Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. maijs, 2014
Drukāt

Dārzeņu audzētāji atkarīgi no pircēju patriotisma. Ciemos ZS “Galiņi” Ogres novadā (5)

Foto: Anda KrauzeFoto: Anda Krauze

“Rīt jau šie dārzeņi atradīsies veikalu plauktos, un uz tiem būs norādīts, ka audzēti kooperatīvā “Mūsmāju dārzeņi”, klāt vēl pievienojot arī zemnieku saimniecības nosaukumu,” vadājot mūs pa siltumnīcām, stāsta Ogres novada Madlienas pagasta zemnieku saimniecības “Galiņi” saimniece un kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņa ar vīru Juri ir lielākie dārzeņu audzētāji Latvijā. Apsaimnieko 400 hektārus zemes un, lai apstādītu savus laukus, audzē trīs miljonus stādu. Siltumnīcu ciematiņš izveidots līdzās mājām “Galiņi”.

“Tas ir mājas vēsturiskais nosaukums. Šī nav manu sentēvu zeme. Īpašumu kopā ar tēvu iegādājāmies 1989. gadā, pirms tam dzīvojām Ikšķilē. “Galiņi” bija pamesta mežstrādnieku māja, un laikam tāpēc, ka atradusies pašā galā, dots arī tāds nosaukums. Kad atnācām dzīvot uz Madlienu, es studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mans tēvs arī bija agronoms, un nevaru noliegt viņa ietekmi profesijas izvēlē. Kad pabeidzu mācības, sāku kopā ar vecākiem strādāt saimniecībā. Sākumā mums bija tikai septiņi hektāri zemes, un saimniekošanas pamatus veidojām ar zemeņu audzēšanu,” stāsta Juris.

Saimniekošanā 
darbi sadalīti visiem


Edīte ar Juri iepazinās studiju laikā, viņi bija kursabiedri. “Es pati nāku no Mālpils. Man vienmēr interesējusi dārzeņkopība. Savu diplomdarbu rakstīju par burkānu šķirnēm, ko pati audzēju. Tolaik gan nevarēju iedomāties, ka man būs tik liela dārzeņu saimniecība,” atzīst Edīte.

Saimniecībā darbi sadalīti tā, ka Edīte risina ar tirdzniecību saistītos jautājumus un darbojas kooperatīvā, bet Jura pārziņā ir ražošana, ikdienas darbu organizēšana. Saimniekošanā palīdz arī Jura vecāki Astra un Kārlis. Patlaban arī vecākais dēls, divdesmitgadīgais Kristaps strādā saimniecībā. Šis viņam ir tāds pārdomu brīdis, lai apjaustu, ko tālāk dzīvē vēlētos darīt. Pārējie bērni – astoņpadsmitgadīgais Raitis, septiņpadsmitgadīgā Elīna un piecpa­dsmitgadīgais Mārtiņš vēl mācās skolā.

“Mēs vadāmies pēc tā, ko varam pārdot, un to arī audzējam. Vislielāko platību – 80 hektārus – atvēlam kartupeļiem. Kāposti, tāpat kā burkāni, aizņem 50 hektārus, sīpoli un bietes – 30 hektārus, kāļi – 20 hektārus, ziedkāposti un puravi – 6 hektārus, tādās pašās platībās arī zaļumi,” uzskaita Juris.

Jādomā par 
dārzeņu pārstrādi


Par saimniecības nākotni runājot, Edīte teic, ka nav plānots paplašināt apjomus, drīzāk jādomā par dārzeņu pārstrādi, lai arī burkāni ar līkiem galiem vai kādu skrambiņu rastu pielietojumu. Lielajā siltumnīcā, kas aizņem 1500 kvadrātmetrus zem vienlaidus jumta, valda rosība. Strādnieki griež lociņus, bet sīpoli, kas jau sevi atražojuši, ar visu augsni tiek izmesti laukā. Edīte skaidro, ka pēc lociņiem ir pieprasījums visu gadu, bet salāti un redīsi ir pavasara dārzeņi. Saimniece izrauj no dobes spirgti sārtus redīsus un teic, ka tas ir pavasarī labākais produkts, kas attīra organismu no ziemā uzkrātajām sliktajām vielām.

“Šī siltumnīca ir pašu taisīta. Dārzeņkopība nav tik pelnoša nozare, lai varētu pasūtīt jau gatavu. Augiem ir svarīgs mikro­klimats, tāpēc arī siltumnīca veidota ar augstiem griestiem. Tai ir siltās grīdas gluži kā vannasistabā, un tāpēc var strādāt ar plikām kājām,” stāsta Edīte.

Gurķu mājā viņa mūs pacienā ar tikko noplūktiem kārdinoši smaržīgiem gurķiem. Katram stādam ir pievienota sava caurulīte, pa kuru plūst barības šķīdums un ūdens. Edīte teic, ka gurķus audzē dabiskā augsnē, lai tiem būtu dabiska garša un smarža. Pirmā gurķu raža novākta jau 22. aprīlī.

Vaicājam saimniecei, vai “Galiņu” dārzeņi cenas ziņā var sacensties ar ievestajiem dienvid­zemju “ārzemniekiem”? “Cik patriotiski ir pircēji, tik arī varam sacensties. Taču, pateicoties pircēju vēlmēm iegādāties Latvijā audzētos dārzeņus, daudzi veikali pieprasa mūsu produkciju. Ar cenu gan mums grūti sacensties, jo Spānijā, kur cauru gadu no lauka novāc ražu, produkcija iznāk daudz lētāka. Taču vismaz sezonas sākumā veikalu tīkli saviem audzētājiem maksā vairāk.”

Stādu mājā spēkā pieņemas kāposti un puravi. Saimniece skaidro, ka puravi aug visilgāk. Tie jau iesēti februāra beigās, bet uz lauka varēs stādīt maija beigās. “Mēs gribējām iegādāties automātisko sējmašīnu, taču strādnieces protestēja, jo saņem samaksu par iesēto daudzumu. Viņas jau ir ietrenējušās, darbs veicas ātri. Un, lai sējmašīna sevi atpelnītu, būtu jāpaiet ilgam laikam,” teic Edīte.

Saimniecībā nodarbināti piecdesmit strādnieki. Edīte saka, ka ar darbinieku atrašanu nav pro­blēmu, tagad pat varot izvēlēties, kurus ļaudis ņemt palīgos. Tiem, kuri pauda neapmierinātību un čīkstēja, saimnieki pateica – ar varu nevienu nespiež strādāt, labāk, lai met mieru un nebojā citiem noskaņojumu.

Kooperējoties ir vieglāk


Domas par to, ka dārzeņu audzētājiem jāveido savs kooperatīvs, nāca no “Galiņu” saimniecības. Patlaban tajā apvienojušās desmit zemnieku saimniecības. Kooperējoties ir vieglāk un ērtāk izpildīt lielveikalu tīklu pasūtījumus.

Vaicājot, kuri tad ir “Galiņu” saimniecības pirktākie dārzeņi, Edīte parāda “Latvijas zaļās” karotītes izsniegto balvu, kas saņemta par audzētajiem burkāniem. Edīte aizved mūs uz lauka, kur tiek sēti burkāni un stādīti kāposti. Agrās kāpostu šķirnes jau briest zem agroplēves. Saimniece uzsver, ka stādāmajai tehnikai jābūt kvalitatīvai un precīzai, jo svarīgi, kā stādiņš tiek ieguldīts augsnē, kā to piespiež, cik vienmērīgi līdzena ir vadziņa, jo lielveikalu tīkls pieprasa vienāda izmēra kāpostus un burkānus, lai tie skaisti izskatītos plauktos.

Raidījums par Ogres novada Madlienas pagasta “Galiņu” saimniekiem Edīti un Juri Strazdiņiem skanēs Latvijas radio 
1. programmā 10. maijā plkst. 16.05.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Varbūt patriotiskāk būtu samazināt cenas saviem iedzīvotājiem?

    • ko čīksti! sāc strādāt

    • iebrecās atkal tie,kas strāda k;ada biroja un nerūp kā tiek pelnīta nauda..modernizācijai jāmaksā,algas darbiniekiem jāmaksā,degviela aiziet,tehnika jauztur,pašiem arī algas jāmaksā,bērni skolā jālaiž,nodokļi jāmaksā..vēl prodkcija uz veikaliem jāved..un to visu saskaitot kopā veidojas izmaksas,un jebkurā biznesā,plāns ir pelnīt,cik un ko ir katra ziņā un tomēr arī tirgus nosaka cenas..kā jau saimniece minēja,kamēr mēs lv novācam vienu rāžu spānijā tās ir divas un pat iespējams 3x var novākt attiecīgās kultūras..tad ar ko mēs varam sacensties?

    • Varbūt vispirms pats kaut ko pamēģini izaudzēt!
      Un Tev vienmēr būs dota iespēja nopirkt lētākos spāņu gurķus…

    • Tā var spriedelēt tikai profāns lauku jautājumos. Laukos smagi jāstrādā, nevis jāklabina taustiņi!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+