Dombrovska trešajai vadītajai valdībai aprit gads 0
Šodien aprit gads Valda Dombrovska (V) trešajai pēc kārtas vadītajai valdībai. Dombrovskis premjerministra amatā ir kopš 2009.gada un trešo reizi par premjeru tika ievēlēts pēc tam, kad pagājušā gada vasarā tautas nobalsošanā tika atlaista 10.Saeima un septembrī ievēlēja 11.Saeimu.
Dombrovska vadītajā valdībā aizsardzības ministrs ir Artis Pabriks (V), ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs – Daniels Pavļuts, finanšu ministrs – Andris Vilks, izglītības un zinātnes ministrs – Roberts Ķīlis, kultūras ministre – Žanete Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), labklājības ministre – Ilze Viņķele (V), satiksmes ministrs – Aivis Ronis, tieslietu ministrs – Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK), iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis (RP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Edmunds Sprūdžs (RP), veselības ministre – Ingrīda Circene (V) un zemkopības ministre – Laimdota Straujuma.
Dombrovskis valdību sāka vadīt, kad Latviju bija skārusi dziļa ekonomiskā krīze. Lai no tās izkļūtu, Latvijai bija jāsadarbojas ar Starptautisko valūtas fondu un jāsaņem starptautiskais aizdevums. Šo gadu laikā tika īstenoti vairāki sabiedrībai nepatīkami taupības pasākumi, tostarp samazināts atalgojums sabiedriskajā sektorā, palielināts nodokļu slogs un samazināts sociālais atbalsts atsevišķām iedzīvotāju grupām. Strauji pieauga bezdarbs, un iedzīvotājiem samazinājās maksātspēja, palielinājās arī uz ārvalstīm izbraukušo iedzīvotāju skaits.
Vērtējot valdības vadīšanu trešo reizi pēc kārtas, Dombrovskis žurnālistiem atzina, ka darbs nevienā no valdībām nav bijis viegls, un par to nācies pārliecināties ik dienu. “Tas vienmēr ir sarežģīti, un katru reizi tās problēmas ir atšķirīgas. Koalīcijas viedokļu saskaņošana rada grūtības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums šīs intereses sabalansēt,” valdības gada jubilejai veltītā preses konferencē sacīja premjers.
Kā savas vadītās valdības stiprās puses viņš nosauc naudas un oligarhu lomas samazināšanu lēmumu pieņemšanā, jo šī ir pirmā valdība, kur oligarhu partijām nav vairākuma. Tāpat kā panākumus viņš min atklāta balsojuma ieviešanu Saeimā un sākumdeklarēšanās ieviešanu. Savukārt kā šīs valdības vājās puses premjers min koalīcijas partneru politiskās pieredzes trūkumu, jo ne Reformu partijai, ne arī daļai Nacionālās apvienības politiķu nav iepriekšējās valdības darba pieredzes.
Gada laikā ir notikušas 73 Ministru kabineta sēdes, kurās kopumā izskatīti 2688 jautājumi. 23 bijušas ārkārtas sēdes, kurās kopumā izskatīti 94 jautājumi.
Kā būtiskākos paveiktos darbus šī gada laikā premjers min nozīmīgus lēmumus valsts tautsaimniecības attīstības, demogrāfijas un nodarbinātības veicināšanā un Latvijas reputācijas uzlabošanu starptautiskajos tirgos. Padarīto darbu sarakstā premjers arī ierindo algu paaugstināšanu pedagogiem, ieviešot jaunu diferencēšanas sistēmu, Saeimā ratificēto Fiskālās disciplīnas līgumu, kā arī Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam izstrādi.
Tāpat premjers uzsver, ka gada laikā ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, kā arī īstenoti pasākumi sabiedrības saliedētības veicināšanai, skaidrojot iedzīvotājiem valsts uzbūves pamatus, vēsturi un nacionālās vērtības. Pie paveiktajiem darbiem valdības vadītājs arī min sabiedrisko mediju vienotā ziņu portāla izveidi, atbalstu latviešu kultūras un izglītības pieejamībai latviešiem ārvalstīs.
Savukārt kā būtiskākos uzdevumus turpmāk premjerministrs nosauc labklājības pieauguma veicināšanu, valsts interesēm atbilstoša Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam pieņemšanu. Tāpat paralēli ir jāveic sagatavošanās darbi, lai Latvija varētu pievienoties eirozonai un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Svarīgs arī ir sagatavošanās darbs Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Viņš arī ir apņēmības pilns turpināt darbu pie nabadzības mazināšanas, darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas, nodarbinātības rādītāju uzlabošanas un tautas ataudzes veicināšanas.
