Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. oktobris, 2012
Drukāt

Daugaviņš: tagad mums ir citi mērķi un mazliet citādāka spēle

LETALETA

„Kad ripa trāpa neaizsargātā vietā, pirmās sāpes ir diezgan lielas. Pēc tam atlaida, uz emocijām nospēlēju, bet tagad ir tā, kā ir. Jau iedzēru pretsāpju tabletes, salika kompreses, bet kā pagulēšu – nezinu,” vakar „LA” sacīja hokeja kluba Rīgas “Dinamo” uzbrucējs Kaspars Daugaviņš.

Rīgas “Dinamo” un Minskas “Dinamo” spēles (2:1 papildlaikā) otrajā periodā, mazākumā bloķējot metienu, Daugaviņš ar ripu tā dabūja pa celi, ka pēc sāpēs pārņemtās sejas grimases šķita – būs jābrauc uz slimnīcu. Pēc brīža 24 gadus vecais uzbrucējs bija atpakaļ laukumā un cīnījās kā zvērs, bet pēc mača no ģērbtuves iznāca, stipri klibodams.

Kur tu tādu rūdījumu ieguvi, ka ar sāpēm vari turpināt spēli?

Pēdējos divus, trīs gadus tas bija mans darbs AHL un pēc tam arī NHL. Kārtīga pašatdeve mazākumā bija vienīgais veids, kā palikt komandā (Otavas „Senators”). Arī tagad savu spēles stilu nemēģinu mainīt, zinu, ka mazākums ir mans galvenais trumpis. Uzbrukumā cik varu, tik daru, bet tas pagaidām vēl klibo.

Kā jums izdevās Minsku nomocīt?

Pirms spēles runājām, ka jāaizmirst visi zaudējumi – tāpat jau pietiekami slikta enerģija staigā apkārt, visi sūdzās, neapmierināti. Jādod jauns starts sezonai, no šodienas mums ir citi mērķi, mazliet citādāka spēle. Pirms tam diezgan primitīvi spēlējām, metām no stūriem, paļaujoties tikai uz veiksmi – taču ar to mums, kā esam pārliecinājušies, ir pašvaki. Tagad mēģināsim vairāk domāt un katrai komandai koncentrēties īpaši – jāneitralizē pretinieku trumpji un jāatrod vājās vietas.

Treneri pamainīja uzstādījumus vai paši izrunājāt savā starpā?

Paši savācāmies uz sapulci. Droši vien katrs no mums karjeras laikā bijis šādā situācijā un zina, ka zaudēt ir ļoti nepatīkami. Mums vairāk nav atpakaļceļa, jādomā pozitīvi un jāgatavojas katrā mačā iemest četrus golus. Jāatdodas spēlei, jālec ripām priekšā ar sakostiem zobiem, jāpalīdz otram. Neviens cits mums vairs nevar palīdzēt – tikai mēs paši.

Vai Rautakallio tomēr neprasa mest pa vārtiem no jebkuras situācijas?

Protams, trenera uzstādījumi ir jāizpilda, bet ir arī otra daļa – KHL ir otra spēcīgākā līga pasaulē, jāiet ar domu nevis vienkārši uzmest pa vārtiem, bet pašam papildus nostrādāt, uzņemties iniciatīvu. Izpildītāji mums ir labi – tiem, kas uzskata, ka ir spējīgi, vajag uzņemties vairāk, bet pārējie pielāgosies.

Pirms spēles pret Minsku tu riskanti izteicies, ka iemetīsies četrus golus. Zināji, ka viņiem vārtos ir Peka Rinne?

Jā, to es zināju, taču man vienalga vai Peka Rinne vai Dominiks Hašeks – neviens vārtsargs nav izglābis visu sezonu. Uz spēli jāiet ar domu, ka iemetīsim četrus, un tad varbūt arī sanāks. Šodien bija divi, bet – uzvarējām. Vienmēr jāliek visaugstākie mērķi.

Nav sajūta, ka šoreiz bija pelnīti trīs punkti?

Grūti spriest. Galvenais, ka uzvarējām. Latviešiem jau ir tāda stihija – skaisti zaudēt. Tas jāmaina. Spēle pret Minsku bija līdzīga, bet mēs varbūt vairāk gribējām uzvarēt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+