Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. februāris, 2012
Drukāt

Ekonomiste: Cenu kāpums mazināsies

strasuna

Tuvojoties vasarai, inflācija pakāpeniski varētu stabilizēsies, ja vien nesaasināsies kāds ģeopolitisks konflikts. Latvijā patēriņa cenu kāpums turpinās mazināties, un “Swedbank” prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – aptuveni 2,4% vidējo inflāciju, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Tuvākajos mēnešos vēl sagaidāms siltumenerģijas tarifu kāpums dabasgāzes sadārdzināšanās dēļ, kā arī degvielas cenu svārstības, skaidroja ekonomiste.

“Tas galvenokārt saistīts ar pasaules naftas cenu dinamiku, piemēram, šī gada sākumā to balsta gan bargā ziema, gan ģeopolitiskais saspīlējums Tuvajos Austrumos. Savukārt eiro kurss pret dolāru pēc pavājināšanās janvāra pirmajā pusē, sadārdzinot degvielu Latvijā, jo tā tiek pirkta par dolāriem, atkal pastiprinājās, tādējādi atkal mazinot spiedienu uz Latvijas degvielas cenām,” skaidroja Strašuna.

Janvārī patēriņa cenas palielinājās par 0,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un, kā tika gaidīts, galvenie virzītāji bija gāzes un siltuma tarifu, degvielas, ka arī sezonāls augļu un dārzeņu cenu kāpums, sacīja “Swedbank” ekonomiste.

Gada inflācija turpināja mazināties jau piekto mēnesi pēc kārtas un janvārī bija 3,6%, sacīja Strašuna. Visstraujāk gada laikā ir augušas ar mājokli saistītu pakalpojumu un transporta cenas, attiecīgi par 9,4% un 5,6%. Savukārt pārtikas cenu pieauguma temps turpināja strauji sarukt, un janvārī pārtika bija vien par 3,7% dārgāka nekā pirms gada.

“Nelielu pārsteigumu sagādāja patēriņa izdevumu struktūras jeb svaru izmaiņas, ko izmanto patēriņa inflācijas aprēķinā. Centrālā statistikas pārvalde svaru pārskatīšanu veic ik gadu atkarībā no tā, kā mainās iedzīvotāju pirkumu ieradumi un to izdevumu struktūra. Pērn mājsaimniecību izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir samazinājies no 25,4% līdz 24,8%, neskatoties uz diezgan strauju pārtikas cenu kāpumu,” sacīja Strašuna.

Viņa pieļāva, ka, iespējams, iedzīvotāji turpināja ekonomēt uz pārtikas iegādi, gan pērkot lētākus alternatīvus produktus, gan arī audzējot pašiem savu pārtiku, īpaši reģionos.

“Diemžēl pārtikas īpatsvars mājsaimniecības izdevumos joprojām ir ļoti liels, kamēr cenu svārstības ir ievērojamas, turklāt atkarīgas no notikumiem pasaulē. Īpaši ievainojami pret pārtikas sadārdzināšanos ir tieši maznodrošinātie. Pērn ir nedaudz pieauguši arī tādu pirmās nepieciešamības produktu izdevumu īpatsvari kā ar mājokli saistītie pakalpojumi – no 16,3% uz 16,7% un transports – no 13,3% uz 13,9%,” skaidroja Strašuna.

Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2012.gada janvārī, salīdzinot ar 2011.gada decembri, palielinājās par 0,8%, bet vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, bija par 3,6% augstāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm janvārī cenas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem – par 0,4%. 2011.gada janvārī, salīdzinot ar 2010.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,3%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam mājokļa, transporta un pārtikas grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+