Cēsiniekiem būs sava “Stūra māja” 0
Līdz Latvijas valstiskuma simtgadei Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības priekšsēdētājas vietnieks Pēteris Ozols un viņa atbalstītāji bijušajās čekas un milicijas īslaicīgās aizturēšanas kamerās Pils ielā 12 cer iekārtot Cēsu “Stūra mājas” ekspozīciju.
Aizvadītā gada 17. jūnijā minētās Pils ielas nama pagalmā jau tika atklāta piemiņas siena ar 643 padomju represijās bojāgājušo agrākā Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdiem. Ozola kungam un Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrībai tas bija triju gadu pūliņu rezultāts, savukārt cēsnieki ieguldījumu vēstures saglabāšanā novērtēja, piešķirot uzņēmīgajam vīram titulu “Gada cilvēks 2015”. Tagad pienākusi kārta nākamajam projektam. Pēteris Ozols, kurš pats ir viens no 1949. gada martā izvestajiem, uzsver, ka agrākās ieslodzīto kameras tagadējās Valsts policijas ēkas pagalmā faktiski saglabājušās tādas, kādas bija 1940./41. gada un pēckara represiju gados, kad tajās turēti pretošanās kustības dalībnieki. Aresta telpas policijas vajadzībām izbūvētas vēl pirmskara Latvijā, vēlāk tām izmantojumu atrada čekisti un milicija. Tur ir sešas kameras, uzrauga telpa, tualete, virtuve ar krāsni. “Viss ir saglabājies 1:1, ar visām durvīm, nārām. Tikai drusku jāpielabo,” skaidro Ozola kungs. Tad arī Cēsīs būtu Rīgas “Stūra mājai” autentiskuma ziņā cienīga ekspozīcija.
Šobrīd Pilsoņu ielas 12. namā un tā pagalmā saimnieko Cēsu pilsētas pašvaldības policija un Valsts policijas nodaļa. Attiecīgā pagalma palīgēka tiek izmantota kā noliktava. Telpu pieejas jautājums juridiski vēl nav nokārtots. Pēteris Ozols ir optimisma pilns: “Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane deva mums atļauju piemiņas sienas izveidei, tāpēc ceru, ka tagad arī šis jautājums tiks nokārtots un problēmu nebūs.” Iepriekš lielākā iebilde bijusi par to, vai policijas pagalmā ielaižami apmeklētāji. Tagad, kad pagalmā iekārtota piemiņas siena un ikviens var ienākt to apskatīt, tālākām iebildēm, pēc Ozola kunga domām, zūd jēga. Palīdzēt nokārtot jautājumu solījies Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Tikmēr jau notiek darbs pie muzeja koncepcijas, kam jāseko projektēšanas darbam, kas jāpabeidz līdz jūlijam. Ekspozīcija rādīs pretošanos padomju okupācijas varai. “Tur jau nepietiks tikai ar sienu. Jauniešiem vajag, lai būtu stāstījums. Tas viss būs,” teic idejas virzītājs. Būšot arī nodarbību zāle. Izstrādājamās koncepcijas autore ir kultūrvēsturniece Elīna Kalniņa, viņa arī Melānijas Vanagas muzeja virtuālās ekspozīcijas “Esi pats!” autore. Tiek vāktas ziņas par pretošanās gadījumiem un padomju represijām Cēsu apriņķī. Pēteris Ozols uzsver, ka tieši šādas vietas nepieciešamas, lai stāstītu jauniešiem par vēsturi, lai izglītotu. Diemžēl izglītības iestādes, kurām īpaši vajadzētu tam rūpēt, ja neskaita dažus izņēmumus, lielu ieinteresētību neizrādot.
Lai iecere īstenotos, jāpaveic gluži praktiskas lietas, jo ēkai nepieciešama ārēja apdare, hidroizolācija, jānomaina jumts, jāveic labiekārtošana. Tam visam kopā vajadzēšot ap 40 tūkstošiem eiro. Nelielas summas ziedojusi katra no bijušā Cēsu apriņķa 13 pašvaldībām, ir privātpersonu ziedojumi; vēl no piemiņas sienas projekta palikuši pāri aptuveni 15 tūkstoši eiro. Par pārējo naudu Ozola kungs paskaidro: “Vāksim ziedojumus, rakstīsim projektus. Domāju, mēs to paveiksim.” Lielas cerības viņš liek uz vietējiem uzņēmējiem, no kuriem daudziem dzimtā ir padomju represijās cietušie. Iecere paredz, ka līdz 2018. gada 17. jūnijam Cēsu “stūra mājas” ekspozīcijai jābūt gatavai. Tad objektu apsaimniekošanā ņems Cēsu tūrisma aģentūra.
