Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūnijs, 2014
Drukāt

ECT pasludina spriedumu lietā par orgānu izņemšanu bez tuvinieku piekrišanas

Foto: LETAFoto: LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta 2014. gada 24. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Petrova pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) pārkāpums, šodien ziņo Ārlietu ministrija.

Sūdzības iesniedzēja ir Svetlana Petrova, kuras dēlam O.P. 2002. gada 26. maijā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā tika nodarīti dzīvībai bīstami miesas bojājumi. Pēc O.P. nogādāšanas Rīgas 1. slimnīcā, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centram tika sniegta informācija par potenciāla donora esamību.

2002. gada 29. maijā pēc nāves konstatēšanas Centra ārsti no O.P. ķermeņa transplantācijai izņēma abas nieres un liesu. Brīdī, kad notika orgānu izņemšana no O.P. ķermeņa, ne iesniedzēja, ne citi O.P. tuvinieki ārstniecības iestādē neatradās un mediķi ar viņiem nesazinājās, lai informētu par orgānu iespējamo izņemšanu transplantācijai. O.P. pase, kura varēja saturēt atzīmi par aizliegumu izņemt orgānus, netika pārbaudīta, jo tā notikumu laikā bija iesniedzējas rīcībā.

Iesniedzējas pārstāve iesniedza sūdzību Drošības policijā, kuras amatpersonas to nosūtīja pārbaudei Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai (MADEKKI), kas norādīja, ka, pieņemot lēmumu un izņemot orgānus, Centra eksperti rīkojušies atbilstoši Likuma normām, un MADEKKI rīcībā nav datu, vai O.P. pasē bija atzīme par audu un orgānu izņemšanas aizliegumu.

Drošības policija atteica ierosināt krimināllietu, jo bioloģiskās nāves konstatēšanas brīdī O.P. tuvākie radinieki neatradās ārstniecības iestādē, kurā veikta orgānu izņemšana, un, tā kā orgānu izņemšana šādos gadījumos jāuzsāk nekavējoties, nebija iespējams viņus informēt un saņemt piekrišanu vai iebildumus attiecībā uz orgānu izņemšanu. Ģenerālprokurors atstāja negrozītu lēmumu par atteikumu ierosināt krimināllietu.

Atsaucoties uz Konvencijas 8. pantu, iesniedzēja sūdzējās, ka viņas dēlam tika veikta orgānu izņemšana bez viņas vai viņas dēla iepriekšējas piekrišanas un ka netika veiktas it nekādas darbības, lai noskaidrotu viņas viedokli. Tiesvedības procesā sūdzības iesniedzēja lūdza Tiesu piešķirt viņai kompensāciju par morālo kaitējumu 50 000 eiro apmērā. Tiesa šo prasību apmierināja daļēji, piešķirot morālā kaitējumu kompensāciju 5000 eiro apmērā. Tāpat Tiesa iesniedzējai piešķīra kompensāciju 500 eiro apmērā par tiesāšanās izdevumiem.

Izskatot sūdzību pēc būtības, Tiesa norādīja, ka lietas notikumu laikā Latvijā spēkā esošais regulējums paredzēja tiesības arī mirušās personas tuviniekiem izteikt aizliegumu izņemt orgānus vai audus transplantācijai un ka šajā lietā strīds bija par to, vai pastāvēja adekvāti mehānismi, kas ļautu tuviniekiem šīs tiesības īstenot.

Vērtējot Latvijas likumu kvalitāti, Tiesa atzīmēja – ņemot vērā to, ka iesniedzējas dēla stāvoklis bija kritisks trīs dienu periodā līdz viņa nāvei, nevar apgalvot, ka šajā laikā praktiski nebija iespējams kontaktēties ar personas tuvākajiem radiniekiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par orgānu izņemšanu. Tāpat Tiesa norādīja uz viedokļu atšķirību starp Drošības policiju un Prokuratūru, no vienas puses, un Veselības ministriju, no otras puses, jautājumā par to, vai iesniedzējas neinformēšana par plānoto orgānu izņemšanu pārkāpa tajā laikā spēkā esošās tiesību normas, un ka 2004. gada 30. jūnija grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” apliecina – iepriekš likums nebija pietiekami precīzi formulēts.

Tiesa tāpat atzina, ka ir konstatējama būtiska neskaidrība attiecībā uz apstākli, ka nebija noteikts mediķu pienākums izskaidrot tuvākajiem radiniekiem viņu tiesības aizliegt orgānu izņemšanu, ne arī patstāvīgi noskaidrot viņu viedokli. Visu minēto apsvērumu dēļ Tiesa secināja, ka konkrētā laikā Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nebija formulēts pietiekami precīzi, lai nepieļautu patvaļu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+