Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

Dāvana Rozenštrauham – atmiņu stāstījums


Dziedātāja, komponiste un režisore Indra Lintiņa ir kādreizējā Rīgas Muzikālā teātra soliste, tomēr lielākai daļai klausītāju viņas vārds saistās ar padomju laikā aizliegtajām Eduarda Rozenštrauha dziesmām. Pašlaik Indra, dziesminieka skatuves līdzgaitniece, nolēmusi apkopot grāmatā tā laika atmiņu stāstījumu, kas nāks klajā pavasarī.


 

– Ko darāt pašlaik?

– Pēc diploma esmu operdziedātāja, arī izglītības zinātņu maģistre skolvadībā, esmu vadījusi  Bērnu teātri (jaunākie projekti ir izrāde “Spēt atmosties…”, 2010.), daļēji kā režisore esmu piedalījusies J. Anmaņa organizētajā programmā “Trīs kungu jubileja jeb Vecā krodziņa mistērija”. Jaunākā manis producētā un organizētā koncertprogramma ir “Neprātīgā sirds jeb es tagad esmu viens”, kas veltīta Eduarda Rozenštrauha 20. nāves gadadienas atcerei. Uz skatuves esmu jau 40 gadus, 25 no tiem dziedu E. Rozenštrauha dziesmas. Šobrīd ar Eduarda Rozenštrauha daiļradi saistīts arī mans dokumentāli pētnieciskais darbs, kurā vēlos izstāstīt patiesību par to, kas notika, patiesību par viņa dziesmu autorību.

– Pašportrets vārdos!

– Mājās esmu māte un sieva, cenšos rūpēties par savu ģimeni. Projektos esmu principiāla, neatlaidīga, uzņēmīga un tiecos sasniegt iecerēto, līdz ar to dažreiz veidojas konflikta situācijas, bet tas mani nebaida.

– Tā puse Latvijā, kur jūtaties kā mājās?

– Rīga. Šeit ir manas mājas, tuvākie, ģimene. Arī Talsi, jo tur Raimondam (Indras vīrs) ir zeme, labi draugi, pie kuriem atpūšamies un jūtamies kā mājās.

– Esat šlāgermūzikā, jo…?

– Dzīvē sagadījies, ka liktenis mani savedis kopā ar Eduarda Rozenštrauha daiļradi un pašu komponistu. Viņa daiļrade man ir svēta.

– Jūsu skolotāji?

– Pašus pamatus ielika mana mamma, Liepājas teātra aktrise Mirdza Mālkalne. Esmu pateicīga arī Vilmai Briedei – vokāla pedagoģei Liepājas teātrī bērnībā, Austrai Pumpurei, veidojot Imanta Kalniņa pašus pirmos dziesmu koncertus, Allai Kovaļovai – vokāla pedagoģei Liepājas mūzikas skolā, profesorei Regīnai Frīnbergai J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Irēnai Jasliņai – aktiermeistarības pasniedzējai, pirmajam režisoram Guntim Gailītim. Nevar nepieminēt leģendāro profesoru Leonīdu Vīgneru, pirmo diriģentu Aleksandru Viļumani un Leonu Amoliņu.

– Veiksmīga šlāgera formula?

– Kas vispār ir šlāgeris? Pēc idejas tā ir gan tautasdziesma, gan galda dziesma, gan arī visdziļāko jūtu izdziedāšanas dziesma. Tas spēj ietvert sevī  dažādus žanrus ar mērķi sasniegt cilvēku sirdis un prātus.

– Autoritātes Latvijas un pasaules mūzikā?

– Latvijā – neapšaubāmi Imants Kalniņš, pasaulē – Endrjū Loids Vēbers, klasiķi – V. A. Mocarts, Dž. Verdi, Dž. Pučīni.

– Ar ko lepojaties?

– Ar saviem bērniem – Kristapu Lintiņu kā Nacionālās operas baleta mākslinieku un meitu Līgu Jenču, gudru, izskolotu un jauku cilvēku, topošo māmiņu, un ar savu mīļoto vīru Raimondu.

– Atpazīstama personība Latvijā, Eiropā vai pasaulē, ar kuru labprāt sastaptos?

– Pasaulē – Sāru Braitmani. Izteiktu vēlmi piedalīties viņas projektos, Endrjū Loidam Vēberam palūgtu dublēt Kozetes māti rokoperā “Nožēlojamie”, Dž. Dž. Džilindžeram ieteiktu uzvest kādu no klasiskajām operetēm, kurā arī man atrastos kaut neliela epizodiska lomiņa. Aivaram Lembergam palūgtu dibināt jaunu Operetes teātri – kaut vai Ventspilī.

– Kam jānotiek, lai diena būtu izdevusies?

– Ja visa ģimene ir laimīga, vienota un vesela, es esmu piesēdusies pie klavierēm dziedāt un uzrakstījusi kādu dziesmu, un topošajai grāmatai sarakstītas vismaz 10 lappuses, bet vakarā galdā smaržo garšīgas vakariņas.

– Kas jūs sasmīdina?

– Ļoti cienu humoru un asprātību cilvēkos. Pa īstam sasmīdina “Greizais spogulis”.

– Iecienītākā brīvā laika nodarbe?

– Laba literatūra, rokdarbi, pirts, baseins, skvošs, kalnu slēpošana, sēņošana. Katram gadalaikam savi prieki.

– Ja nebūtu dziedātāja, tad būtu…?

– Savā dzīvē iztikas pelnīšanas nolūkos esmu darījusi daudz un dažādus darbus, bet ģimene uzskata, ka man esot bijis jāmācās par juristi vai advokāti, jo tas man labi padodoties.

– Jaunumi radošajā sfērā?

– Nākamajā gadā Eduardam Rozenštrauham paliktu 95 gadi, tāpēc domāju, ka viņam labākā dāvana būtu mans atmiņu stāstījums par kopā pavadīto dzīves periodu. Uzrakstīt grāmatu man ir ļoti liels izaicinājums, esmu to pieņēmusi. Grāmata top. Gatavoju albumu, kurā skanēs nedzirdētas Eduarda Rozenštrauha dziesmas, kā arī Valda Zilvera, Sandras Lūķes un manas dziesmas. Ir iecere izdot manu koncertprojektu DVD. Šobrīd gatavoju jaunu projektu “Manas nenosvinētās jubilejas…”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+