Dziedina garu un kaulus 1
Autors: Selga Amata
Rasa ir dabas enerģijas akumulētāja. Niansēs, ko veido gan seno un mūsdienu zināšanu, gan redzamās un tikai atskāršamās pasaules satikšanās rasas lāsītē, vislabāk orientējas dziednieki.
“Dziedniecības praksē rasa tikusi izmantota vienmēr. Taču ar to jāapietas uzmanīgi, jo rasa ir kas vairāk nekā tikai ūdens tvaiku kondensāts, kas pilienveidā nosēdies uz augsnes, augiem un priekšmetiem. Ja rasas izmantošana veselības stiprināšanā ir nopietna, vajadzīga gan pacietība, gan precīzi noformulēts mērķis, ko iecerēts sasniegt, bet jo īpaši zināšanas. Šis izcili tīrais ūdens ir arī tās informācijas uztvērējs un saglabātājs, ko sniedz augs, uz kura rasa nosēdusies, tābrīža astroloģiskais fons un daudzi citi faktori, kurus jāprot saskatīt un atšifrēt,” – savā pieredzē dalās dziedniece un bioenergoterapeite Vita Cipruse.
Viņa pastāsta interesantu gadījumu: pēc senā dziedniecības grāmatā atrastas receptes gribējusi pagatavot plašas iedarbības krēmu, kura sastāvā paredzēta arī rasa. Taču tā jāņem tikai no noteiktā pirmsjāņu dienā uzplaukuša deviņvīru spēka, turklāt tāda, kam visa vārpa no lejas līdz augšai pilnos ziedos. Šī auga īstais laiks ir jūlijs, un parasti ziedi raisās pakāpeniski. Vienu gadu deviņvīru spēki kā sazvērējušies – noteiktajā datumā vēl pumpuros, nākamajos tāpat. Tādu, kas pilnībā atbilstu visiem receptes parametriem, izdevis sagaidīt tikai pēc sešiem gadiem.
Lai konkrētai vajadzībai paredzētā rasa būtu īsti pilnvērtīga, dziedniekam niansēti jāpārzina katra auga iedarbība gan uz fizisko ķermeni, gan mentālo līmeni. Tikpat svarīga ir zodiaka zīme, caur kuru tajā brīdī virzās Saule, kā arī Mēness fāze un Mēness dienas ietekme, jo rasā paliek šie atspulgi.
Katrai ligai sava rasa
Rasu pamatoti uzskata gan par skaistumu veicinošu, gan dziedniecisku. Jāzina tikai, kurureiz kāda labāka. Bieži svarīgākais ir konkrēts datums, citreiz – augs vai auga daļa, no kura kondensāts iegūts. Dažkārt šiem nosacījumiem itin viegli var rast izskaidrojumu, bet ir reizes, kad pat dziednieki nelauza galvu kāpēc. Vienkārši – tā ir. Ja kaut kādu apstākļu dēļ norādītajā laikā vajadzīgo sarūpēt neizdodas, jāatliek uz nākamo gadu!
✓ 1. maijā iegūta, caur degunu ieelpota vai nāsīs iepilināta rasa ir līdzeklis pret galvas reiboņiem.
✓ 1. maijā no vilkābeles vāktā rasa – ādas veselībai un iekšējam starojumam, kas ļauj sievietei ilgi saglabāt jaunības skaistumu.
✓ Acu mazgāšana ar rasu, kas vākta 7. jūlijā īsi pirms saullēkta vai tā laikā, noder ar redzi saistītu problēmu risināšanā.
✓ Saullēkta sagaidīšana, visu vasaru basām kājām bradājot pa rasu, palīdz reimatisma radītā diskomforta mazināšanai.
✓ Ķermeņa problēmzonu apslacīšana ar paša koptā sakņu dārzā savāktu rasu ir tautas medicīnā ieteikts līdzeklis kārpu nodzīšanai.
✓ Rasa no kāpostu lapām noderīga pret kaulu sāpēm (svarīgi nesajaukt rasu ar ūdeni, kas sakrājies pēc naktī nolijuša lietus).
✓ Dilstoša Mēness saullēktā no ziedoša āboliņa (vienalga, baltā vai sarkanā) vākta rasa, turklāt iegūta tikai pusstundas laikā kopš pirmo saules staru iemirdzēšanās ūdens lāsītēs, ir ļoti jaudīgs līdzeklis visu kaišu dziedināšanai, arī skaistuma vairošanai un garastāvokļa uzlabošanai.
✓ No pieneņu ziediem vai lapām iegūtas rasas kompreses der iekaisuma mazināšanai. Īpaši iedarbīga ir augoša Mēness fāzē no pulksten 01.00 līdz 03.00 savāktā.
✓ Līdz jauna Mēness fāzes pusnaktij savāktas kumelīšu ziedu rasas pāris malki vai tās kompreses iedarbojas nomierinoši, nodrošina ciešu miegu.
✓ Ja organisms jutīgi reaģē uz apstākļu maiņu, sevišķi uz pērkona tuvošanos, rītos ieteicams paviļāties rasotā zālē.
✓ Rasu var iegūt ne tikai no ziediem, bet arī no akmeņiem, īpaši tiem, kuriem vidū actiņa. Taču tikai no tādiem, kuri raisa pozitīvas emocijas un kuriem tīkami pieskarties, noglaudīt. Ar marlīti vai pipetīti valgmi savāc, tad ierīvē sāpošus locekļus, ādas vainas.
✓ Arī tiem, kurus rasas vākšana nesaista, vasarā vajadzētu pēc iespējas biežāk pabradāt pa slapju zāli, pastāvēt zem nakts valguma pielijušiem kokiem, pieglaust vaigu saullēkta apmirdzētam rozes ziedam, noglāstīt akmeni.
Kad un kā vākt rasu
Rasa ir dziednieciska, tiklīdz radušies klimatiskie apstākļi tās izveidei, taču iedarbīgākā ir tā, kas sarūpēta no 3. līdz 16. jūlijam. Maģiskais spēks īpaši paaugstinās no 7. līdz 13. jūlijam, kas ezotēriskā skatījumā tiek dēvēta par nāru nedēļu.
Rasas vākšanai izmantojams tikai dabiska auduma materiāls – kokvilnas vai lina palags, dvielis, marles autiņš. To velk pa zāli, līdz slapjš, tad izgriež. Trauku, kurā rasu paredzēts uzkrāt, jāņem līdzi, un tas var būt tikai no koka vai māla – stikla vai metāla izstrādājumi neder. Ja vākumu neizmanto uzreiz, to var uzglabāt ledusskapī, bet ne ilgāk par divām nedēļām.
Krietni vienkāršāks rasas savākšanas veids – paturēt trauku zem lapām vai ziediem un tos pakratīt. Protams, rožu rasas sanāks krietni mazāk nekā no kāpostu lapām.
Bagātīgs valgmes daudzums iegūstams, kratot rasas pielijušu koku. Veselīgi slapjš zem tā stāvētājs, un tiek arī līdzpaņemtā lēzenā traukā.
Ja nepieciešama kāda konkrēta auga rasa, bet tas neveido milzu plantācijas, izmantojama pipete vai šļirce ar noņemtu adatu.
