“Brīži”, Latvijas ikdienā raugoties 0
Prozaiķis Andris Briedis (1937) dzimis Trikātas pagasta Naudiešos grāmatveža ģimenē. Beidzis Valmieras 11 varoņu vidusskolu (1957) un LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1962). Strādājis par skolotāju Valmierā, pilsētas izpildkomitejā, mēbeļu kombinātā, rajona centrālajā bibliotēkā, pēc tam līdz aktīvā darba gaitu beigām – Valmieras rajona laikrakstā “Liesma”. Rakstnieku savienības biedrs (1990).
Pirmā publikācija – satīriski dialogi “Joka pēc” žurnālā “Dadzis” (1959). Iznācis satīras krājums “Pirts” ( 1975), “Sportloto” (1979), “Joki par smiekla naudu” (1987, kopā ar E. Ziemeli un J. Juzefu), “Šitā brāļi dzīvodami… ” (1993), “Dullības” (1998), grāmata “Tas zobens nesarūs. Valmieras vīru korim “Imanta” – 50″ (2002). Daiļrades nozīmīga daļa ir aforismi. Sarakstījis priekšvārdu un pēcvārdu Jāņa Kārkliņa grāmatai “Latviešu Pūcesspieģelis”, Kārļa Priedīša “Ledus rozes” (1998). Pseidonīms A. Buks.
Brīži
Nav precīzi
Stopā, izrādās, ir 1,27 litri. Pusstopā, loģiski, divreiz mazāk. Un tomēr krietni vairāk par ierastajiem 0,5 litriem.
Bet stopā ir četras kvartas vai korteļi. To pareizais tilpums tātad ir 0,3175 litri vai grami.
Taču nav tik precīzu pudeļu. Un varbūt tieši tādēļ iedzeršana un iemalkotā alkohola uzskaitīšana ne vienmēr notiek īsti pareizi. Varbūt tieši tādēļ tāda nodzeršanās: neprecīzu pudeļu dēļ.
Kādi zobi!
Mūsu hokejisti grauž ledu. Mūsu pludmales volejbolisti atbildīgākos mačos grauž pludmales smiltis.
Arī tik krāsaina ir Latvijas žurnālistu valoda.
Un, tādā noskaņā turpinot, var taču teikt arī tā: mūsu izcilākie svarcēlāji grauž dzelzi.
Kādi zobi!
Kāda žurnālistu izdoma!
Cerot
Kalendāros 22. jūnijā ‒ Ludmila, 23. jūnijā ‒ Līga.
2013. gadā Latvijā ‒ 15 910 Ludmilas, bet Līgu, ar tik latviski sievišķo vārdu, ‒ tikai 10 522. Abi vārdi skaisti. Un tomēr…
24. jūnijā ‒ Jāņi. 2013. gada Jāņos Latvijā viņu ‒ 57 265. (Tūkstoši viņu, protams, arī aiz Latvijas robežām.)
Cerot: Jāņu Latvijā (vismaz pagaidām…) tomēr ir vairāk nekā Ivanu…
Stāja
Ģimenē trīs meitas. Pagaidām visas dzīvo Latvijā. Divas jau precētas, trešā, jaunākā, ir studiju pēdējā gadā. Un jau izlēmusi: mācības turpinās Amerikā.
Gan tāpēc, ka ļoti lielā konkursā guvusi tādu iespēju, gan tāpēc, ka internetā atradusi un tiekoties iemīlējusi kādu vīrieti Amerikā.
Ja triju meitu tēvam, latvietim, kāds saka: būsi zaudējis meitu, viņš lepni atbild: tam amerikānim varu piedāvāt darbu gan savos mežos, gan briežu dārzā, gan dīķsaimniecībā, gan augļu dārzā… Lai izvēlas.
Latvietis lepnā stājā.
Visi grib
Stirna skrien tik ātri, lai vilks nespētu viņu noķert,
Vilks skrien tik ātri, lai varētu stirnu noķert.
Visi grib dzīvot.
Sāp
Vēl zied narcises, tulpes, kreimenes… Jau uzzied ķirši, ābeles, kastaņi, ceriņi…
Pāri visam ‒ pieneņu un rapšu dzeltenums.
Vēl skan strazdi, lakstīgalas, cīruļi, dzeguzes, pūces…
Ir tik daudz skaistuma, smaržu, skaņu…
Ne vārdos, ne mūzikā, ne gleznās izteikt.
Bet: tik īsam laikam! Pārāk daudz!
Tāpēc sāp.
Netaupa
Paplukusi māja. Virs durvīm – ēkas uzcelšanas gads. Pelēkajā sienā vairs tikko samanāms.
Hm…
Mājai taču mans dzimšanas gads!
Jā, gadi netaupa ne cilvēkus, ne celtnes…
