Eiropā gadā tiek izmesti atkritumos 90 miljoni tonnu pārtikas 0
Eiropas Savienības valstīs ik gadus tiek izmests atkritumos gandrīz 90 miljoni tonnu pārtikas, lai gan miljoniem Eiropas iedzīvotāju cieš trūkumu – šī doma akcentēta Eiropas pārtikas banku federācijas (FEBA) asamblejā, kas šonedēļ norisinās Viļņā.
Šo forumu, kas pirmo reizi sarīkots kādā no Austrumeiropas valstīm, organizē Lietuvas Pārtikas banka. Tajā piedalās gandrīz simts delegātu – ES valstu pārtikas banku vadītāji, ES institūciju, starptautisko korporāciju un Lietuvas uzņēmumu pārstāvji. Asamblejas dalībnieki pauduši īpašas bažas par to, ka pārtikas palīdzības programma Eiropas trūkumcietējiem no intervences krājumiem 2014. gadā var tikt krasi samazināta vai pat pārtraukta. Viņi dalījušies pieredzē par sadarbību ar pārtikas ražotājiem, zemniekiem un tirgotājiem, kas ļauj panākt, lai neizlietotā, bet joprojām derīgā pārtika nonāk pie mazturīgajiem iedzīvotājiem, un vienlaikus pārrunājuši juridiskos šķēršļus un nodokļu barjeras, kas traucē paplašināt pārtikas palīdzību.
Pēc Lietuvas Pārtikas bankas rīcībā esošajiem datiem, Lietuvā piektā daļa cilvēku dzīvo zem nabadzības robežas un pilnvērtīgs uzturs nav pa kabatai vairāk nekā pusmiljonam valsts pilsoņu. Ceļoties pārtikas cenām, šo cilvēku īpatsvars pieaug. Tādēļ nevērīga attieksme pret pārtiku kļuvusi par īpaši satraucošu problēmu. Pārtikas izmešana atkritumos ir ne vien ētiska, ekonomiska un sociāla, bet arī ekoloģiska problēma, jo, bojājoties pārtikai, atmosfērā nonāk metāna gāze, kas vairāk nekā oglekļa dioksīds veicina siltumnīcas efektu, norādījis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kas savulaik ieņēmis augstu amatu ASV Vides aizsardzības aģentūras sistēmā.
“27 ES valstīs ik gadus tiek izmests atkritumos gandrīz 90 miljonu tonnu lietošanai derīgas pārtikas jeb 179 kilogrami, rēķinot uz vienu Eiropas iedzīvotāju. Ja mēs neko nedarīsim, lai šo pārtiku glābtu, neiegrožotās izšķērdības līmenis var pieaugt par 40 procentiem,” brīdinājusi Pārtikas bankas direktore Deimante Žebrauskaite. Viņa aicinājusi Lietuvas valdību jau nākamā gada valsts budžetā paredzēt līdzekļus pārtikas palīdzības organizēšanai un neļaut iet zudumā pārtikai, ko vēl var lietot. Kā uzsvērusi Žebrauskaite, šī ir visas sabiedrības problēma un tās risināšanai nepietiek ar brīvprātīgo un sponsoru pūliņiem vien. Nākotnē šīs palīdzības organizēšanai būtu vairāk jāizmanto arī ES atbalsta līdzekļi, viņa piebildusi.
“Sākoties krīzei, mēs saskārāmies ar šo problēmu – cik daudz cilvēki pērk pārtikas, ko pēc tam izmet atkritumos. Domāju, ka dažu gadu laikā notikušas būtiskas pārmaiņas. Vērojot savus pircējus, redzam, ka cilvēki kļuvuši racionālāki, vairāk rēķina līdzi saviem pirkumiem, ” stāstījusi tirdzniecības tīkla “Maxima” pārstāve Lina Muižiene. Eiropas pārtikas banku federācijas prezidents Žans Delmels uzsvēris, ka šobrīd ir īpaši svarīgi darīt visu, lai pārtikas palīdzība trūcīgākajiem ES iedzīvotājiem netiktu samazināta. “Grūti noticēt, ka tā var būt – Eiropas Savienībā ir 20 miljoni trūkumcietēju, bet viņiem veltītā pārtikas palīdzības programma sašaurinās,” viņš atzinis.
Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Justs Paleckis paudis viedokli, ka Lietuvas Seims un valdība vēl aizvien velta visai maz ievērības cīņai pret pārtikas izšķērdēšanu. Grupa EP deputātu aicinājusi 2014. gadu Eiropā pasludināt par pārtikas izšķērdēšanas novēršanas gadu. Lietuvas Pārtikas banka ierosinājusi par nevērīgu attieksmi pret pārtiku sodīt, savukārt dalīšanos pārtikā ar trūkumcietējiem stimulēt. Pērn vien Lietuvas Pārtikas banka izdalījusi vairāk nekā 4000 tonnas pārtikas.
