Pasaulē
Vēsture

Čehi un slovāki piemin “Prāgas pavasara” apspiešanas 50.gadskārtu 16

Foto – LETA/EPA

Čehi un slovāki šodien piemin 50.gadskārtu, kopš padomju tanki iegāja toreizējā Čehoslovākijā, lai apspiestu reformu kustību, kas vēsturē pazīstama kā “Prāgas pavasaris”.

Čehoslovākijas Komunistiskās partijas toreizējā līdera Aleksandra Dubčeka vadībā tika uzsāktas demokrātiskās reformas, mēģinot pārveidot PSRS uzspiesto totalitāro režīmu “sociālismā ar cilvēcisku seju”.

Taču naktī uz 1968.gada 21.augustu Čehoslovākijā iegāja PSRS militārais kontingents, kam atbalstu sniedza arī vairāku citu toreizējā Varšavas pakta valstu – kādreizējās Austrumvācijas, Ungārijas un Polijas – armijas.

Tikai okupācijas pirmajā dienā, pretojoties iebrucējiem, dzīvības zaudēja aptuveni 50 čehi un slovāki, bet saskaņā ar vēsturnieku aplēsēm kopējais padomju okupācijas upuru skaits sasniedza vismaz 402 cilvēkus.

Pēdējais padomju karavīrs Čehoslovākiju pameta tikai 1991.gadā, divus gadus pēc Samta revolūcijas, kuras rezultātā beidzot tika gāzts komunistiskais režīms.

“Mūsu pilsoņi kategoriski noraida okupāciju. Tomēr daļa Krievijas sabiedrības okupāciju joprojām uzskata par “internacionālo palīdzību”,” norāda proeiropeiskās nevalstiskās organizācijas “Eiropas pulss” pārstāvis Tomāšs Pešinskis.

“Eiropas pulss” ir viena no organizācijām, kas pirmdienas vakarā sarīkoja demonstrāciju pie Krievijas vēstniecības Prāgā, kurā piedalījās aptuveni 300 cilvēku.

Uz demonstrantu plakātiem varēja lasīt tādus saukļus kā “Mēs nekad neaizmirsīsim”, “Apturiet krievu imperiālismu!” un “Brīvība ir patiesība”.

“Mēs uzrakstījām vēstuli Krievijas pilsoņiem, kurā mēs aicinām viņus sacelties pret pašreizējo režīmu, kas, tāpat kā padomju laikā, turpina īstenot imperiālistisku politiku,” sarunā ar aģentūru AFP norāda Pešinskis.

“Tāpat kā pirms 50 gadiem notiek intervence, taču šoreiz nevis ar tanku palīdzību, bet ar propagandu, viltus ziņām un vēlēšanu ietekmēšanu,” piebilst aktīvists.

Virs demonstrantu galvām plīvoja, gan Ukrainas, gan Čehijas, gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO karogi.

“Protams, pastāv paralēles starp iebrukumu 1968.gadā, ko īstenoja komunistiskie sovjeti, un šodienas situāciju, kurā pār krieviem faktiski dominē oligarhi,” norāda Vāclavs Bozdehs, vēl viens no AFP intervētajiem demonstrantiem.

Pieminot traģiskos notikumus, otrdien visā Čehijā paredzētas dažādas ceremonijas, koncerti un citi pasākumi.

Okupācijas upuru piemiņai tiek rīkots pasākums pie radiostacijas Prāgas centrā, kur pirms 50 gadiem savas dzīvības zaudēja 15 neapbruņoti cilvēki, kas mēģināja apturēt komunistu tankus un nepieļaut radio ieņemšanu.

Šajā pasākumā ar runām uzstāsies gan premjerministrs Andrejs Babišs, gan Senāta priekšsēdētājs Milans Štēhs.

Vakarā Prāgas Vāclava laukumā notiks rokkoncerts, kurā piedalīsies arī Marta Kubišova.

Viņas dziedātā dziesma “Modlitba pro Martu” (“Lūgšana par Martu”) 1968.gadā kļuva par pretestības kustības himnu.

Pēc “Prāgas pavasara” apspiešanas Kubišovai tika liegta publiska uzstāšanās, un uz skatuves viņa varēja atgriezties tikai 1989.gadā, kad beidzot tika gāzts komunistiskais režīms.

Saistītie raksti

Šodien visas dienas garumā Čehijas sabiedriskā televīzija pārraida īpašu programmu, kas veltīta 1968.gada 21.augustam. Vakarā tiks pārraidīta arī Slovākijas prezidenta Andreja Kiskas uzruna.

Tikmēr viņa čehu kolēģis Milošs Zemans, kas pazīstams ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem un komunistisko pagātni, atteicies uzrunāt savu tautu saistībā ar traģēdijas gadskārtu.

Zemana lēmumu nepiedalīties piemiņas pasākumos asi kritizē opozīcijā esošās labējās partijas.

Prezidenta preses sekretārs Jirži Ovčāčeks norādījis, ka Zemans jau “demonstrējis savu drosmi, publiski iebilstot pret okupāciju 1968.gadā”.

Taču šī dīvainā taisnošanās viņa oponentus nepārliecina.

“Tas mums ir eksistenciāli svarīgs jautājums – prokrievisks prezidents, populistu uzvara vēlēšanās, valdība, ko atbalsta komunisti, ” norāda Pešinskis. “Mēs varam vērot krievu propagandas kaitīgo ietekmi, kuras Čehijā netrūkst.”

LA.lv