Ekonomika
Bizness

Degvielas cenas augs 16


Līdz šim viena no lētākajām izvēlēm – “Neste” – vairs nemaz nešķiet lēta.
Līdz šim viena no lētākajām izvēlēm – “Neste” – vairs nemaz nešķiet lēta.
Foto – Karīna Miezāja

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas DUS tika pārsniegta degvielas cenas kārtējā 10 centu robeža 1,3 eiro/l par 95E markas benzīnu. Šīs markas benzīna cenu kāpums nedēļas laikā pārsniedza trīs centus par litru. Šādi mūsu naudas makos atsaucas starptautiskā spriedze ap Irānu un eiro kursa vājums.

Arī pasaulē ir līdzīgi notikumi: šā gada 17. maijā, pirmo reizi gandrīz piecu gadu laikā, “Brent” markas naftas cena pārvarēja svarīgu psiholoģisko barjeru – 80 ASV dolārus par barelu. Investīciju baņķieri prognozē, ka naftas cenu kāpums turpināsies – “Goldman Sachs” “Brent” markas naftas cenas prognoze 2018. gada trešajam ceturksnim ir 82,5 ASV dolāri par barelu, bet “Bank of America Merill Lynch” analītiķi uzskata, ka šā gada nogalē nafta maksās 90 dolārus par barelu, bet nākamā gada sākumā sasniegs 100 dolāru cenas robežu. Kopš 2016. gada janvāra, kad “Brent” markas naftas cena sasniedza savu pēdējos piecos gados zemāko līmeni – 28,94 ASV dolāri par barelu – noticis gandrīz nepārtraukts, stabils naftas cenas pieaugums.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis uzskata, ka degvielas cenu pieaugumam ir divi iemesli – naftas cenu pieaugums pasaulē, kas galvenokārt saistīts ar spriedzi ASV attiecībās ar Irānu un karu Sīrijā, kā arī eiro kursa pazeminājumu par 3% pret ASV dolāru, kā ietekmē degvielas cenas pieaugušas par pusotru centu litrā. “Ja salīdzina degvielas cenas šā gada pirmajos četros mēnešos ar tādu pašu laika sprīdi pagājušajā gadā, tad šogad cenas pieaugušas par 23%,” tā O. Karčevskis. Līdzīgas cenu tendences vērojamas arī Igaunijā un Lietuvā.

Bez O. Karčevska minētajiem iemesliem naftas cenu pieaugumam biznesa prese min arī vairākus citus – naftas ieguvēju valstu karteļa OPEC un Krievijas spēju pildīt vienošanos par ieguves samazinājumu, šādi “aizvācot” no tirgus naftas pārpalikumus, naftas ieguves nozares faktiskais sabrukums Venecuēlā, kā arī tādi pārejoši faktori kā lielais benzīna patēriņš vasarā ASV. Savukārt svarīgākais pēdējās desmitgades naftas cenu stabilizētājs – slānekļa naftas ieguve ASV – šobrīd nedarbojas pietiekami labi.

Tālākos notikumus prognozēt ir grūti. Lielākās investīciju bankas prognozē tālāku naftas cenu celšanos vismaz tuvākā pusgada laikā. Nākamajā gadā ASV tiks pabeigti vairāki naftas cauruļvadi, kas novērsīs transportēšanas grūtības, un tirgus saņems ievērojamu daudzumu slānekļa naftas un cenām vajadzētu atkal kristies. Šobrīd naftas cenas ir samazinājušās par 6%, salīdzinot ar maija vidu – galvenokārt tāpēc, ka Saūda Arābija un Krievija, reaģējot uz naftas cenu celšanos, paziņojušas par iespējamu naftas ieguves palielinājumu. Taču starptautiskā politika vienā mirklī spēj apgriezt jebkuras prognozes kājām gaisā.

LA.lv