Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. februāris, 2012
Drukāt

Eirozona vienojas par finansiālo atbalstu Grieķijai

samits

Eirozonas finanšu ministri agrā otrdienas rītā tomēr panākuši vienošanos par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai, ziņo avoti Briselē.

Kāda Eiropas Savienības amatpersona pavēstīja, ka pēc 13 stundas ilgām sarunām vienošanās panākta visos būtiskākajos jautājumos, ļaujot noprast, ka tā attiecas gan uz Grieķijas valdības parādu norakstīšanu, gan uz attiecīgajām garantijām un aizdevumiem no eirozonas valstu puses. Reaģējot uz vienošanos, eiro kurss pret dolāru Āzijas tirgos nekavējoties kāpis.

Paredzēts, ka tiks norakstīti 53,5 procenti no Atēnu parādiem privātajiem kreditoriem, kas ir par 3,5 procentiem vairāk, nekā bija saskaņots iepriekš. Oktobrī eirozonas līderi paziņoja, ka tikšot norakstīti 50 procenti jeb 100 miljardi eiro no Grieķijas parāda privātajiem kreditoriem, kamēr Atēnu kopējais parāds sastāda 350 miljardus. Vienlaikus finanšu ministri vienojušies par papildus 130 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, lai glābtu valsti no maksātnespējas. Apmaiņā pret to Atēnām tuvāko gadu laikā nāksies samierināties ar tās darbības stingru uzraudzību.

Papildus Grieķijai jāapņemas līdz 2020. gadam savu parādu samazināt līdz 120,5 procentiem no tās iekšzemes kopprodukta. Šobrīd, pēc piecus gadus ilgušās ekonomikas lejupslīdes, Atēnu parāds sastāda 160 procentus no IKP. Lai pilnībā saņemtu piesolīto finansiālo palīdzību, Grieķijai līdz februāra beigām jāizpilda virkne nosacījumu. Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, kurš vienlaikus ir arī eirozonas prezidents, norādīja, ka priekšnosacījumu izpilde no Atēnu puses tiks izvērtēta nākamajā eirozonas sanāksmē, kas gaidāma marta sākumā. Viņš piebilda, ka uz Grieķiju tiks nosūtītas amatpersonas, kurām būs jāuzrauga lēmumu pieņemšana par valdības ieņēmumiem un izdevumiem. Atēnām nākamo divu mēnešu laikā jāpieņem arī konstitūcijas grozījumi, kas noteiktu “prioritāti parādu apkalpošanas maksājumiem”.

Tikmēr analītiķi norāda, ka finansiālās glābšanas pasākumi var atrisināt Atēnu īstermiņa problēmas, taču pauž šaubas, ka tie varētu atdzīvināt satricināto Grieķijas ekonomiku. Jau 2010. gadā ES un Starptautiskais valūtas fonds piešķīra Grieķijai 110 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču ar to izrādījās par maz. Vienošanās par kārtējo glābšanas paketi bija steidzama, jo jau 20. martā Atēnām obligāciju dzēšanai nepieciešami 14,5 miljardi, un ja Grieķija nesaņemtu kārtējo aizdevumu tā faktiski būtu bankrotējusi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+