Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūlijs, 2012
Drukāt

Ekonomists: nevar līdz pēdējam santīmam notērēt virsplāna ieņēmumus

Foto-LETAFoto-LETA

Ja valsts budžetā parādās virsplāna ieņēmumi, būtu nepiedodami pārgalvīgi censties visu līdz pēdējam santīmam notērēt, uzskata AS “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) gada pirmajos sešos mēnešos nodokļos iekasējis par 13,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodokļu plāns pārsniegts par 7,3% jeb gandrīz 147 miljoniem latu, turklāt kāpums ir visās nodokļu grupās – gan tiešajos, gan netiešajos nodokļos. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šogad iekasēts gandrīz par 50% vairāk nekā pērn. “Viennozīmīgi laba ziņa, kas ļauj valsts budžetam uzelpot vieglāk,” šos rādītājus vērtē Kazāks.

Ekonomists min trīs faktorus, kas varētu būt veiksmīgās nodokļu iekasēšanas dinamikas pamatā. Pirmkārt, iespējams, VID strādā labāk, un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir kļuvusi grūtāka. “Ja tā, tas tiešām ir apsveicami,” vērtē Kazāks.

Otrkārt, ekonomika aug, un līdz ar to aug arī nodokļu ieņēmumi. Piemēram, iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī faktiskajās cenās bija par 11,1% augstāks nekā pērn.

Trešais faktors ir atsitiena efekts. Proti, ir empīriski pierādīts, ka recesijas laikā nodokļu ieņēmumi sarūk straujāk nekā ekonomiskā aktivitāte, un viens no iemesliem ir plašāka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, lai samazinātu izmaksas, saglabātu konkurētspēju un pārdzīvotu krīzi. Atsākoties izaugsmei, šāda motivācija kļūst vājāka, nemaksāt nodokļus atkal kļūst dārgāk, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu no šādas rīcības, un nodokļu ieņēmumi kādu laiku aug straujāk nekā IKP jeb ekonomiskā aktivitāte, skaidro “Swedbank” galvenais ekonomists.

Diemžēl nav iespējams matemātiski skaidri nodalīt katra efekta devumu nodokļu ieņēmumos, tādējādi par to individuālo lomu atliek vien minēt, atzīst Kazāks.

Ekonomists arī brīdina: pat ja Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā bija straujāka, nekā gaidīts, tas nenozīmē, ka tā turpināsies. Bažas par situācijas attīstību eiro zonā liek prognozēt diezgan strauju izaugsmes tempu samazināšanos – vēl arvien pozitīvu izaugsmi, bet krietni vien lēnāku. Atsitiena efekts pamazām izzudīs.

“To pašu mēs redzējām pērn – mājsaimniecībām noticot, ka viss sliktākais jau aiz muguras, gada otrajā pusē strauji auga mazumtirdzniecības patēriņš. Tie, kas jau trīs gadus bija atlikuši televizora pirkumu, beidzot to iegādājās. Pulveris tika izšauts, un šogad mazumtirdzniecības kāpuma tempi jau kļuvuši krietni vien lēnāki – ja atskaitām inflācijas ietekmi, tad mazumtirdzniecības apgrozījums šī gada sākumā muļļājas uz vietas vai labākajā gadījumā aug ļoti lēni,” skaidro ekonomists, piebilstot, ka līdzīgi būs arī ar atsitiena efektu nodokļu jomā.

Kazāks norāda, ka abi šie argumenti liek saglabāt piesardzību.

Pat ja budžetā parādās virsplāna ieņēmumi, būtu nepiedodami pārgalvīgi censties visu līdz pēdējam santīmam notērēt, uzskata eksperts. Viņaprāt, daļu ir mērķtiecīgi novirzīt lielākiem izdevumiem, īpaši jomās, kur veiktas pārdomātas strukturālas reformas un kur atdeve no līdzekļiem ir atbilstoša, “nevis ūdens liešana vēl joprojām caurā mucā”.

Kazāks aicina atcerēties, ka pamazām jāsāk veidot savas rezerves. Rudenī, kad Saeimā sāks skatīt nākamā gada budžetu, būs redzams, kā Saeima un valdība tiks galā ar šo mērķu sabalansēšanu, atzīmē ekonomists.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+