Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Svētdiena, 17. decembris, 2017
4. decembris, 2017
Drukāt

Drošības stratēģijas modeļi – piemēri Baltijas valstīm (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Autors – Olevs Nikers, Baltijas valstu un Austrumeiropas drošības eksperts (The Jamestown Foundation)

Šogad pavasarī man radās iespēja Vašingtonā Amerikas stratēģiskās izglītības akadēmijā (American Academy For Strategic education) apgūt Bāzes novērtējuma un konkurējošās stratēģijas kursu, kuru vadīja profesori Arons Frīdbergs un Stīvens Rozens.

Šis ir visaptverošs drošības stratēģijas analīzes modelis, kas ASV tika ieviests Aukstā kara laikā un ietver pretinieka un savu spēju novērtēšanu ņemot vērā vēsturiskos, kulturālos, sociālos, ekonomiskos, etniskos, uzvedības un pretinieka psiholoģiskās, profesionālās un fiziskās sagatavotības aspektus. Šī pieeja dod iespēju ieraudzīt un izprast detaļas, kas atsedz pretinieka “vidējo statistisko” spēju un ir noslēptas aiz “sausiem” faktiem un skaitļiem, kuri sākotnēji var radīt kļūdainu priekšstatu par pretinieka reālo militāro varēšanu vai tā sabiedrības spēju izturēt kara laika grūtības.

Piemēram, izmantojot šo analīzes modeli, amerikāņi Aukstā kara laikā saprata, ka nepieciešams vairāk naudas tērēt B-52 bumbvedēju ražošanai, lai Padomju savienība vairāk naudas tērētu pretgaisa aizsardzībai, nevis uzbrukuma stratēģijas pilnveidošanai.

Atgriežoties no ASV man radās vēlēšanās dalīties ar iegūtajām zināšanām, kā arī atrast veidu, kā tās būtu iespējams praktiski pielietot ne tikai Latvijā, bet noderētu arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai kopumā. Tā rezultātā radās Baltijas valstu drošības stratēģijas projekts, kuru arī stiprināja atziņa, ka mēs joprojām varētu vēlēties plašāku sabiedrības iesaisti diskusijās par drošības un aizsardzības jautājumiem.

Manuprāt, ir virkne jautājumu, kas būtu jāapspriež Baltijas valstu drošības ekspertu, profesionāļu un akadēmiķu vidū, un tas būtu jādara vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs. Profesionāļiem un akadēmiķiem būtu jāapsēžas pie viena galda, lai nonāktu pie jaunām idejām, kas palīdzētu dot vienotu pretsparu mūsu kopīgajiem drošības izaicinājumiem.

Šobrīd projektu atbalsta Baltijas Amerikas Brīvības fonds (“Baltic American Freedom Foundation” – BAFF), ASV vēstniecība Latvijā un domnīca “The Jamestown Foundation” (ASV). Administratīvo atbalstu projekta īstenošanā sniedz Latvijas politologu biedrība.

Projekta sākuma posmā organizējam semināru ciklu Baltijas valstīs “Efektīvi drošības stratēģijas modeļi: ASV un mazo valstu piemēri Baltijas valstīm’. Semināros piedalās bijušais īpašais ASV valsts departamenta padomnieks Baltijas jautājumos Pols Goubls.

Oktobrī semināri notika Tallinā (Nacionālajā bibliotēkā), Tartu (Baltijas aizsardzības koledža) un Viļņā (Eiropas namā). Novembrī organizējām divus seminārus Rīgā – Latvijas Universitātē un Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Šajos pasākumos jau ir piedalījušies vairāk nekā 100 aizsardzības speciālisti, zinātnieki, eksperti, ārvalstu vēstniecību pārstāvji un studenti.

Atvērtais pasākums Rīgas Juridiskajā augstskolā, 6. decembrī plkst. 1800 noslēgs šo semināru sēriju. Tajā bez Pola Goubla piedalīsies arī Rodžers Robinsons, Prāgas drošības studiju institūta līdzdibinātājs un priekšsēdētājs, bijušais ASV nacionālās drošības padomes Starptautisko ekonomisko attiecību direktors. Viņš runās par finanšu un ekonomiskajiem apdraudējumiem, ar kuriem šobrīd sastopas Baltijas valstis.

Dalībai seminārā ir aicināti pieteikties visi, kurus interesē nacionālās un starptautiskās drošības, kā arī Baltijas valstu drošības sadarbības jautājumi.

Reģistrēties semināram ir iespējams šajā vietnē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kada tur drosiba ,ja musu satksmes ministri nepartraukti brauc uz Maskavu . Lai sanemtu instrukcijas ,ko vel varetu notirgot kremlim ?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No CSDD uz slimnīcu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis. Viņam ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Kopš 2008. gada Paeglītis ir CSDD valdes loceklis. Veselības ministre Anda Čakša teikusi: “Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērstu pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I. Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi.”

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+