Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. novembris, 2015
Drukāt

Dambis ciematus sargās no plūdiem, Gauju – no sadzīves notekūdeņiem (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Carnikavas novada pašvaldība īstenojusi vērienīgu projektu – Gaujas abos krastos atjaunojusi četrus un uzbūvējusi trīs jaunus pretplūdu aizsargdambjus.

Turpmāk Carnikavas novadā tiem būtu jāaizsargā vairāk nekā 5000 piekrastes iedzīvotāji un viņu īpašumi 437 hektāru kopplatībā.

Gaujas kreisajā krastā uzņēmuma “Rīga Rent” pagājušā gada decembrī atjaunotie dambji 6,49 km kopgarumā turpmāk aizsargās Carnikavas un Garupes ciematus. Bet Gaujas labajā krastā no jauna uzbūvēti 3,95 km kopgarumā. Tos, kuriem turpmāk jāpasargā Siguļu un Gaujas ciemati, uzņēmums “Jēkabpils PMK” sāka būvēt pagājušā gada vasarā, bet pabeidza oktobrī, šomēnes paredzot nodot ekspluatācijā.

Izceļoties plūdiem, šiem dambjiem vienlaikus būtu jānovērš arī sadzīves notekūdeņu ieplūšana Gaujā un jūrā, kā arī dabas parka “Piejūra” (“Natura 2000” – Eiropas Savienības (ES) valstu īpaši aizsargājamā dabas teritorija) piesārņošana.

“Šo pirms trim gadiem iesākto nacionālas nozīmes projektu esam īstenojuši par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajiem 4,37 miljoniem eiro,” saka pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis, “kā atmaksāsies šis ieguldījums, to redzēsim, sagaidot pirmos plūdus. Tomēr jātic tiem cilvēkiem, kuri aizvadītajos gados nopūlējās šā projekta īstenošanā, tostarp projektētājiem no uzņēmuma “Meliorprojekts”, abiem būvuzņēmumiem.”

Pirms būvniecības SIA “Procesu analīzes un izpētes centrs” sagatavoja aplēsi, cik augstu Gaujā varētu celties līmenis, pieplūstot lielai ūdens masai no upes augšteces un saduroties ar vēja triekto no grīvas. Šī trīs līdz četrus metrus plato dambju sistēma uzbūvēta, pieļaujot šādu plūdu iespējamību reizi simt gados, papildus paredzot pusmetra rezervi uz viļņu rēķina.

Gaujas kreisajā krastā pie Carnikavas uz atjaunotā dambja paredzēts izveidot apgaismotu pastaigu vietu ar cietu segumu, savukārt labajā krastā Siguļu un Gaujas ciematu pusē to apaudzēs ar zālienu.

Pašvaldībā gan atzīst, ka sākumā Gaujas labajā krastā iecerētā dambju būvniecība nemaz negājusi tik gludi, kā cerēts, jo ķērusies sarunās par zemes atpirkšanu ar piekrastes īpašniekiem. Dažiem licies, ka dambis viņiem aizsegs skaisto skatu uz Gauju. Citiem šķitis, ka dambji traucēs piekļūšanu krastmalai. Kā apgalvo pašvaldībā, piekrastes iedzīvotāju ērtībām uzejai uz dambjiem un piekļūšanai Gaujmalai kāpņu esot pat vairāk, nekā sākumā bijis paredzēts. Vēl kādiem bijis padomā pārdot dambja būvniecībai nepieciešamo zemes strēmeli iespējami dārgāk.

“No kāda zemes īpašnieka dzirdējām, ka dambi nemaz nevajagot būvēt, jo viņam, lūk, esot laiva…” smaidot piebilst pašvaldības pārstāvis. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju dambju celtniecības ieceri atbalstīja un vērtē atzinīgi – vairs neapplūdīs māju pagalmi, pagrabtelpas un citas zemākās vietas, kas aizvadītajos gados pastāvīgi bijušas apdraudētas. Jau pašlaik Siguļu pusē vērojama augoša interese par zemes iegādi ģimenes privātmāju celtniecībai. Pašvaldība savukārt varētu plānot Dzirn­upes ielas rekonstrukciju un plūdu izbojātā seguma atjaunošanu Siguļu ciematā.

Ar piekrastes īpašnieku lielāko daļu pašvaldībai izdevies vienoties par dambju būvniecībai nepieciešamās piekrastes zemes strēles atpirkšanu vai par nomu. Iznākumā no 27 zemes gabalu īpašniekiem atpirkta zeme aptuveni 13 hektāru kopplatībā. Par sešiem zemes gabaliem aptuveni 0,2 hekt­āru kopplatībā noslēgti nomas līgumi uz 50 gadiem. Ar vienu īpašnieku pašvaldībā panākta vienošanās par zemes maiņu.

Diemžēl ar vienu piekrastes zemes īpašnieku, kuram zemes īpašuma robežas stiepjas līdz pašai Gaujmalai, sarunas izjukušas, tāpēc Siguļu ciemata aizsargdambī pašlaik ir ap 500 metru liels robs. Līdzīgi noticis arī Gaujas ciemata teritorijā, kur pēc sākotnējā projekta dambis “pāršķērētu” uz pusēm palielu pļavu. Bet īpašnieku iebildumu dēļ pašvaldība piekāpusies. Taču, ja plūdu dēļ ciemats tiktu apdraudēts, arī šis robs būtu jāaizpilda.

Siguļu iedzīvotāji tagad šaubās, vai būs liela jēga dambim, kurā ir robs. Pašvaldībā gan uzskata, ka šā roba dēļ Siguļu dambja – vislielākā no trim no jauna uzbūvētajiem – jēgu neesot iemesla apšaubīt.

“Šī roba augstākais punkts, kur atrodas īpašnieka ēka, ir gandrīz tikpat augsts kā dambis, tāpēc pašlaik aizsardzībai pret plūdiem atradām citu risinājumu, kā pasargāt citus apkārtējos īpašumus. Tā kā zemes īpašnieks bija iespītējies, bija jāizmanto likumā noteiktās tiesības par zemes piespiedu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām. Pašlaik Saeimā pieņemto likumu īpašnieks gan vēl var apstrīdēt Satversmes tiesā. Tomēr šo robu ceram aizdarīt tuvāko divu gadu laikā,” stāsta Edgars Pudzis.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Cik izsvērts nodoms ieguldīt naudu pasākumā, ja, cik zināms, Gauja ik pavasari mēdz mainīt gultni ??

  2. “Sabiedriskās” vajadzības ir arī atbrīvot ceļu oligarha vēlmei iegūt nodomāto īpašumu … 🙂

  3. dambis, cik man zināms, sadzīves notekūdeņus neattīra …

Draugiem Facebook Twitter Google+