Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. septembris, 2016
Drukāt

Dodiet mieru Kārlim Ulmanim! (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Izlasīju 22. augustā publicēto Agra Liepiņa rakstu “Ulmaņa partija”. Pārdomas izraisīja apgalvojums “kamēr ZZS ministri restorānā tikās ar Krievijas varenajiem, Kārlis Ulmanis savā kapā apgriezās otrādi”. Vai tiešām pašreizējā situācijā raksta autors ir pilnīgi pārliecināts par savu viedokli?

Ir vēl otra patiesība. 1939. gadā vienā no lauksaimniecības mēnešu kalendāriem bija publicēts Kārļa Ulmaņa raksts ar aicinājumu labāk pievērsties austrumiem. Šo kalendāru pēc kara nejauši atradu Kalvenes pagasta “Rožkalnu” mājas bēniņos. Diemžēl neesmu to saglabājusi.

Vēsturniekiem un politiķiem būtu interesanti parakņāties arhīvos un bibliotēkās, lai varētu dot izsmeļošus komentārus un viedokļus.

Es piederu paaudzei, kas gadus skaita ar cipariem 80, 90 un vēl vairāk. Mēs esam Kārļa Ulmaņa bērni, audzināti darbam, godīgai attiek­smei pret cilvēkiem, saudzēt, mīlēt savu dabu, aizstāvēt savu dzimteni, kas sākas ar bērzu, strautu, aku savā pagalmā. Diemžēl karš izjauca izlolotos sapņus. Cilvēkus sadalīja divās naidīgās nometnēs. Pēc brīvības atgūšanas aizvien vēl liekam uz svariem, kurš pareizais, kurš nepareizais, kurš bagātāks, nabadzīgāks. Mēs, vecie, cerējām, ka dzīvosim kā ulmaņlaikos, kad noteicošais spēks bija vidusslānis. Kādreiz godā bija vārds “saimnieks”, tagad sakām – zemes īpašnieks.

Kārlis Ulmanis bija mūsu valsts Saimnieks, rakstāms ar lielo burtu.

Ar godu atcerēsimies viņu, netraucēsim viņa mieru nezināmajā kapā.

 

Olga Utkina, 
pensionēta žurnāliste

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Kā tad tā, Oļeņka, tik svarīgu rakstu pazaudēji. Tagad varam tikai patenkot. Tieši tie austrumi, pateicoties gudrajam Karlim, nedod mums mieru pat šodien. Viņi domā, ka te ir vņu mājas un skaita cik sūda traktorus sagrūduši uz mūsu zemi. Domā ka par to mums būtu jāpriecājās.

  2. Ne jau mēs Ulmanim, bet Ulmanis mums nedod mieru. Latviju nedrīkstēja atdot par sēdvietu. Šodien tas ir skaidrs. Ulmanis bijis labs saimnieks, bet kā vadonis…?

    • Par kādu cenu tad gribējāt pārdot? JA VARIET ATCERĒTIES, TAD LATVIJA ATRADĀS PILNĀ psrs IELENKUMĀ, JO VARONĪGIE LEIŠI UN IGAUŅI JAU BIJA IEPRIEKŠĒJĀ DIENĀ PAR SĒŽAMVIETU ATDEVUŠI SAVAS ZEMES. Krievu karaspēks ienāca Latvijā no Lietuvas. Latvijas ostas jau bija okupētas savlaicīgi, kā šodien Krima. Nevajadzētu pa tukšo muldēt. Ulmanim nebija citas dzīves kā tikai Latvija, tāpēc viņš arī nebēga kā brāļu zemju prezidenti.

  3. Ne visi arī toreiz varēja būt SAIMNIEKI. Lielai daļai bija arī KALPIEM. Ne visi kalpu bērni varēja iegūt labu izglītību. Un ne jau tāpēc, ka nebija spējīgi mācīties, bet tādēļ, ka vecāki nevarēja saimniekiem kalpojot, sapelnīt tik daudz, lai dēls vai meita varētu studēt kaut vai tepat Rīgā, vai Jelgavā, par Pēterburgu vai citām ārzemju augstskolām nerunājot. Un ne visi šie saimnieki pret kalpiem izturējās cienīgi. To vēl tagad atceras tā laika cilvēki, un tās nav nekādas tukšas runas….

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Katrs redz to, ko grib redzēt!
      Padomju laikos, ja gribēji būt “objektīvs” žurnālists, tev bija jāpublicē baskāja Irbītes foto, lai komunisma cēlāji saprastu, cik bezcerīgi grūta ir bijusi mākslinieku dzīve buržuāziskajā Latvijā.
      tāpat ir ar tām kalpu atvasēm. Mans tēvs bija 3. bērns kalpu sešu bērnu ģimenē, bet mācījās un sekmīgi beidza LU. Jā, viņš studēja gandrīz 9 gadus, jo pašam vien bija jānopelna skolas nauda.
      Atzīmēšu, ka 30 gadus vēlāk šādu ceļu, bet jau kā bārenis, nostaigāju arī es, un – dzīvs un vesels!
      Gribu arī atzīmēt, ka neviens kalps nebija piesiets konkrētam saimniekam! Ja tev nepatika attieksme, ej pie cita, jo darbaroku trūkums bija ievērojams, ne velti laukos ienāca poļu un leišu laukstrādnieki, arī latgalieši Zemgalē un Kurzemē (par Vidzemi neesmu informēts).
      Strādāsim, studēsim un nepuņķosimies!

    • Kad ta darba devējs ir bijis maiga aukle? Ja nu vienīgi PSRS kad paši bijām saimnieki, izlutinājām paši sevi, bet ko tad mēs sasniedzām? Tukšus veikalus un valsts sabrukumu.Tāpēc jau arī šodien nevar jaunatni piedabūt pie darba, jo visādas vainas ir uzņēmējiem, bet mums ir tikai tiesības uz pabalstiem.

  4. Tad stunda sita. Tavs laiks bija klāt.
    Tas mūsu vēsturē iestrādāts
    To zemnieks un strādnieks iegreba
    Un inteliģence rotāja
    Tavs laiks tautas atmiņā iegūla
    Un izdzēst to naidnieki nespēja,
    Kaut piecdesmit gadu tumsībā
    Tautu turēja gara verdzībā.
    Tavs laiks tautas atmiņā iegūla
    To atmodas pamatos lika
    Kā vadzvaigzne tautai tā spīdēja
    Kad nākotne izlemta tika.
    Tavs piemineklis ir Latvija –
    Tu esi tās saimnieks, tās dēls
    Un tautai, kas Tevi mīlēja,
    Tu vēl aizvien varonis cēls.

  5. K.Ulmanis ir ierakstījies Tautas Atmiņā un nekādi
    vaukšķi viņu no turienes ne-iz-vaukšķēs !

  6. ” … tagad sakām – … ” prihvatizātors…
    Jūtam atšķirību ???

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+