Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. marts, 2014
Drukāt

Desmit gados zemes cenai kāpums par 44%; iemesls – biogāzes stacijas, spekulatīvi darījumi un konkurence

Foto-LETAFoto-LETA

Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības zemes cenas Latvijā paaugstinājušās vidēji par 44%, ko veicinājuši ne tikai spekulatīvi darījumi, zemi uzpērkot ārvalstu kompānijām, bet arī biogāzes staciju darbība, kā arī lauksaimnieku pieaugošā konkurence par labākajām lauksaimniecības platībām, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra (LLKC) pārstāvji.

LLKC jaunākais datu apkopojums par zemes cenas izmaiņām liecina, ka desmit gadu laikā visstraujākais cenas kāpums noticis Zemgalē, kā arī Latvijas ziemeļaustrumos Gulbenes, Valkas, Alūksnes reģionos. Cenu kāpums bijis teritorijās, kur notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība un izbūvētas biogāzes stacijas, kuru darbināšanai nepieciešams liels daudzums zaļās masas.

Latgales reģionā lielākais cenu pieaugums – no 128 eiro līdz 1200 eiro par vienu hektāru – desmit gados bijis Balvu, Rēzeknes un Ludzas, kā arī Daugavpils bijušo rajonu teritorijās. Kā norāda LLKC eksperti, biogāzes staciju darbībai īpaši liela ietekme uz cenām Daugavpils un Rēzeknes apkaimē, savukārt Krāslavā un Preiļos aktīvi darbojas ārvalstu uzpircēji. Latgales reģionā starp pašmāju pircējiem aktīvākie ir lielu saimniecību īpašnieki, kam ir pietiekami daudz resursu zemes iegādei.

Kurzemē straujākais zemes cenu kāpums – no 213 eiro līdz 1770 eiro par hektāru – bijis Liepājas, Saldus un Kuldīgas teritorijās. Liepājā liela ietekme ārvalstniekiem un biogāzes staciju īpašniekiem. Saldus apkaimē cīņa par labākajiem gabaliem notiek pašmāju zemnieku starpā, jo labas zemes ir maz. LLKC konsultāciju biroju eksperti norāda, ka reģionā kopumā liela ietekme uz zemes cenām ir biogāzes staciju īpašniekiem, kuri bieži vien pārsola cenu.

Vidzemē straujākais zemes cenu kāpums – no 75 eiro līdz 1564 eiro par hektāru – bijis Madonas, Gulbenes, Valkas un Alūksnes teritorijās. Gulbenē liela ietekme uz zemes cenām ir biogāzes stacijas īpašniekiem, arī Limbažu novadā šis rūpals pēdējo pāris gadu laikā situāciju zemes tirgū padarījis saspringtāku. Pārējās pieminētajās teritorijās LLKC biroju eksperti fiksējuši spekulatīvus darījumus ar zemi, kur iesaistīti pašmāju un ārvalstu nekustamo īpašumu tirgotāji. Savukārt Valkas, Cēsu, Valmieras un Madonas bijušo rajonu teritorijās ir daudz spēcīgu zemnieku, kuri savā starpā konkurē par labākajām zemes platībām.

Zemgalē nozīmīgākais cenu lēciens – no 249 eiro līdz pat 4250 eiro par hektāru – bijis Jelgavas, Dobeles un Bauskas teritorijās. Jelgavas reģionā aktīvākie zemes pircēji ir lielās zemnieku saimniecības. Dobeles un Bauskas apkaimē ievērojama ietekme uz zemes cenām ir biogāzes staciju darbībai.

Kā norāda LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, organizācija jau pirms desmit gadiem prognozēja patlaban notiekošos procesus zemes tirgū, bet rīcība, kas tos novērstu, nākusi par vēlu. “Zemes iegādes kreditēšanas programma, kas dod iespēju zemniekiem tikt pie resursiem zemes pirkšanai, darbu sāka tikai pirms nepilniem diviem gadiem, bet diskusijas par zemes iegādes ierobežojumiem notiek tikai tagad, kas ir ļoti novēloti,” rezumēja Cimermanis.

LLKC dibināts 2004.gadā ar mērķi paaugstināt lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas. 26 Lauku konsultāciju biroji nodrošina lauksaimnieku konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, kā arī organizē Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+