Dombrovska oficiāla nominēšana EK prezidenta kandidatūrai jau ir uzvara 0
Jau vien tas, ka premjerministra Valda Dombrovska (V) vārds oficiāli parādīsies Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidātu sarakstā, būs uzvara, pārliecināta ir politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Latvijā gan ir ierasts, ka gadījumā, ja kādas amatpersonas vārds ir nosaukts starp kandidātiem, taču augstais amats netiek iegūts, tas ir zaudējums. Taču patiesībā jau vien tas, ka Dombrovska vārds ir starp oficiālajiem kandidātiem, nav zaudējums, bet gan uzvara, sprieda Ozoliņa. “Ikviens Latvijas kandidāts, kurš nokļūst augsto amatpersonu sarakstā uz kāda ietekmīga amata kandidatūru, tā jau ir uzvara. Ja arī neiegūst šo amatu, tas nav zaudējums, tās ir Latvijas nacionālo interešu nostiprināšanas iespējas Eiropas institūcijās,” viņa sacīja, piebilstot, ka svarīgi ir tas, ka vārds it sadzirdēts un novērtēts.
Runājot par Dombrovska izredzēm tikt nosauktam kā vienam no kandidātiem uz augsto amatu, viņa atzina, ka tādas ir, jo Dombrovskis ir ļoti iecienīts politiķis Eiropas Savienības dalībvalstu līderu vidū, kā arī Eiropas institūciju politiskās elites vidū. Viņa gan neuzskata, ka premjers savu tēlu starptautiskajā politikā veidojis apzināti – ar mērķi kandidēt uz EK prezidenta amatu, jo to 2009.gadā vēl nevarēja paredzēt.” Ja stājoties premjera amatā krīzes laikā, Dombrovskis būtu domājis, ka viņš varētu kļūt par EK prezidentu, es domāju, ka viņam būs blakus stāvējusi kāda zīlniece vai pareģis. Protams, ka nē,” viņa sacīja.
Tomēr vērā būtu jāņem arī citi faktori, proti, Eiropas Savienībā vadošajos amatos tiek meklēts līdzsvars starp politiskajiem spēkiem, valstīm, reģioniem un dzimumiem.” Tas nebūs tikai Dombrovska jautājums, ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kādi būs pārējie kandidāti,” noteica eksperte.
Dombrovskim iespēja kļūt par EK prezidentu būtu karjeras augstākais pakāpiens, jo tas ir vienīgais amats, kas ir augstāks par premjera amatu. Politoloģe paskaidroja, ka, kļūstot vienkārši par komisāru, viņa rokās būtu mazāk varas, nekā tad, ja viņš ir Latvijas valdības vadītājs.
Tikmēr Latvijā politiskās karjeras lauks ir ļoti šaurs. Tāpēc pašu Ozoliņu nodarbina jautājums, vai pašu Dombrovski interesē lokālo politisko partiju dzīve. Ja viņam tāda ir, piemēram, interese atgriezties “Vienotības” vadībā, tad tas liecinātu par stabilu politisko partiju. “Bet joprojām dzīvojam situācijā, ka tad, kad beidz pildīt vienas funkcijas un gribas kaut ko vairāk, plašāk un ietekmīgāk, tad lauks Latvijā ir ļoti šaurs,” viņa noteica. Lielisks piemērs šajā ziņā esot Skandināvijas valstu valdības, kur ierasta prakse ir, ka premjers, kas kļūst par ministru, pēc tam dodas strādāt uz kādu starptautisko institūciju, bet pēc tam atkal atgriežas savā dzimtenē.
Jau ziņots, ka Dombrovskis pagaidām gan neoficiāli ir minēts kā viens no iespējamiem kandidātiem uz EK prezidenta amatu, ko patlaban ieņem Žozē Manuels Barrozu.
