Latvijā
Politika

Darba grupa vienojusies līdz 2021.gadam ik gadu mediķu algas palielināt par 20% 16

Foto – LETA/Toms Koklītis

Mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa šodien pēdējā sanāksmē vienojusies līdz 2021.gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.

Kā aģentūrai LETA pēc sanāksmes sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jau šogad atalgojums vidēji palielināts par 30%, taču nākamais solis esot atalgojuma palielināšana par 20%. Lai gan vienošanās darba grupā panākta, ar šo vienošanos un informatīvo ziņojumu, kas tagad tiks gatavots, vēl jāvēršas valdībā. “Tas tālāk jau ir budžeta process, lai to iestrādātu un ir nepieciešams valdības atbalsts, lai izpildītu šos solījumus,” piebilda Čakša.

Viņa norādīja, ka valdībā informatīvais ziņojums varētu tikt iesniegts septembra beigās.

Īstenojot šo plānu un palielinot darba samaksu nākamajā gadā par 20%, ambulatorajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem tā mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1350 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – līdz 810 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – līdz 540 eiro.

Savukārt stacionārajā sektorā nodarbinātajiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem darba samaksa mēnesī pieaugtu vidēji līdz 1856 eiro; ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – līdz 1114 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 742 eiro.

Nākamajā gadā plāna realizācija prasītu papildu 70,7 miljonus eiro, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu palielinājumu, iestrādājot tajā darba samaksas pieaugumu ārstniecības iestādēs strādājošiem.

Papildus nepieciešami vēl 19 miljoni eiro, lai slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests varētu nodrošināt darba nepārtrauktību pēc “pagarinātā normālā darba laika atcelšanas”. Veselības ministrija (VM) nepieciešamo papildu finansējumu iekļaus prioritāro pasākumu sarakstā, izstrādājot 2019.gada valsts budžetu.

Komentējot iespējas iegūt papildu 70 miljonus eiro, lai par 20% paaugstinātu darba samaksas daļu tarifos, Čakša vērsa uzmanību, ka valdība veselību nodefinējusi kā prioritāti. Jau šī gada atalgojuma palielinājums nācis no 1% sociālo iemaksu novirzīšanas veselības aprūpei, taču vienlaikus esot skaidrs, ka valdībai jāmeklē vēl citi resursi, kā šis jautājums varētu tikt risināts.

Iepriekš Čakša norādījusi, ka 70 miljoni eiro ir “reāla vajadzība”, par kuras nodrošināšanu joprojām notiek diskusijas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Finansējuma avoti vēl nav zināmi.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris sacīja, ka jautājumi par jaunu cilvēku piesaisti medicīnas nozarei un atalgojuma palielināšanu ir saistīti. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka darbinieku deficīts nozarē šobrīd ir aptuveni 2000, proti, aptuveni 10% no nozarē strādājošajām ārstniecības personām.

“Tā ir viena universitātes slimnīca, kas šobrīd pietrūkst Latvijas veselības aprūpes sistēmai. Lai šo robu pēc iespējas ātrāk aizpildītu, ir ļoti svarīgi, lai valdība atbalstītu to, par ko darba grupa šodien vienojusies. Ja valdības atbalsta nebūs un atkal ar kaut kādu ieganstu tas viss tiks noraidīts, tad diemžēl joprojām paliksim pie sasistas siles,” pārliecību pauda Keris.

Viņš vēlētos sagaidīt no valdības skaidru atbildi un tad izdarīt konkrētākus secinājumus, jo no vienas puses par panākto vienošanos esot pamats optimismam un zināmiem svētkiem, jo katru dienu tik produktīvus lēmumus negadās pieņemt, bet no otras puses saglabājas piesardzība un zināma skepse.

“Ir arī diemžēl pietiekami liela negatīvā pieredze. Tēlaini izsakoties ir pieredze, kad to, ko pa dienu VM uzceļ, to Finanšu ministrija pa nakti nojauc. Dzīvosim, redzēsim,” piebilda Keris.

Ministre norādīja, ka sanāksmē panākta vienošanās par arī par atalgojuma nemateriālo daļu, proti, kur ir runa par māsu resertifikācijas punktu samazināšanu. Tāpat būtu jāizskata iespēja, ka māsām nav jāmaksā par resertifikāciju un no tā jāatsakās. Tāpat darba devējiem būtu jānodrošina nemateriālās lietas, proti, lai samazinātu izdevumus, kas darbiniekam rodas, lai uzturētu savu profesionālo kompetenci.

“Trešā lieta ir runa par virsstundām. Par gadu ātrāk tiek pilnībā tiek pārtraukts pagarinātais normālais darba laiks, kas nozīmē, ka būs jārēķinās ar atļauto virsstundu skaitu un kā nosegt šīs trūkstošās normālās stundas. Tam ir nepieciešami papildus 19 miljoni eiro – 15 miljoni slimnīcu sektorā un 4 miljoni neatliekamajā palīdzībā,” sacīja Čakša.

Taujāta par darbinieku piesaisti medicīnas nozarei, par ko sanāksmē arī tika diskutēts, ministre skaidroja, ka jau šobrīd ir struktūrfondu instrumenti, kā piesaistīt cilvēkus reģioniem un instrumenti, kā palīdzēt medicīnas nozarē nomainīt profesiju. Ja tiek piedāvāts arī labs atalgojums un cilvēks saprot, ka ar to spēs nodrošināt savu ģimeni, tas arī ir labs pamats, lai sāktu darbu nozarē, pārliecību pauda ministre.

LA.lv