Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
19. aprīlis, 2012
Drukāt

Dilemma: 2014. vai 2016. gads

pensionars_leta

“Ja no 2014. gada būsim īstenojuši grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, līdz 2030. gadam būsim iekrājuši 1,43 miljardus latu lielu sociālā budžeta rezervi. Tā ir nepieciešama, lai aizsargātos pret ekonomikas ciklisko attīstību, lai atbalstītu mazo pensiju saņēmējus, kā arī lai varētu indeksēt pensijas,” pamatojot grozījumu nepieciešamību,

 

vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

 

Skar 52 tūkstošus

Grozījumus pensiju likumā valdība jau apstiprinājusi, un tie skar pensijas vecuma palielināšanu, sākot no 2014. gada, vienlaikus saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas. Paredzēts arī no 10 līdz 15 gadiem palielināt minimālo darba stāžu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju. Savukārt pensiju piemaksām no 2014. gada tiks mainīts finansēšanas avots – turpmāk tas būs nevis sociālais budžets, kā pašreiz, bet pamatbudžets.

A. Ašeradens minēja daudzus satraucošus faktus saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanos. Arī no valsts izbraukušo cilvēku skaits joprojām ir liels. Iespējams, nākamajā tautskaitē 2021. gadā būsim jau krietni mazāk par diviem miljoniem. Tajā pašā laikā palielinās pensionāru skaits. Šobrīd Latvijā 1,3 strādājošie uztur vienu pensionāru. Tā ir milzu slodze sociālajam budžetam, jo Eiropā šī attiecība ir divi strādājošie pret vienu pensionāru.

 

“Svarīgi zināt, ka 37% nodarbināto saņem minimālo algu 200 latus, bet 39% atalgojums ir robežās no 200 līdz 500 latiem. Zinot, ka pensija sedz apmēram 40% no ienākumiem, jārēķinās, ka nākotnē ļoti daudziem iedzīvotājiem būs niecīgas pensijas un valdībai nāksies domāt, kā aizsargāt šos cilvēkus,” sacīja A. Ašeradens.

 

Pensiju reforma skars visus iedzīvotājus, taču pirmie to uz savas ādas izbaudīs 1952. – 1956. gadā dzimušie. LM dati nav iepriecinoši: tikai nedaudz vairāk par pusi no šiem cilvēkiem patlaban ir darbs, bet 13% ir reģistrētie bezdarbnieki. Šis rādītājs pārsniedz pašreizējo vidējo bezdarba līmeni valstī, kas ir 11%.

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“SC”) pārmeta ministrijai, ka, izstrādājot grozījumus, nav domāts par tiem 52 tūkstošiem cilvēku, kuri turpmāko divu gadu laikā kļūs par reformas upuriem. “Šajā vecuma grupā ir daudz ilgstošo bezdarbnieku, viņiem netiek nodrošinātas ne subsidētās darba vietas, ne ilgāks atvaļinājums no valsts līdzekļiem. Ne citas iespējas. Vienīgi GMI pabalsti 40 lati un priekšlaicīgā pensionēšanās, kur pensija ir 50% – tātad vidēji 100 latu. Kurš šodien no tā var izdzīvot?”

Deputāts pārmeta, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana iecerēta sešu gadu laikā, kamēr, piemēram, Čehijā, kur ekonomiskā situācija līdzīga mūsējai, šis process ilgs pat 30 gadus.

 

Kursu vietā reālu darba vietu

Arī Andris Bērziņš (ZZS) atgādināja, ka uzņēmējs darbā nevēlas ņemt pirmspensijas vecuma darbiniekus, viņus pirmos arī atbrīvo, kad jāsamazina strādājošo skaits. “Ja šie cilvēki paliek bez darba, cik tas maksās valstij?” jautāja deputāts.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norādīja, ka 88% iedzīvotāju ir pret pensijas vecuma celšanu. “Mēs jau pirms diviem gadiem pēc ilgām diskusijām nonācām pie lēmuma, ka pensijas vecumu varētu sākt paaugstināt no 2016. gada, paaugstinot to katru gadu par trim mēnešiem.”

Viņš skarbi kritizēja LM apjūsmoto mūžizglītības pasākumu, ko piedāvā NVA. “Nevajag domāt, ka pietiks, ja cilvēkus aizsūtīs uz šiem kursiem. Tas neko nemainīs.”

 

P. Krīgers aicināja ministriju domāt, kā ieinteresēt cilvēku iespējami ilgāk saglabāt sevi darba tirgū. Drīzāk jāuzrunā darba devējs, jāparedz pasākumi, lai viņam būtu izdevīgi nodarbināt arī pirmspensijas vecuma cilvēkus.

 

LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns uzsvēra, ka jāseko Lietuvas un Igaunijas piemēram, kas savās valstīs sekmīgi apkarojušas ēnu ekonomiku, tā iegūstot ievērojamu papildu finansējumu un atrisinot daudzus sociālos jautājumus.

Arī Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvis Andris Siliņš pievienojās arodbiedrību viedoklim – pašreizējie pensionāri ir ieinteresēti, lai sociālais budžets būtu stabils, tāpēc pensionēšanās vecums ir jāceļ, gribam to vai ne. Tas jādara, sākot ar 2016. gadu. Līdz tam jāpanāk, lai tiktu palielināts nepieciešamo darba vietu skaits.

Vēl satraucošāk, ka, tik bieži mainot un grozot pensiju nosacījumus, esam panākuši, ka liels skaits darbspējīgo iedzīvotāju zaudējis ticību šai pensiju sistēmai un šis lēmums to tikai palielinās, sacīja A. Siliņš.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija grozījumus likumā “Par valsts pensijām” virza pirmajam lasījumam, vēl priekšā otrais un trešais lasījums, galīgajā variantā Saeimas deputāti tos pieņems jūnijā.

 

Uzziņa

Pensijas vecuma paaugstināšana ir visu Eiropas valstu valdību dienaskārtībā

Igaunija: pensionēšanās vecums sievietēm tiek palielināts līdz vīriešu pensionēšanās vecumam – 63 gadiem. Sākot ar 2017. gadu, tas pakāpeniski paaugstināsies – ik gadu par 3 mēnešiem, līdz tas sasniegs 65 gadus 2026. gadā;

Lietuva: no 2012. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski paaugstināsies līdz 65 gadiem; sievietēm – ik gadu paaugstinot par četriem mēnešiem, vīriešiem par diviem mēnešiem;

Ungārija: līdz 2020. gadam pensionēšanās vecums paaugstināsies līdz 65 gadiem;

Malta: līdz 2027. gadam pensionēšanās vecums paaugstināsies līdz 65 gadiem;

Slovēnija: līdz 2020. gadam pensionēšanās vecums paaugstināsies līdz 65 gadiem;

Lielbritānija: līdz 2020. gadam pensionēšanās vecums paaugstināsies līdz 66 gadiem;

Vācija: līdz 2020. gadam pensionēšanās vecums paaugstināsies līdz 66 gadiem;

Nīderlande: līdz 2020. gadam pensionēšanās vecums paaugstināsies līdz 66 gadiem; 2025. gadā – līdz 67 gadiem.

Avots: LM

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+