Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. oktobris, 2012
Drukāt

Brisele sola vairāk naudas kultūras un mākslas projektiem


Foto - Imageforum/AFP/LETAFoto - Imageforum/AFP/LETA

Ir pierasts domāt, ka kultūra un māksla ir greznība, taču statistika saka ko citu: 3,3 – 4,5 procentus no visa Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukta dod radošais un mākslas sektors, kurā nodarbināti gandrīz 7 – 8 miljoni cilvēku un kuram turklāt ir tendence augt, tā secināts Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā ziņojumā par kultūras un radošo industriju ieguldījumu ES ekonomikā.


 

EK tagad raugās, kā īpaši atbalstīt šīs nozares mazos un vidējos uzņēmumus, veicināt nozares konkurenci un līdz ar to radīt jaunas darba vietas. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ nākamajā septiņu gadu budžetā par izglītību, kultūru un daudzvalodību atbildīgā komisāre Andrula Vasilio vēlas palielināt radošajai jomai domāto finansējumu, proti, ES Kultūras programmai paredzēto vairāku miljonu eiro lielo budžetu palielinot vismaz par 35 procentiem. Savukārt programmā “Radošā Eiropa”, kas būs jauna iniciatīva nākamajiem septiņiem budžeta gadiem, EK vēlas radīt aizņēmumu garantēšanas sistēmu, lai īpaši mazajiem un vidējiem radošās sfēras uzņēmējiem būtu iespējams vieglāk aizņemties naudu bankās, kas būtu labvēlīgākas, zinot, ka aiz muguras stāv ES plecs. Šo visu ideju likteni izlems ES valstu vadītāji tuvāko mēnešu sarunās par nākamo septiņu gadu budžetu.

Taču Brisele naudas piešķiršanas ceļā vēlas turēties pie ierastā virziena, proti, atbalstīt tikai tos projektus, kas veicina valstu sadarbību, – tā, lai mūzikā, glezniecībā, modē vai jebkādās citās mākslās radītais nepaliktu valsts robežās, bet gluži pretēji – tās šķērsotu. “Ja raugāmies uz kultūras un radošo sfēru, mēs redzam, ka tai ir tendence būt ļoti nacionālai. Latvijas kompānija raugās pēc Latvijas tirgus. Taču mēs gribam, lai tās, lielas vai mazas, izmanto Eiropas kopējā tirgus priekšrocības,” tā kultūras komisāres pārstāvis Deniss Eibots.

 

Grāmatu 
tulkošanas čempioni

Latvija EK vērtējumā līdz šim visai aktīvi piesaistījusi Eiropas naudu kultūras projektiem. Mūsu valsts saskaņā ar EK statistiku kultūras atbalstam pēdējos gados izmantojusi vairāk nekā divus miljonus eiro lielu finansējumu. Pēdējo piecu gadu laikā pavisam atbalstīti astoņdesmit dažādi projekti, visvairāk grāmatu tulkošana, ar Eiropas atbalstu iztulkotas 72 grāmatas. EK to vērtē kā interesantu tendenci.

Grāmatas tulkotas gan latviešu valodā, gan pretēji, un lielākoties līdzekļi rasti tādai literatūrai, kuras tulkošanai privātu naudu, visticamāk, nepiesaistītu.

 

“Šajā nozarē ir enerģiski un aktīvi cilvēki, kā arī tas liecina, ka projekti uzrakstīti kvalitatīvi un profesionāli,” tā neparasti lielo ES atbalstu grāmatu tulkošanai vērtē Latvijas Kultūras ministrijas (KM) ES Fondu departamenta vadītāja Sanita Rancāne.

 

Latvijā ikvienu EK nodomu palielināt atbalstu kultūrai vērtē pozitīvi. Taču, kā norāda S. Rancāne, vislielākais atspaids kultūras un radošās nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu, ja vieglāki kļūtu nosacījumi, lai uz ES naudu pieteiktos, kā arī joprojām daudziem šķērslis ir līdzfinansējuma problēma. ES programma “Kultūra”, kas ir viena no radošās jomas cilvēkiem pieejamajām programmām, ar ko strādā KM, atbalsta 50 procentus projekta izdevumu. “Būtu interesanti no EK puses dzirdēt viedokli par iespējamu atbalsta intensitātes pieaugumu kultūrai, proti, vai būtu iespējams, ka EK radošajiem uzņēmumiem sniedz 100 procentu lielu atbalstu un pašu līdzfinansējums nav nepieciešams,” tā S. Rancāne.

 

Darba vietu pieaugums ķēdes reakcijā

EK nav precīzu aprēķinu, cik būtiski jaunie ierosinājumi par finanšu palielināšanu kultūras atbalstam un drošības garantiem ietekmēs jaunu darba vietu rašanos Eiropā, taču norāda, ka tāds noteikti būs, jo, ja nozarei ir tendence augt, tā automātiski rada ķēdes reakciju citās nozarēs – ražošanā, tūrismā, informācijas tehnoloģijās un tā tālāk.

 

Latvijas gadījumā, kā norāda S. Rancāne, to tūlīt vis nejutīs, jo te kultūras nozarē lielākoties strādā mikrouzņēmumi, kur uzreiz nenotiks strauja darba vietu vairošanās.

 

Taču viņa arī norāda, ka mazie, radošie uzņēmumi ir daudz elastīgāki un ilgtermiņā var ietekmēt nodarbinātības pieaugumu kultūras un radošajā jomā, kā arī nav pietiekami novērtēts to eksportspējas potenciāls un pastarpinātā ietekme uz citām nozarēm.

Tikmēr kultūras atbalstu augsti novērtē arī citos pasaules reģionos. Piemēram, būtiskas valsts investīcijas, ne tikai kultūras stiprināšanai pašmājās, bet arī izplatīšanai pasaulē, īsteno Ķīnā, kamēr ASV kultūru baro arī apjomīgas privātās investīcijas. Kā norāda D. Eibots, ES īpatnība ir kultūras jomā fragmentēts tirgus, ko vajadzētu mainīt.

 

Griezieni tagad atspēlēsies vēlāk

Pēdējie krīzes gadi bija atstājuši visai jūtamas sekas uz eiropiešu iespējām baudīt kultūru gan pašmājās, gan ārvalstīs, kas, protams, atbalsojās arī šīs nozares pārstāvju maciņos, tā apstiprina EK. Statistika rāda, ka vairākas valstis būtiski samazinājušas kultūras nozarei domātos budžetus. “Finanšu ministrijas šobrīd izjūt pamatīgu spiedienu, taču mūsu vēstījums – šī ir joma, kurā ir jāinvestē, un pat īslaicīgi griezieni var atstāt būtisku ietekmi ilgākā laika periodā,” secina D. Eibots.

 

Viedokļi

Andrula Vasilio, Eiropas komisāre izglītības, kultūras un daudzvalodības jautājumos: “Eiropas kultūras un radošās nozares ne tikai veicina kultūras daudzveidību, bet arī sniedz lielu ieguldījumu mūsu dalībvalstu un reģionu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Kā to pierāda Eiropas kultūras galvaspilsētas, vietēja un reģionāla līmeņa stratēģiski ieguldījumi šajās nozarēs bieži ir snieguši apbrīnojamus rezultātus. Šīs nozares arī plašāk ietekmē citas jomas un vairo dinamisku pievilcīgas un radošas Eiropas tēlu, kas ir atvērta visas pasaules kultūrām un talantiem.”

 

Sanita Rancāne, Kultūras ministrijas ES Fondu departamenta vadītāja: “Būtu interesanti no EK puses dzirdēt viedokli par iespējamu atbalsta intensitātes pieaugumu kultūrai, proti, vai būtu iespējams, ka EK radošajiem uzņēmumiem sniedz 100 procentu lielu atbalstu un pašu līdzfinansējums nav nepieciešams.”

 

Uzziņa

Kultūras ministrija strādā ar trim ES programmām – “Kultūra”, “Media”, “Eiropa pilsoņiem”.

ES programmā “Kultūra” 2007. – 2012. gada periodā atbalstīti 15 Latvijas izdevniecību projekti, kuriem piešķirta EK dotācija aptuveni pusmiljona eiro apmērā. Par šiem līdzekļiem ir iztulkotas gandrīz 80 Eiropas autoru grāmatas latviešu valodā. Nauda piešķirta arī piecām starpdisciplīnu, divām mūzikas, divām vizuālās mākslas, vienam kultūras mantojuma un vienam teātra projektam.

KM 2012. gadā ES programmas “Kultūra” atbalstītajiem Latvijas projektiem piešķir 60 665 latu valsts budžeta līdzfinansējuma.

LKM dati

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+