Briselē sūdzas par kritisko situāciju zaļās enerģijas ražošanā Latvijā 0
Latvijas atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK), lai vērstu tās uzmanību uz, viņasprāt, kritisko situāciju Latvijas atjaunojamo energoresursu nozarē.
LAEF arī norāda uz valdības “nekompetentajiem un absurdajiem lēmumiem”, kas šo situāciju tādu padarījusi. LAEF lūdz EK rīkoties un reaģēt, lai tā varētu attīstīties saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un politiku.
Vēstulē hronoloģiskā kārtībā izklāstīts valdības un Ekonomikas ministrijas darbības kopš 2011.gada, kad valdība sāka īstenot politiku, kas arvien negatīvāk ietekmēja atjaunojamās enerģijas ražotājus, investorus un atjaunojamās enerģijas nozari kopumā. Piemēram, moratorija ieviešana licenču izsniegšanai, grozījumi ar atjaunojamiem energoresursiem saistītajos normatīvajos aktos, kā arī iecerētā subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana.
Federācija uzsver, ka tie ir nekompetenti un nepārdomāti īstermiņa risinājumi, valdībai un ekonomikas ministrijai ignorējot pamatotus, uz aprēķiniem un pētījumiem balstītus iebildumus un piedāvātās alternatīvas. Vēstulē tiek paustas federācijas bažas par plāniem pārskatīt formulu, ar kuru tiek aprēķināta cena elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros.
“LAEF cer, ka EK un atbildīgie Eiropas komisāri pievērsīs uzmanību un atbilstoši reaģēs uz šīm problēmām, veicot nepieciešamās darbības, lai enerģētikas nozare Latvijā varētu attīstīties saskaņā ar ES tiesību aktiem un politiku. Šāda vēstule ir solis, ko LAEF bija spiesti veikt, Latvijas valdībai realizējot absurdus lēmumus enerģijas ražošanas nozarē un pastāvīgi ignorējot citu iesaistīto pušu viedokļus,” uzsver LAEF valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.
LAEF norādījusi labvēlīgiem enerģētikas politikas lēmumiem AS “Latvenergo” interesēs, kas saņem dāsnu valsts atbalstu. Piemēram, kopējā atbalsta subsīdiju summa 2012.gadā, kas tika piešķirta visiem enerģijas ražotājiem, bija aptuveni 207 miljoni latu. 74% no šī atbalsta jeb pāri par 152 miljoniem latu tika novirzīti tiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās no neatjaunojamiem enerģijas avotiem – dabas gāzes. Lielākā daļa no šīm koģenerācijas stacijām pieder AS “Latvenergo”.
LAEF uzskata, ka valstī pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo galvenā enerģētikas politikas iestāde ir ieinteresēta viena tirgus dalībnieka labuma gūšanā.
Vēstulē arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas veicināšanas pasākumi Latvijā noris lēnāk, nekā plānots, tādējādi riskējot neizpildīt Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteiktās prasības līdz 2020.gadam. Latvija šobrīd ir viena no divām ES dalībvalstīm, kas ievērojami atpaliek no pirmā starpmērķa atjaunojamās enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā – Latvijas pēdējais oficiālais rādītājs ir 32,6%, salīdzinot ar starpmērķī noteiktajiem 34%.
LAEF vēlas pievērst ne tikai EK uzmanību Latvijas situācijai, bet arī aicināt Latvijas valdību, pašvaldības un visas ieinteresētās puses pārdomāt pēdējā laikā ierosināto un pieņemto reformu lietderību, norāda Palejs.
Kā ziņots, LAEF vairākkārt ir kritiski izteikusies par Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem grozījumiem normatīvos. Piemēram, tika kritizēti grozījumi noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. LAEF uzskata, ka ar šiem noteikumiem tiek saglabāt nesamērīgs atbalsts lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām.
Savukārt par subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu LAEF pauda, ka tas ir īstermiņa risinājums, kas neveicinās elektroenerģijas tirgus sakārtošanu, bet radīs negatīvas sekas valsts tautsaimniecībai un stiprinās atkarību no Krievijas “gāzes adatas”.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu.
Subsidētās enerģijas nodoklim tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes – 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.
Paredzams, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2017.gadam subsidētās enerģijas nodokļa iemaksas budžetā būs 105,6 miljoni latu jeb 150,3 miljoni eiro.
