gados, kad grieztas algas, bijušie kolēģi (Ilze visus desmit agrākos darba gadus strādāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Vilnis veda tūristus ar autobusu ceļojumos uz citām valstīm) apskauduši jaunos saimniekus. Patlaban IK “Prieks vēderam” gadā apgroza aptuveni 40 000 latu, tostarp peļņa, kuru saimnieki gan neesot redzējuši, veidojot aptuveni vienu trešdaļu šās naudas summas.

IK “Prieks vēderam” izveidots 2010. gadā, kad sāka traucēt aizliegums mājražotājam dot savu produktu pārdošanai mazumtirdzniecībā. “Es nevarēju maizi cept, stāvēt tirgū un to pārdot,” atceras Ilze. Kad Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem vaicāts, kā rīkoties, viņi atbildējuši – sanitārās prasības ceptuvē “Donas” ir augstā līmenī, tāpēc var mainīt uzņēmuma statusu, vien pārbaudes būšot biežākas. Ilze teic, ka par Valmieras un Smiltenes puses PVD inspektoriem varot teikt vien to labāko – aizvien palīdzēšot ar padomu, nevis meklēšot sodīšanas iespējas.

Patlaban IK “Prieks vēderam” darbojas trīs nozarēs – rīko ekskursijas, kur rāda un iesaista viesus maizes cepšanā, sniedz Blomes pamatskolā ēdināšanas pakalpojumu un rīko banketus.

“Maizes darbnīca mums palīdzēja pārdzīvot dižķibeli un arī patlaban dod vislielāko naudas ienākumu,” stāsta uzņēmēja. Patlaban “Donas” ceptuvei sākas visintensīvākais darbības laiks, tāpēc ka visvairāk ekskursiju piesaka laikā no novembra līdz februārim. Savukārt decembrī laiks esot pa minūtēm sadalīts tiem, kas īstā lauku krāsnī vēlas cept piparkūku raušus. Ar stāstu par to, kā un kāpēc jācep un jāēd maize bez uzlabotājiem un konservantiem (mīkla satur 20 grupu vitamīnus, dabiskie fermenti ir 200 reižu stiprāki, efektīvāki nekā aptiekā nopērkamie vitamīni), kādus rituālus agrāk saimnieces veikušas cepšanas laikā un kādus vārdus teikušas, veidojot kukulīšus, Ilze ir aizrāvusi simtiem apmeklētāju, tostarp arī daudzus citu valstu cilvēkus. Ārzemniekus pārsteidzot vēstījums, ka abru nekad nemazgā, vien iztīra un apkaisa ar miltiem, lai baktērijas aizmieg, ka mīklai rūgt liek sakasnītis – atlikums abrā no mīklas iepriekšējam cepienam un vēl daudzi citi “brīnumi”. Mūsu ciemošanās laikā redzējām, kā pareizi pret sauli jāglāsta mīkla, kā tā jāliek uz kļavas lapām, kā jāzīmē Māras krusts, uguns un ūdens līnija, dubultkrusts un jāsaka vārdi: “Lai pietiek saimei, lai pietiek bērniem, lai pietiek nabagiem, lai pietiek mums pašiem!” Saimniece uzsver: “Maizes cepšanas vēlējumā nedrīkst būt vārds “daudz”.” Viņa atgādina pētnieku atklājumu, ka ūdens molekulu struktūra atšķirsies no tā, vai ūdenim saka labus vai sliktus vārdus. “Ja produktu gatavo ar mīlestību, ar lielu pietāti, tad tas iznāk garšīgs, nes cilvēkam pozitīvu sajūtu. Svarīgi arī, vai ēd uz konveijera štancētu vai cita veida produktu. Ar mājās ceptu maizi saimnieces agrāk deva enerģiju saimei, ietekmēja to,” skaidro “Donu” saimniece. 
Briede-maize2_TS_10

Ilze atzīst – viņa cep maizi pašu būvētā krāsnī sesto gadu, tomēr visu laiku mācoties. Maizes cepšanu ietekmē gada laiks, mēness fāzes, arī magnētiskās vētras. Nesen izveidota, var teikt, jauna maizes šķirne, kur līdztekus miežu un kviešu miltiem pievieno arī Valmiermuižas alus drabiņas.

“Ja man būtu sākumā biznesa plāns jāraksta kādam projektam, nebūtu varējusi to izdarīt. Dzīvē situācijas pašas piedāvā izvēli, ir jāizšķiras, kurā vilcienā kāpt. Mums ir ļoti daudz ieceru, tomēr pietrūkst roku un ir nedaudz bail par pārdošanu,” stāsta saimniece. Viņas uzņēmums līdzās abiem ar dzīvesbiedru nodarbina četrus darbiniekus – divus ceptuvē un divus pavārus Blomes pamatskolā. Ar patiešām uzticamu un labu darbinieku atrašanu viegli laukos nesokas. Uzņēmēja uzsver – Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav viena centra, kur cilvēks, kas vēlas sākt uzņēmējdarbību, varētu saņemt padomu un atbildes uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem, tostarp par daudzo dienestu noteiktajām prasībām. Tas biedē pievērsties uzņēmējdarbībai.

 

 

 

 

Veiksmes formula

IK “Prieks vēderam”

STARTS

* 2006. gadā nopirkta nolaista māja, agrākā maize ceptuve Blomē un 1,5 ha zemes.

* Nākamajos gados māja savesta kārtībā, tajā var uzņemt līdz 40 viesiem un dot naktsmītni 20 cilvēkiem.

* Uzbūvēta jauna krāsns, 2008. gadā sāk cept mazi.

Izaugsme

* 2010. gadā maina statusu no mājražotāja uz individuālo komersantu.

* 2011. gadā sāk sniegt ēdināšanas pakalpojumus Blomes pamatskolā.

* Sadarbojas ar Valmiermuižas alus darītavu.

* Skolēniem nodrošina ekskursijas.

Nākotne

* Šogad ir viens no 12 uzņēmumiem, kas saņēma zīmi “Latviskais kultūras mantojums”.

* Iecere būvēt vairākas krāsnis klētī un atvērt krodziņu ģimenei.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+