Būt par Hiltoniem: kādas dinastijas vēsture 0
Drošsirdīgais zēns
Konrāds Nikolsons Hiltons (1887–1979)
Nodarbošanās: uzņēmējs
Karjeras sasniegumi: “Hilton” viesnīcu tīkla dibinātājs
Mūsdienās Hiltonu vārds vairumam cilvēku saistās ar divām lietām – pieczvaigžņu viesnīcu tīklu, kas ir uzņēmēja Konrāda Hiltona nopelns, un nebēdnīgu blondīni – Perisu Hiltoni, kura popularitāti iemantojusi, galvenokārt pateicoties savai greznajai uzdzīvei un publiskiem skandāliem. Un – neticami, bet fakts – abus patiešām vieno radniecības saites!
1887. gada Ziemassvētkos, 25. decembrī, Hiltonu ģimenē piedzima astotais bērns, kuru vecāki nosauca par Konrādu, kas nozīmē “Drošsirdīgais”. Viņa tēvs, Augusts Halvorsens Hiltons, 19. gadsimta beigās imigrēja uz ASV no Norvēģijas, bet māte, Marī Ženevjēva, – no Vācijas. Ilgu laiku ģimenei iztiku nodrošināja privātā pārtikas preču bodīte, taču pēc 1907. gada ekonomiskās krīzes vajadzēja lūkot citus iztikas avotus. No bada ģimeni paglāba 20 gadus vecais Konrāds, kuram bija ienākusi prātā ne vien oriģināla, bet arī visnotaļ ienesīga ideja – par vienu dolāru izīrēt stacijas iebraucējiem daļu viņu lielās mājas istabu. Tajā laikā nevienam pat prātā neienāca doma, ka šī ideja Konrādu padarīs par miljonāru.
Kopš agras bērnības Konrāds sapņoja par uzņēmēja karjeru, tomēr pragmatiskais tēvs uzstāja par nepieciešamību iegūt pamatīgāku izglītību un nosūtīja dēlu uz Ņūmeksikas militāro institūtu, kur viņš apguva kalnu inženiera specialitāti. Taču Konrāds ne dienu nenostrādāja apgūtajā nozarē. Sākumā viņš izpalīdzēja tēvam veikaliņā, bet vēlāk, kad Augustu Hiltonu ievēlēja par Ņūmeksikas štata valdes apakšpalātas deputātu, Konrāds kļuva par viņa palīgu kantorī. Šajā amatā viņš apguva banku likumdošanas zināšanas, kas vēlāk noderēja, dibinot savu privāto banku. Tās mūžs gan bija īss, jo drīz bankrotēja.
Cietis neveiksmi banku lietās, Konrāds tomēr neatmeta cerības kādreiz izveidot arī veiksmīgu banku. Ar šādu mērķi 31 gada vecumā viņš ieradās Teksasā un apmetās vietējā viesnīcā Mobley, kur viņa uzmanību piesaistīja lielais ļaužu pūlis, kas burtiski ar elkoņiem lauzās, lai dabūtu sev naktsmītni. Šī aina nepagaisa no Konrāda prāta, un jau pēc dažām dienām viņš pats bija Mobley saimnieks. Viesnīcu viņš iegādājās par savu pēdējo naudu – 5000 dolāriem. Pārējo summu – 35 000 dolārus – aizņēmās no bankas. Tādējādi varētu teikt, ka 1919. gadā likti paši pirmie Hiltona nākotnes impērijas aizmetnīši.
Savā pirmajā viesnīcā Konrāds tūlīt ķērās pie uzlabojumiem. Vispirms viņš palielināja guļvietu skaitu, lai izvairītos no lielās cilvēku burzmas foajē. Tad viņam ienāca prātā doma, kā nodarbināt un izklaidēt savus apmeklētājus tā, lai ieguvējs būtu viņš. Ap vestibila kolonnām viņš izvietoja suvenīru vitrīnas, kurās klientiem piedāvāja visdažādākās lietas – suvenīrus, avīzes, žurnālus, diegus, adatas… Vēlāk Konrāds teica, ka katra kolonna ienesusi viņam 8000 dolāru.
Pēc gada Konrāds nopirka vēl vienu viesnīcu Fērtvērtā, tad vēl divas mazākas. Ap 1924. gadu Konrāds jau varēja piedāvāt 350 numuriņus un viņam bija pietiekami naudas, lai liktu pamatus pats savai viesnīcai – pirmajam Hilton. To viņš nolēma būvēt Teksasas galvaspilsētā Dallasā. Svinīgā Dallas Hilton atklāšana notika 1925. gada otrajā augustā. Viesnīcā bija 325 istabiņas, turklāt numuriņi maksāja gandrīz tikpat pieticīgi kā Mobley – sākot no pusotra līdz trīs dolāriem par nakti. Kad bizness uzplauka, Konrāds Teksasā vēra vaļā nākamos hiltonus – vidēji vienu viesnīcu gadā.
