Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. aprīlis, 2012
Drukāt

Eirozonas durvis lēnām veras ciet

eiro_moneta2

Lai arī Latvija nepacietīgi mīņājas pie eirozonas namdurvīm, varbūtība, ka durvis paliks aizslēgtas arī 2014. gadā, diemžēl pieaug. Un te pie vainas nav tikai kārtējās bažas par pārāk lielu cenu lēcienu Latvijā, kas neļaus izpildīt Māstrihtas kritērijus.

 

Aizlikt kāju priekšā ceļā uz eiro var arī Eiropas Centrālās bankas idejas modificēt pašu kritēriju aprēķināšanas kārtību, pret ko asi iebilst Latvija.

Lai tiktu eirozonā, jebkurai valstij, tajā skaitā arī Latvijai, ir jāizpilda pieci Māstrihtas līgumā noteiktie kritēriji. Līdz šim lielākās bažas bijušas tieši par inflācijas rādītāja izpildi, kura dēļ Latvijai jau vienreiz – 2008. gadā – eirozonas durvis aizcirtās pašā degungalā. Tiesa, tagad bažām par pārāk strauju cenu pieaugumu nākusi klāt arī iespēja neatbilst vēl vienam – ilgtermiņa procentu likmju – kritērijam.

“Inflācija kā kustīgs un dažādā ziņā nezināms mērķis būs galvenais pārbaudījums, taču, kopā vērtējot makroekonomiskos rādītājus – gan valdības parādu, gan budžeta deficītu, gan ilgtermiņa procentu likmes – un valdības deklarēto gatavību ieviest eiro, var teikt, ka Latvijai līdz šim nekad vēl nav bijušas tik lielas izredzes ieviest eiro kā šoreiz, kad tēmējam uz 2014. gadu,” Latvijas Bankas viedokli pauž tās preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

 

Kāja priekšā?

Latvijas valdība joprojām eiro ieviešanu 2014. gadā uzskata par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Pēdējā laikā gan amatpersonas, paužot savu viedokli publiski, vienmēr norāda, ka eiro ieviešana nav nekāds pašmērķis, tādējādi neizslēdzot varbūtību, ka tas var arī nesanākt. Tiesa, pārliecināt par eiro ieviešanas pareizību šobrīd Latvijā nebūt nav viegli, jo tas jādara laikā, kad pašā eirozonā viens satricinājums seko otram un nereti pat tiek izteikti pieļāvumi, ka pati eirozona drīz vien sabruks.

 

Latvijā, skatoties uz Eiropā notiekošo, patlaban tiek apspriesti divi jautājumi – vai Latvija spēs izpildīt iestāšanās kritērijus un vai vajag stāties eirozonā? Taču arvien aktuālāks kļūst arī jautājums, vai pati eirozona maz vēlas paplašināties.

 

Patlaban Eiropas valstis praktiski ir sadalījušās divās daļās – viena, kur ir problēmas, piemēram, Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle, un otra, kas arī patlaban dzīvo ne tik slikti, piemēram, Vācija, Skandināvijas valstis. Tieši šīs atšķirības ir viens no iemesliem, kas var radīt būtiskas problēmas Māstrihtas kritēriju aprēķināšanā nākotnē.

Eiropas Centrālajā bankā (ECB) tiek apspriesta selektīva pieeja datiem, kas varētu tikt izmantoti Māstrihtas kritēriju aprēķināšanai. Piemēram, rēķinot inflācijas rādītāju, aprēķinos tiek ņemtas vērā arī tās valstis, kas saņēmušas starptautisko palīdzību un tagad atrodas grūtībās. Tā kā tur inflācijas rādītāji ir ļoti zemi vai pat ir vērojama deflācija, Latvijai tas nozīmē, ka cenu pieaugums būs visai pamatīgi jābremzē.

Savukārt šīs valstis vairs netiek ņemtas vērā, rēķinot ilgtermiņa procentu likmju rādītāju. Tas nozīmē, ka Latvijai kā valstij, kura nevar naudu aizņemties tikpat lēti kā Vācija vai citas daudz stabilākas un lielākas ekonomikas Eiropā, var rasties problēmas ar šī kritērija izpildi.

 

Premjers Valdis Dombrovskis jau ir paudis savu neapmierinātību, tajā skaitā arī ārvalstu medijos, par šādu ECB ideju. “Ņemot vērā to, ka inflācija ir “peldošs” mērķis, mēs vēl nezinām, kāds šis mērķis varētu būt. Mēs neesam priecīgi par veidu, kā ECB vēlas aprēķināt ilgtermiņa procentu likmju kritērijus,” intervijā “Dow Jones Newswires” marta beigās uzsvēra V. Dombrovskis.

 

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke norāda, ka pēc publiskiem Dombrovska paziņojumiem nekādas oficiālas protesta vēstules vai cita veida rīcība nesekos. “ECB ir neatkarīga iestāde, un, protams, viņi var rīkoties, kā uzskata par vajadzīgu. Savu viedokli esam pauduši, un tagad jāgaida bankas rīcība,” uzsvēra M. Panke. Tiesa, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš piebilst, ka kritēriju izpildes aprēķināšanā nenoliedzami ir interpretācijas elements. “Kad tika vērtēta Igaunijas gatavība, Latvija ar tās lielo deflāciju arī netika ņemta vērā. Es gan par to neapvainotos, dalībai vienotās valūtas zonā ir plusi un ir arī mīnusi,” piebilda P. Strautiņš.

 

Ar PVN 
procentpunktu 
pret inflāciju

Lai Latvija spētu būtiski bremzēt cenu pieaugumu, kas šobrīd tiek uzskatīts par iespējami lielāko šķērsli izpildīt eirozonas iestājas kritēriju, Finanšu ministrija (FM) tuvāko nedēļu laikā varētu izvērtēt scenāriju par iespējām samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu.

Taču tikt galā ar inflāciju Latvijā var nebūt tik viegli, proti, galvenokārt inflācija Latvijā turas samērā augstā līmenī ārēju, ne no Latvijas atkarīgu iemeslu dēļ. Proti, naftas un līdz ar to degvielas cena pieaug pasaules biržās, jo situācija Tuvajos Austrumos saasinās. Turklāt eksperti pieļauj, ja, piemēram, Irānā sāksies karadarbība, naftas cenas var pat dubultoties.

Ekonomiste Raita Karnīte norāda: “Es domāju, ka vēlēšanās iestāties eirozonā šobrīd ir ļoti liela.

 

Taču, lai šo mērķi Latvija varētu sasniegt, būtu jāiedarbina būtiskas administratīvas sviras, lai cenas mākslīgi uz laiku samazinātu. Taču tas nozīmē, ka cilvēki praktiski vēl divus gadus jātur pusbadā, ka mēs neapturam viņu aizceļošanu, ka atalgojums Latvijā nepieaug, ka necīnāmies par jaunu investīciju piesaisti.”

 

“Nordea Bank Finland” Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds atzīst, ka PVN pamatlikmes samazinājums par vienu procentpunktu šī gada rudenī ir teju vienīgais veids, kā Latvijai puslīdz ticami garantēt Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi 2013. gada pavasarī. “Līdz pavasarim tādā veidā varētu panākt vidējās inflācijas kritumu par aptuveni 0,4 procentpunktiem, kam vajadzētu būt pietiekami, lai izpildītu inflācijas kritēriju, ja vien tā aprēķinā netiks iekļautas viena vai vairākas valstis, kurās ir deflācija,” piebilda A. Strazds.

Tiesa, patlaban gan Latvijas ekonomikai vairāk nāktu par labu samazināt augsto darbaspēka, nevis patēriņa nodokli. Tieši darbaspēka nodokļu samazinājumu savulaik valdība minēja kā pirmo speramo soli brīdī, kad ekonomika sāk atkopties un stabilizējas budžeta ienākumi. Praktiski šobrīd vienā svaru kausā atrodas valsts straujākas attīstības iespējas un otrā – Māstrihtas kritēriju izpilde un pievienošanās eirozonai.

 

Uzziņa

Lai pievienotos eirozonai, ir jāizpilda pieci kritēriji:

1. Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko (ar zemāko līmeni) dalībvalstu vidējo rādītāju.

2. Ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes – nedrīkst vairāk kā par 2 procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

3. Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

4. Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

5. Valstī jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro. Proti, iekļaujoties “Valūtas kursa mehānismā II”, divu gadu laikā pirms pievienošanās EMS nacionālās valūtas svārstības attiecībā pret eiro nedrīkst pārsniegt +/-15%.

Dati: LB

 

Māstrihtas kritēriji un pašreizējā Latvijas izpilde
Vērtējot, vai Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus, tiks ņemti vērā 2013. gada marta radītāji par inflāciju un valsts vērtspapīru procentu likmēm, savukārt parāda un budžeta bilances rādītājā tiks ņemts vērā 2012. gada sniegums.


Kritērijs
2011. gadā
Latvijas
sniegums
2011. gadā
Latvijas
prognozētais
sniegums
2012.gadā
Budžeta bilance
(% no IKP)
-3,0 -3,5 -2,1
Valdības parāds
(% no IKP)
60,0 42,6 45
Pēdējo 12 mēnešu
vidējā gada inflācija
(%)
3,0 4,2
2,6
Valsts vērtspapīru
ilgtermiņa procentu
likme (%)
6,0 12,7

Valūtas kursa
režīms
Fiksēts
valūtas kurss
pret eiro un
vismaz 2
gadu dalība
VKM II
Fiksēts valūtas
kurss pret eiro
kopš 2005. gada,
dalība VKM II
kopš 2005. gada
maija
Fiksēts valūtas
kurss pret eiro
kopš 2005. gada,
dalība VKM II
kopš 2005. gada
maija

Dati: FM

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+