“Brauciet vēl! Mēs jūs gaidīsim!” 0
Rīgas pašvaldības policija (RPP) jau krietni pirms Ziemassvētkiem rīkoja kārtējo, pēc skaita 15., labdarības akciju, kuras laikā policijas darbinieki ziedoja gan naudu, gan mantas – lietotu, vēl noderīgu apģērbu, apavus, arī bērnu gultiņas un divas šujmašīnas, kas tika saremontētas, lai ģimenēm nogādātu darba kartībā.
Dāvanu kravā bija arī rotaļ lietas, segas, dažādas mēbeles, tapetes, grīdas krāsa, citi materiāli nelielam mājas remontam.
Kā arvien katra ģimene saņēma pārtikas produktus – makaronus, auzu pārslas, cukuru un miltus, žāvētu gaļu, pelēkos zirņus, gaļas konservus, augu eļļu, arī raugu un rozīnes. Tāpat mandarīnus, piparkūkas un konfektes bērniem. “Tas viss tika iegādāts par policijas darbinieku saziedoto naudu, un tā šoreiz ir rekordsumma – 500 lati,” stāsta RPP saimniecības daļas vadītāja Vija Lāce. Viņa bija tā, kas pirms vairākiem gadiem ierosināja šo akciju un turpina vadīt joprojām. Akciju atbalsta RPP priekšnieks Jānis Ģeduševs un policijas struktūrvienību darbinieki.
V. Lāce pirms aicināt kolēģus ziedot, sazinās ar novada sociālā dienesta darbiniekiem, noskaidro, kas tieši katrai izraudzītajai ģimenei vajadzīgs. “Vienmēr izvēlamies iespējami attālāku novadu daudzbērnu ģimenes. Rīgas pievārtē ir daudz citu iespēju, bet kurš mēros tālo ceļu uz Latgales pusi?” Šoreiz galamērķis ir tālais Ilūkstes novads. Ceļā dodas četras RPP automašīnas, pilnas līdz jumtam ar dažādām dāvanām.
“Nē, badā mēs neesam,” uz jautājumu, vai ikdienā nepietrūkst dienišķās maizes, smaidot atbild visi sastapto bērnu vecāki. Triju meitu māmiņa Svetlana Isajeva Eglaines pagastā stāsta, ka ir bezdarbniece, taču dārzā izaudzēti gan kartupeļi, gan dārzeņi, savukārt ar gaļu nodrošina vecāki, kas savā saimniecībā izaudzē lopiņus gan sev, gan meitas ģimenei. Ģimene iztiek ar GMI pabalstiem un bērnu naudu, Svetlana cer, ka drīz pienāks viņas kārta algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, tad mēnesī viņa saņems 100 latus.
Prodes pagastā Zaigas Glumānes un Valerija Holodilova mājoklī, ko viņi īrē no saimnieka, pieticība un pat trūkums dveš teju no visiem mājas stūriem. Ģimenīte izveidota pirms nepilniem diviem gadiem, tāpēc vajadzību ir daudz – nav gultiņas divgadīgajam puisītim, citu mēbeļu, neesot arī gultas veļas un aizkaru. Valerijs tomēr ir optimists – izrāda telpas, aicina virtuvē ar klona grīdu – tuvākajā laikā te iecerēts remonts. Ver vaļā virtuves skapīša durvis, lai pārliecināmies, ka ēdamā ģimenei netrūkst. Tēvs cenšas būt gādīgs ģimenes galva. Diemžēl iespējas šai pusē ir niecīgas, tāpēc Valerijs tāpat kā vairākums citu bezdarbnieku izlīdzas ar gadījuma darbiem.
Annas un Ādolfa Bleivju ģimene, kurā aug trīs bērni, par dzīves apstākļiem ciemiņiem nežēlojas. Ģimeni pirms vairāk nekā trim gadiem piemeklēja liela nelaime – Ādolfs vasaras vidū, lecot uz galvas dīķī, smagi traumēja sprandu. “Tajā dienā pasaulē nāca mūsu jaunākais dēliņš Maigurs, bet citā nodaļā, reanimācijā, ieveda vīru.”
Kopš tā laika Ādolfs ir pirmās grupas invalīds. Jauneklis pirms tam paguva absolvēt Saukas profesionāli tehnisko skolu – viņš esot mācīts laukstrādnieks, pārzinot arī atslēdznieka un elektriķa darba prasmes. Nesen Jūrmalā tehnikumā, kas paredzēts cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, apguvis datorprasmes.
Pagaidām puisis invalīdu ratiņos regulāri dodas uz vietējo invalīdu biedrību, izmanto biedrības datoru. Ģimenē ir vēl divas meitas – četrgadīgā Justīne un piecus gadus vecā Anita, kas apmeklē bērnudārzu. “Mūsu bērniem maizes nekad nepietrūkst, un pat cepumi un citi kārumi nav nekāds retums,” apgalvo ģimenes tēvs.
Bebrenes pagastā sastopam triju bērnu māmiņu Ingrīdu Dūnu. Viņa ir pagasta labiekārtošanas darbu strādniece. “Ļoti čakla, mīl darbu, visu padara apzinīgi, kvalitatīvi,” tā par viņu atsaucas pārvaldes vadītāja. Tikpat darbīga Ingrīda ir arī mājās, savā saimniecībā. Vīrs Aigars strādā gadījuma darbus. Vecākais dēls Mareks ir pirmā kursa students Latvijas Lauksaimniecības universitātē, viņam ļoti patīkot meži, tāpēc būs meža inženieris. Arī jaunākais dēls Aivis “saslimis” ar mežiem, ne dienu nevar iztikt, neizstaigājis apkārtnes silus un purvus, bet meita Diāna mācās Bebrenes vidusskolas 11. klasē un vēlas kļūt par vizāžisti.
“Naudas ir tik, cik ir, bet savus bērnus mācībās mēs atbalstām, cik vien spējam. Jā, rocība nav liela, bet badā nekad neesam dzīvojuši. Mums ir savs dārzs, savi lopi, tas ir atspaids. Ja cita nekā nav, izvāri kartupeļus, paņem piena krūzi, aizej uz pagrabu – tur zaptes, konservi – un esi paēdis,” savas dzīves formulu pavēsta Ingrīda.
Ilūkstes novada sociālā dienesta vadītāja Ingūna Svarāne nešaubās, ka šīs puses lielākā vērtība ir cilvēki. Tāpēc daudz tiek domāts par to, lai ģimenēm ar bērniem, kurām klājas grūti, nepietrūktu atbalsta. I. Svarāne atvadoties visu vārdā pateicās RPP darbiniekiem, aicināja braukt uz Ilūkstes novadu atkal – bet tad, lai atpūstos un izbaudītu skaisto Ilūkstes novada dabu.
