Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
14. novembris, 2017
Drukāt

Cilvēcisku Instinktu varā

Nords

Kadrs no Jāņa Norda filmas "Ar putām uz lūpām". Vilis Daudziņš Didža lomā.

Četrus gadus pēc pieaugšanas stāsta “Mammu, es tevi mīlu”, tās režisors Jānis Nords dodas arvien dziļāk cilvēku attiecību biezoknī savā jaunajā filmā “Ar putām uz lūpām”, kas no 10. novembra skatāma Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Valmierā un Ventspilī, no 17. novembra Kuldīgā un decembrī – Madonā.

Kāds mans paziņa pēc filmas noskatīšanās komentēja, ka Jānis Nords diez vai bijis īpaši priecīgs sava kolēģa Aika Karapetjana filmas “Pirmdzimtais” pirmizrādē pirms pāris mēnešiem, jo tajā, tāpat kā Norda filmā, ir varonis ar vienu kāju, draudīgs briesmonis mežā, laulības krīze un visu laiku snieg. Lai gan, virspusēji skatoties, šādas sakritības tiešām var šķist komiskas un kādam pat varētu noderēt, lai zobgalīgi raksturotu jaunākā Latvijas kino tipiskās iezīmes, abu filmu pirmizrāžu tuvums patiesībā ļauj novērtēt, cik dažādu iespaidu iespējams panākt, izmantojot līdzīgus elementus. Aika Karapetjana “Pirmdzimtā” skatītāji ir iesprostoti filmas galvenā varoņa klaustrofobiskajā prātā un var izdzīvot to agoniju, ko rada nespēja komunicēt savas emocijas, šaubas un bailes, tātad – pārlieka sevis kontrole; toties Jāņa Norda “Ar putām uz lūpām” konflikti savā ziņā rodas tieši no nekontrolētas un nekontrolējamas ļaušanās instinktiem; par šīs nekontrolējamības vizuālu metaforu jau no filmas pirmajiem kadriem kļūst dzīvnieki – mežacūka un suņi, kuri, neskatoties uz dresūru un pieradinātību, tomēr ir un paliek bīstami cilvēkam.

 

Bez liekiem vārdiem

Filmas pamatā ir amerikāņu scenārista Meta Goseta darbs “Origin of Species”, kas 2013. gadā uzvarējis “Amazon Studio” scenāriju konkursā; Jānis Nords scenāriju adaptējis Latvijas apstākļiem. Stabilā dramaturģija nozīmē, ka filmu ir viegli uztvert un just līdzi tās varoņiem – šeit nerodas jautājumi par to, kas tad īsti notika un kā skatītājam būtu jāsa­prot šis vai tas sižeta pavērsiens. Ir izstāstīts pabeigts stāsts – šajā gadījumā pat trāpīgā un traģikomiskā apļveida kompozīcijā, ko veido divi līdzīgi kadri pie dzelzceļa pārbrauktuves sākumā un beigās.

Filmas autori lieki netērē laiku, lai iepazīstinātu ar filmas varoņiem – viņu attiecības un filmas konflikts iezīmēts ar precīziem triepieniem īsās ainās. Pat ja skatītājai, kas atnākusi uz filmu, ir paslīdējis garām reklāmas materiālos minētais fakts, ka Viļa Daudziņa atveidotajam varonim, bijušajam policistam un suņu trenerim Didzim, filmā ir tikai viena kāja, viņa piedzīvoto fizisko un psiholoģisko traumu atklāj viena suņu dresūras epizode filmas sākumā. Tāpat arī viņa sievas Janas (Ieva Puķe), sporta skolas ārstes, dēka ar vidusskolēnu Robertu (Raimonds Celms) ir iezīmēta burtiski vienā piepildītā kadrā. Ir skaidrs, ka filmas varoņiem dzīve bijusi arī pirms filmas notikumiem, un tādēļ ir iespējams uzreiz ķerties pie tiem, nevis veltīt laiku bezgalgarai ekspozīcijai, kuras dēļ filmas vidu un beigas nāktos sasteigt vai apraut, kā tas nereti gadās filmām ar vāju stāsta struktūru.

 

Ieva Puķe Janas tēlā. Publicitātes fotoIeva Puķe Janas tēlā. Publicitātes foto

Kontrole un kaislība

Pārliecinoši ir filmas aktieri. Didža loma, protams, ir fiziski prasīga, taču man gribētos izcelt arī Viļa Daudziņa tēlojuma emocionālo niansētību – viņa varonis ir taisnprātīgs, alkst godīguma, taču atklātība, protams, tik un tā sagādā sāpes, tāpat kā sīki meli. Atbrīvoties iespējams tikai uz īsu mirkli reibumā, taču dzēruma spilgtā laime ātri vien izdziest. Didzis asi izjūt savu fizisko nepilnvērtību, lai gan cenšas to slēpt aiz optimisma. Viņa apvaldītā ķermeņa valoda un izturēšanās spilgti kontrastē ar jaunā aktiera Raimonda Celma atveidoto Robertu, kurā apvienojas pusaudzīgs lempīgums ar daudzsološa jauna peldētāja lunkanumu un nespēju valdīt pār savām emocijām testosterona trakumā.

Trešā šajā attiecību trīsstūrī ir Didža sieva Jana. Lai gan aktrisei Ievai Puķei uzticētajai varonei ir Latvijas filmām tipiska “sieviešu profesija” – ārste, un pirmajā mirklī šķietami tipiska sižeta līnija – iemīlēšanās skolēnā, viņas tēls tomēr ir atšķirīgs. Pirmkārt, Jana neattaisnojas un neatvainojas par savu rīcību. Otrkārt, savu dēku viņa no vīra slēpj ne bailēs, ka izdarījusi kaut ko sievietei nepiedienīgu, bet lai viņu nesāpinātu. Viņa kļūdās, taču kļūdīšanās nepadara viņu par parādnieci vīram vai pasaulei. Jana ir gatava par sevi pastāvēt un atsakās padoties. Kad Didzis, kas aizgājis no mājām, aizcērt treilera durvis sievas priekšā, viņa padevīgi neaiziet un histēriski nelūdzas, taču arī neklusē. “Ar putām uz lūpām” iezīmē ko jaunu Latvijas kino arī ar to, ka šajā filmā varoņi patiešām runā viens ar otru un mēģina savas attiecības risināt, nevis vadās pēc abstraktiem pieņēmumiem vienam par otru un jau iepriekšēja pesimistiska priekšstata, ka saprašanās diez vai vispār ir iespējama. (Šajā ziņā Jānis Nords attīsta savā iepriekšējā filmā “Mammu, es tevi mīlu” iezīmēto ideju, ka pieaugšana un attiecību veidošana viennozīmīgi saistās ar spēju būt godīgiem vienam pret otru.) Didzim un Janai patiešām iespējams noticēt kā laulātam pārim, kas pavadījuši kopā daudzus gadus, un kopā izgājuši cauri grūtībām un pārdzīvojumiem.

Lai neaprobežotos tikai ar filmas stāsta apskatu, noslēgumā bildīšu pāris vārdus par tās vizuālajām kvalitātēm, proti, amerikāņu operatora Tobiasa Datuma (ar ko Nords iepriekš sastrādājies arī “Mammu, es tevi mīlu” uzņemšanā) fantastisko talantu pārcelt uz ekrāna tos īpašos gaismas apstākļus, kas Latvijā valda vismaz no novembra līdz februārim, kad pat gaišā dienas laikā apkārtne šķiet kā caurspīdīgā miglā iegrimusi. Krēsla ir bieza kā ķīselis un tumsa dziļāka, nekā palicis atmiņā no iepriekšējās ziemas. Šī izkliedētā gaismas un tumsas robežzona ir tā, kurā atrodas “Ar putām uz lūpām” varoņi, un viņi dzīvo tajā un par spīti tai.

 

UZZIŅA

“Ar putām uz lūpām”, attiecību trilleris, Latvija, Lietuva, Polija 2017

* Režisors, scenārists Jānis Nords, operators Tobiass Datums (ASV), mākslinieks Nerijuss Narmontas (Lietuva), grima māksliniece Agneška Hodovana (Polija), montāžas režisore Agneška Glinska (Polija).* Lomās: Vilis Daudziņš (Didzis), Ieva Puķe (Jana), Raimonds Celms (Roberts), Indra Briķe (Roberta māte), Alvis Birkovs (sporta skolas direktors), Imants Strads (policists) un citi.* Producentes Aija Bērziņa, Alise Ģelze.

Studija “Tasse Film”, kopprodukcijas partneri “ArtBox” (Lietuva), “Papercut” (Polija).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+