Ekonomika
Darbs un nauda

Dzenoties pēc karjeras un peļņas, augstākās izglītības iegūšana paliek otrajā plānā0

Publicitātes foto

Aizvien pieaugošā studiju maksa augstskolās un vēlme pēc iespējas ātrāk iekļauties darba tirgū, realizējot karjeras un peļņas ambīcijas, augstskolas diploma iegūšanu nereti liek atstāt otrajā plānā.

Šādu tendenci savulaik atklājusi “Swedbank Finanšu institūta” veiktā aptauja1, kas liecina, ka trešdaļa (33%) jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem šaubās, vai pēc vidusskolas absolvēšanas turpinās mācīties.

Tiesa, šobrīd vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, vairums iedzīvotāju ar augstāko izglītību (85%) atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtīga.

No visiem Latvijā strādājošajiem iedzīvotājiem augstāko izglītību ir ieguvuši 37% nodarbināto.

Darba un darbinieku meklēšanas portāla “CV Online” 2019. gadā veiktais atalgojuma pētījums atklāj, ka strādājošie ar augstāko izglītību (augstāko profesionālo izglītību, bakalaura vai maģistra grādu) vidēji visās nozarēs saņem par 28% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību.

Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem redzams, ka iedzīvotāji ar augstāko izglītību kopumā ir apmierinātāki ar savu finansiālo situāciju – vidējais vērtējums 10 ballu skalā ir 6,5 pretstatā iedzīvotājiem ar vidējo vai profesionālo izglītību, kas savu finansiālo labklājību vērtē ar 5,1 ballēm.

Protams, arī bezdarbnieku rindās ir sastopami augstākās izglītības ieguvēji, tomēr viņu īpatsvars ir ievērojami zemāks nekā starp iedzīvotājiem ar vidējo izglītību (attiecīgi 18% pret 64%).

Arī nabadzības riska indekss skaidri norāda uz izglītības vērtību – darbspējīgajiem ar augstāko izglītību tas ir 5%, kamēr vidējās un profesionālās izglītības ieguvējiem – 18%, bet cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni – 29%.

Lai gan statistikas dati skaidri iezīmē tendenci, ka augstākā izglītība pozitīvi ietekmē dzīves apstākļus, finansiālo situāciju un apmierinātību kopumā (64% iedzīvotāju atzīst, ka izglītībai bijusi salīdzinoši būtiska nozīme, iekļaujoties darba tirgū un veidojot karjeru), trešdaļa vidusskolēnu nav pauduši pārliecību par studiju uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

“Swedbank Finanšu institūta” eksperte Evija Kropa norāda, ka studiju uzsākšana uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas nebūt nav absolūti pareizā rīcība ikvienā situācijā.

Ja šī mācību pauze tiek izmantota lietderīgi, gūstot jaunu pieredzi, paplašinot redzesloku un labāk izprotot vēlamo studiju virzienu, tā ir attaisnojama.

Tomēr svarīgi apzināties, kāda ir ilgtermiņa izglītības ietekme uz darba tirgu, karjeras attīstību un arīdzan dzīves apstākļiem.

Saskaņā ar “Swedbank Finanši institūta” pētījumu katrs piektais darbinieks nav apmierināts ar savu pašreizējo darbu, tomēr cilvēki ar bakalaura vai maģistra grādu savā darbā biežāk jūtas komfortabli.

“Iegūstot augstāku izglītību, cilvēkiem ir arī lielākas iespējas izvēlēties gan darba specifiku, gan arī atalgojumu, kas savukārt liek izvērtēt, kāda ietekme uz nākotnes veidošanu varētu būt studiju atlikšanai,” skaidro E. Kropa.

Viens no iemesliem, kāpēc jaunieši atliek augstākās izglītības iegūšanu – tā saistīta ar gana lielām izmaksām.

Jau izpētot studiju maksas finansēšanas struktūru, ir skaidrs, ka lielākā daļa studentu to sedz bez valsts finansējuma atbalsta: saskaņā ar augstākās izglītības pārskatu 55% augstskolās un koledžās imatrikulēto studentu 2018./2019. akadēmiskajā gadā mācījušies par maksu.

“Swedbank Finanšu institūta” pētījumā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem nācies aizņemties naudu vai ņemt kredītu studiju maksas un mācību izdevumu segšanai.

Taču gan puse par valsts budžeta līdzekļiem studējošo, gan to, kuri studējuši par saviem līdzekļiem, atzīst, ka kopējās ar izglītošanos saistītās izmaksas ir atmaksājušās.

Turklāt atkal novērojama tendence, ka augstākās izglītības ieguvēji tās atmaksāšanos vērtē visaugstāk – to atzīst 73% respondentu attiecīgajā grupā.

Skaidrojot, kādi faktori iedzīvotāju vērtējumā būtu viņus labāk sagatavojuši vēlamā darba iegūšanai, priekšplānā izvirzīti gan sistēmiski, gan personiskas dabas izaicinājumi.

Kā visbūtiskākā tiek minēta iespēja jau studiju laikā gūt praksi, ko atzīst 63% respondentu.

Lai gan pēdējos gados vērojama pozitīva tendence šajā jomā, tas ir sistēmisks jautājums, kas prasa vides sakārtošanu, lai studentiem būtu iespēja un darba devējiem vēlme darba tirgū iekļaut arī studējošos.

Kā otru faktoru iedzīvotāji (60,2%) minējuši rūpīgāku un cītīgāku attieksmi pret studijām.

Pēc E. Kropas teiktā, salīdzinoši liela daļa augstāko izglītību ieguvušo nav stingri pārliecināti, ka izvēlējušies pareizo studiju vai mācību virzienu.

Atskatoties pagātnē, vairāk nekā puse jeb 56% uzskata, ka cita studiju virziena izvēle viņus darba tirgum būtu sagatavojusi labāk.

Šajā gadījumā velkama paralēle ar to, ka bieži vien studēt nācies to, kas “ir pa kabatai”, nevis to, kas šķitis perspektīvs vai ko cilvēks patiesi būtu vēlējies.

No šāda viedokļa studiju atlikšana pēc vidusskolas absolvēšanas, iespējams, varētu nākt par labu, izvēloties īsto virzienu un iekrājot līdzekļus studiju uzsākšanai,” atzīmē E. Kropa.

Saistītie raksti

Aptauja par vidusskolēnu tālākas izglītības plāniem veikta 2017. gada maijā sadarbībā ar OMD, aptaujājot 500 skolēnus vecumā no 15 līdz 19 gadiem visā Latvijā.

Aptauja par izglītības vērtību veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2019. gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Atbalsta jauno “Pasažieru vilciena” elektrovilcienu iegādi vairāk nekā 255 miljonu eiro apmērā
18 stundas
GB
Gundars Bērziņš
Ekonomika
Gundars Bērziņš: Būsim godīgi un nemānīsim sevi
19 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
FOTO: Ekspluatācijā nodota pirmā projekta “IRIS Shampeteris Apartments” dzīvojamā māja
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ML
Māra Libeka
Veselam
“Dodiet zāles, kas “nededzina” acis!”. Liegs receptē rakstīt konkrēta ražotāja zāļu nosaukumu
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Pirmās prognozes par laiku nedēļas nogalē un jūlija izskaņā
48 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Atkājas iemesls, kāpēc Rimšēviča krimināllietu skatīs tiesa Jūrmalā
24 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
Skaidrītei bail teikt, cik liels ir parāds: 8200 eiro par dzīvokli
1 stunda
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Latvijas problēma nav prezidenta un viņa kundzes garderobe un inaugurācijas ceremonija! Problēma esam mēs 5
3 stundas