Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. februāris, 2016
Drukāt

Dižkoki – dedzināti, indēti, slīcināti, bet joprojām diži (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Kamēr igauņi lepojas ar pasaulē garāko priedi, latvieši var lielīties ar Eiropā resnāko kadiķi un varenāko pasaules kļavu.

Lielu ažiotāžu Latvijas sabiedrībā izraisījusi pagājšnedēļ medijos parādījusies ziņa par Igaunijā atklāto pasaulē garāko priedi, kas sasniegusi 46,6 metrus. Aģentūra BNS pie šīs ziņas pievienoja informāciju, ka Latvijā garākā priede ir 24 metrus garā Tiltiņu priede Usmas pagastā (“Pasaulē garākā priede aug Igaunijā”, “LA” 9. februāra numurs), nākamajā dienā gan šo ziņu labojot un vēstot, ka Latvijas garākā priede ir 41 metru augsta.

Daudzus gadus tika uzskatīts, ka Latvijas garākajai priedei ir pat 47,2 metri, taču dabas pētnieks Guntis Eniņš, vairākkārt būdams Tērvetē, šo skaistuli nav atradis. Pirms divdesmit gadiem viņš atradis vien kādreizējās (iespējamās) rekordistes vētrā nolauzto un jau stipri satrūdējušo stumbeni.

Šobrīd visgarākā Latvijas priede, ko dēvē par Kalnmuižas 9. priedi, aug Tērvetes dabas parkā 160 metrus uz austrumiem no Lutauša skulptūras. Tās augstums 41,5 metri. Turpat netālu ir vēl vairākas 40 metrus garas priedes.

Rīgas priedes savulaik, burukuģu laikmetā, bija visā Eiropā pazīstamas kā labākie mastu koki pasaulē.

Lielus un varenus kokus, tā saucamos dižkokus, aizrautīgi meklē un kolekcionē daudzās valstīs, iekļaujot tos īpaši aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā. Arī Latvijā eksistē šāds saraksts. Tajā reģistrēti savi septiņi tūkstoši dažādu sugu dižkoki, visvairāk ozoli un liepas. “Apmēram 20 – 30% no dižkokiem ir priedes,” zina teikt Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Dainis Ozols.

Aizsargājamo koku sarakstā iekļauta tikai neliela daļa dižkoku, Latvijā to varētu būt vismaz 20 tūkstoši.

“Par spīti tam, ka savulaik lielos kokus dedzināja, indēja, slīcināja, dižkoku saraksts kļūst arvien garāks. Nav tā, ka tie būtu ieauguši krūmos un tagad tos no jauna atrodam. Koku apkārtmērs vidēji gadā palielinās par diviem centimetriem,” stāsta dižkoku speciālists Guntis Eniņš. Piemēram Vilijas dižozols Variešu pagastā varētu būt ātraudzīgais dižozols pat visā Eiropā, jo par tādu kļuvis 65 gadu laikā – katra šī ozola gadskārta ir centimetru plata. Šobrīd stumbra apkārtmērs sasniedzis jau 4,10 metrus.

Koks, tiklīdz sasniedz noteiktu apkārtmēru vai garumu, kļūst aizsargājams neatkarīgi no tā, vai ticis uzmērīts, ir vai nav iekļauts sarakstā, uzsver D. Ozols. Piemēram, parasto priedi iekļauj valsts nozīmes aizsargājamo koku sarakstā, ja tās apkārtmērs ir vismaz 2,5 metri vai arī tā sasniegusi 38 un vairāk metru garumu.

Ja kāds atrod jaunu dižpriedi vai kādu citu koku, par to jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kuras inspektori pēc koka pārmērīšanas to iekļaus aizsargājamo koku reģistrā. Iespējamajam dižkokam ir jānosaka apkārtmērs, augstums, vēlams izmērīt arī vainaga projekciju. Dižkoka resnumu mēra 1,3 m augstumā no zemes (aptuveni cilvēka krūšu augstumā).

Starptautiskajā datubāzē monumentaltrees.com, uz kuras datiem igauņi atsaucas, šobrīd iekļautas ziņas par 249 Latvijas kokiem (pavisam datubāzē ir informācija par 22 tūkstošiem koku pasaulē). Šī datubāze ir dabas mīļotāju veidota, tajā dati nav pilnīgi un nav arī oficiāli. Informāciju par Latvijas kokiem tajā iesniedzis Māris Zeltiņš.

Saskaņā ar šo datubāzi Latvijā ir meklējams Eiropā (varbūt arī visā pasaulē) resnākais kadiķis – Rietekļa kadiķis Burtniekos jau sasniedzis 3,12 metru apkārtmēru un katru gadu kļūst arvien resnāks, savukārt Trikātā aug varenākā pasaules kļava – Rūtiņu kļavas apkārtmērs ir 5,97 metri. Tā ka arī mums netrūkst ar ko lepoties!

Guntis Eniņš pastāstīja par plānu Latvijas simtgadi sagaidīt ar unikālu projektu – enciklopēdiju, kurā apkopotas ziņas par 20 tūkstošiem Latvijas dižkoku. “Dižkoki ir latviskās ainavas būtisks elements, taču katrs trešais dižkoks diemžēl iet bojā, tie ir ieauguši krūmos, to saknes cieš no lauksaimnieku arkliem. Sagaidot Latvijas simtgadi, esam iecerējuši arī atbrīvot un atzīmēt Latvijas ainavā vismaz simt dižkokus!” atklāj Dabas retumu krātuves vadītājs. Bet līdz tam viņš aicina visus iepazīsties ar “Lauku Avīzes” apgādā nesen iznākušo grāmatu “Nezināmā Latvija”, kurā apkopotas ziņas par vairāk nekā 70 Latvijas dabas brīnumiem, tostarp kokiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Rietekļa paeglis neatrodas Burtniekos, kā norādīts rakstā, bet gan Valmieras – Strenču apvidū, pusceļā starp tiem. Paeglis tiešām ir dižākais pasaulē!

  2. Būtiski ir stāstīt cilvēkiem, kādi ieguvumi, vai ierobežojumi paredzami, ja viņa īpašumā atrodas dižkoks, jo neviens nevēlas sev apgrūtinājumu dižkoku aizsargu veidā.

  3. Vislielākais paldies cilvēkiem par šo vērtīgo darbu!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +5.7
Alūksne +3.6
Daugavpils +5
Saldus +5
Liepāja +6.6
Jelgava +5
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +4
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+