Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Eksperts: Vai atļaut labo pagriezienu pie sarkanās gaismas?1

Foto: Ieva Makare/LETA

Autors: biznesa konsultāciju kompānijas “PricewaterhouseCoopers” (PwC) biznesa vadības konsultāciju vadītājs Gusts Ašmanis

Sastrēgumus ielās veicina arī pieaugošā urbanizācija un ekonomikas pārmaiņas, analizējot “ManaBalss” platformā virzīto iniciatīvu „Atļaut labo pagriezienu uz sarkano gaismu, ja tas netraucē citiem vadītājiem un cilvēkiem”.

Ņemot vērā daudzo valstu piemērus, kad atļauja veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas signāla ir pieejama ilgus gadus, nepārsteidz vēlme to ieviest arī Latvijā.

Varam būt droši, ka par šādu ieceri ne reizi vien ir iedomājušies daudzi autovadītāji, it īpaši vēlā vakarā vai agrā brīvdienu rītā, kad krustojumā esi viens, un satiksmes intensitāte nav tik liela.

Kā lielākais ieguvums, pagrieziena ieviešanai ir minēta iespējamā sastrēguma mazināšana, degvielas patēriņa samazināšana un ceļā pavadītā laika ietaupījums.

Tai pašā laikā šiem risinājumiem ir arī savi riski, un vislielākais no tiem ir satiksmes negadījumu pieauguma risks. Šobrīd Latvija joprojām atrodas to ES valstu vidū, kur satiksmes negadījumos iet bojā visvairāk cilvēku.

Saskaņā ar CSDD statistiku, 2018. gadā negadījumos uz Latvijas ceļiem gāja bojā 151 cilvēks. Šis fakts ir jāņem vērā, jo jebkādas nozīmīgas izmaiņas CSN, var palielināt negadījumu risku.

Pieņemot, ka galvenais iemesls šai iniciatīvai ManaBalss platformā ir sastrēgumu mazināšana, ir svarīgi apzināties, ka šis ir komplekss jautājums, ko būtu vērts aplūkot plašāk un iedziļināties problēmas cēloņos.

Kāpēc veidojas sastrēgumi?

Nesenais PwC pētījums ASV liecina, ka pēdējos gados ir vērojamas vairākas jaunas tendences, kas palielina sastrēgumus. Tos veicina ekonomiskā izaugsme un augošā urbanizācija.

Papildus tam sastrēgumus veido automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kas rada vairāk automašīnu uz ceļiem, kā arī e-komercija, kas papildina piegādes transportlīdzekļu skaitu.

Latvijā, tāpat kā citās valstīs pasaulē, arī ir vērojamas urbanizācijas tendences . Lai arī ikdienā, iespējams, tas nav viegli pamanāms, mainās arī Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu iegādes paradumi.

Saskaņā ar CSP datiem, pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri interneta tiešsaistē pasūta patēriņa preces – iedzīvotāji vairāk ir sākuši pirkt pārtikas preces, mājsaimniecības preces un apģērbu tieši internetā.

To apstiprina arī ievērojams interneta veikalu apgrozījuma pieaugums pēdējos gados.

Situāciju raksturo arī citi faktori. Saskaņā ar CSP un PwC veikto pētījumu par iedzīvotāju mobilitāti Latvijā 2017. gadā , mūsu cilvēki salīdzinoši maz izmanto multimodālos transporta risinājumus.

Iespējamie trūkumi tam ir park & ride nepietiekamā attīstība, kā arī vilcienu un autobusu maršrutu savienojumu kvalitāte.

Papildus tam Latvijā ir liels pavadīšanas braucienu īpatsvars ‒ bērni tiek vesti uz skolu, pavadīti uz pulciņiem, kā arī pavadīti vecāka gadagājuma cilvēki uz ārstniecības iestādēm u.tml..

Kā risināt sastrēgumus?

Sastrēgumu mazināšanas risinājumu klāsts, kas ir izmēģināts jau citur pasaulē, ir gana plašs – viedie luksofori, sabiedriskā transporta pakalpojuma kvalitātes paaugstināšana, infrastruktūras uzlabojumi, speciālo sabiedriskā transporta līniju izveide, velo infrastruktūras attīstība, park & ride, sabalansētu maksas stāvvietu izveide, t.sk. autostāvvietām, ko darba devēji piešķir darbiniekiem, u.c.

Jāatzīmē, ka centieni ieviest vienu ideju bieži neatrisina jautājumu pēc būtības. Tiklīdz tā tiek ieviesta, tā šis uzlabojums piesaista jaunu braucēju plūsmu. Šāda tendence ir novērota arī Latvijā.

Citu valstu piemēri arī apliecina, ka nepastāv viena unikāla recepte, kas likvidētu sastrēgumus. Tādēļ pilsētas, kuras vislabāk risina satiksmes sastrēguma jautājumus, dara to kompleksi.

Lai arī lēniem soļiem, tomēr vairāki no šiem risinājumiem Latvijā jau tiek ieviesti, piemēram, viedie luksofori. Saskaņā ar radījuma „Zebra” vēstīto , viena no progresīvākajām šajā ziņā ir Liepājas pilsēta, kur lielākā daļa ir tieši viedie luksofori.

Saistītie raksti

Rīgas pilsētā tiek paplašinātas sabiedriskā transporta joslas, kas noteiktos posmos dod laika ietaupījumu un var veicināt šī transporta izmantošanu. Vienlaikus darāmā vēl ir ļoti daudz.

Tāpēc visiem iesaistītajiem satiksmes organizācijas plānotājiem un veidotājiem var novēlēt turpināt iesākto un darīt visu, lai mūsu transporta infrastruktūra un satiksmes organizācija būtu vieda, efektīva un kalpotu tās dalībniekiem videi draudzīgā veidā.

LA.lv