Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Britāniju gaida “eksistenciāla izvēle”

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons

Vakar, četras dienas pirms Britānijā gaidāmā referenduma par dalību Eiropas Savienībā, gan izstāšanās atbalstītāji, gan pretinieki atsākuši kampaņas pasākumus, kas tika apturēti saistībā ar parlamenta deputātes Džo Koksas slepkavību ceturtdien.

Četrdesmit vienu gadu vecajai Leiboristu partijas deputātei un divu bērnu mātei Koksai, kura atbalsta valsts palikšanu ES, viņas vēlēšanu apgabalā Rietumjorkšīras novada Birstolas ciemā ar nazi un šaujamieroci uzbruka 52 gadus vecais Tomass Meirs, kuru aizturēja policija. Stājoties tiesas priekšā, viņš pavēstījis: “Nāvi nodevējiem, brīvību Britānijai!”, kas liecina par viņa labēji ekstrēmiem uzskatiem. Kāds aculiecinieks ziņu aģentūrai “Press Association” pastāstījis, ka šāvējs uzbrukuma laikā vairākkārt saucis “Put Britain first” (“Britāniju pirmajā vietā”). Meira brālis Skots Meirs laikrakstam “Daily Telegraph” apgalvojis, ka Tomass nav vardarbīgs un neesot interesējies par politiku. “Viņam pagātnē ir bijusi psihiska slimība, bet viņš saņēma palīdzību,” teica Skots Meirs.

Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņojis, ka valsti gaida “eksistenciāla izšķiršanās, no kuras nebūs atpakaļceļa”. Viņš brīdinājis, ka izstāšanās negatīvi ietekmētu tirdzniecību un investīcijas un varētu novest Britāniju recesijā, un vērsies pie neizlēmušajiem, aicinot viņus labāk nedoties balsot. “Ja neesat pārliecināti, neuzņemieties izstāšanās riskus. Ja nezināt [kā balsot], neejiet,” viņš rakstījis izdevumā “The Sunday Telegraph”. Pēc Kemerona vārdiem, referendums iezīmēs lūzumu, kas izšķirs, kāda Britānija būs turpmāk. “Vai izvēlēsimies [eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līdera Naidžela] Feridža vīziju, kas Britānijai nozīmēs soli atpakaļ, šķels, nevis vienos? Vai arī izraudzīsimies tolerantu, liberālu Britāniju, valsti, kura savās problēmās nevaino citus, nežēlojas par pagātni, bet raugās nākotnē ar cerībām, optimismu un uzticēšanos?” vaicājis premjers.

80% no aptuveni 800 000 Britānijā dzīvojošajiem poļiem neplāno doties projām no šīs valsts arī tad, ja tā šonedēļ gaidāmajā referendumā nobalsotu par izstāšanos no Eiropas Savienības, liecina aptauja, ko pagājušās nedēļas vidū veikusi Polijas sabiedriskās domas pētniecības firma. Atgriezties mājās tādā gadījumā domā tikai 3% respondentu. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku norādījuši, ka gatavojas lūgt Britānijas pilsonību. Aptaujā noskaidrots, ka teju 80% Britānijas poļu viesstrādnieku piekrīt premjerministra Deivida Kemerona pieprasītajām reformām, kas paredz samazināt viņiem bērnu pabalstus.

Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons paziņoja, ka Eiropas Savienībai jārīkojas ātri un stingri, ja briti šonedēļ referendumā nobalsos par izstāšanos no bloka.

Referendums notiks 23. jūnijā, bet dažas dienas vēlāk, 28. jūnijā, notiks ES līderu samits, kurā, pēc Makrona teiktā, jāieņem stingra nostāja pret Britāniju. “Jūs esat iekšā vai ārā. Eiropadomei jāizvirza britiem ultimāts par viņu nolūkiem, un Francijas prezidents būs par to ļoti tiešs,” pavēstīja Makrons. Pēc viņa teiktā, ja Britānija vēlēsies saglabāt piekļuvi Eiropas tirgum, tai būtu jāveic iemaksas ES budžetā, tāpat kā to dara blokā neietilpstošās Norvēģija un Šveice.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+