×
Mobilā versija
Brīdinājums +22°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
12. jūnijs, 2018
Drukāt

Darba devēji pauž savu skatījumu par virsstundu apmaksu (1)

Foto - LETA/Edijs PālēnsFoto - LETA/Edijs Pālēns

Ilustratīvs foto

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz piemaksas par virsstundu darbu regulējumu, ja tiek noslēgta ģenerālvienošanās.

Plānotie grozījumi Darba likumā sagatavoti Ekonomikas ministrijā un apstiprināti Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, kā arī atbalstīti Ministru kabinetā un par tiem vienojušies valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

“Nozaru koplīgumu slēgšana gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā. Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Koplīgumu slēgšanas tiesības dod ieguvumus arī ekonomikai kopumā, nosakot uz nozares problēmām un vajadzībām balstītu pieeju”, tādu vērtējumu par likuma grozījumiem otrdien izplatīja LDDK.

Pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) datiem – noslēgtie darba koplīgumi aptver 115 miljonu darbinieku, t.i. 33% no visiem OECD valstu darbiniekiem. Lielākā daļa nozares koplīgumu ir slēgti tādās nozarēs kā ražošana, būvniecība, enerģētika un elektroenerģijas piegāde.

Kā jau LDDK iepriekš ziņoja, šobrīd Latvijā prakse slēgt koplīgumus ir kritiski zema, tādēļ nepieciešams ieviest pasākumus, lai veicinātu to noslēgšanu. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā netiek slēgti koplīgumi nozarēs ar mērķi paaugstināt darbinieku atalgojumu, ir darba devēju motivācijas trūkums.

“Noslēdzot koplīgumu nozarē, attiecībā uz virsstundu atmaksas apmēru, bet vienlaikus paredzot, ka tiek būtiski celta valstī noteiktā minimālā darba alga, mērķis ir vērsts uz nozarē nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu kopumā. Abi kritēriji “būtisks algas palielinājums” un “virsstundu piemaksas samazinājums” ir saistīti, noslēdzot koplīgumu, vienmēr ir nodrošināta paaugstināta valsts minimālā garantētā darba samaksa, kas ietver algu un piemaksas kopumā, līdz ar to paaugstinot darbinieku finansiālo drošību. Tāpat, saņemot lielāku pamatalgu, tiek nodrošinātas augstākas sociālās garantijas, piemēram, darba nespējas, atvaļinājuma u.c. gadījumos, kā arī pensionēšanās gadījumā”, uzskata LDDK.

“Ņemot vērā, ka koplīgumu slēdz divas puses (darba devēju pārstāvošas organizācijas, apvienības un uzņēmumi no vienas puses un arodbiedrības no otras puses), ir nodrošināts samērīgs līdzsvars darba ņēmēju interešu un darba devēju interešu pārstāvībai”, skaidro darba devēji.

“Tiesības būtiski palielināt darbinieku algas atbilstoši nozares situācijai ir arī būtisks instruments tirgus kontrolei, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanai valstī, samazinot “aplokšņu algas”; nodrošinot lielāku elastību piemēroties ekonomiskajām izmaiņām; veicinot darba spēka piesaistīšanu; ceļot darbinieku motivāciju strādāt; paaugstinot nozares produktivitāti un konkurētspēju kopumā. OECD ir uzsvērusi koplīguma nozīmi, tai pildot vairākas būtiskas funkcijas sabiedrības interesēs: aizsardzības funkciju (nodrošinot adekvātus darba apstākļus), iekļaujošo funkciju (apmācību, tehnoloģiju un produktivitātes izaugsmes ieguvumi), un konfliktu novēršanas funkciju (sociālais miers)”, vēsta LDDK.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv 114 nozaru līderus – uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku, un 63 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Darba devēji pauž,darba ņēmēji snauž!

Draugiem Facebook Twitter Google+