Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā 21,3% no IKP – augstākais Baltijas valstīs

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas Centrālajā stacijā notiek sabiedrības par atklātību "Delna" rīkotās kampaņas "Cel trauksmi!" atklāšana, kuras mērķis ir mudināt sabiedrību neklusēt, kļūstot par korupcijas vai kādu citu prettiesisku rīcību lieciniekiem vai upuriem, bet iestāties par tiesiskāku un demokrātiskāku valsti.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā veidoja 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, liecina ceturtdien prezentētais Rīgas ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2015”.

Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 15% no IKP (pieaugums par 2,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014.gadu), savukārt Igaunijā – 14,9% no IKP (kāpums par 1,7 procentpunktiem).

Pēc pētījuma datiem, lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).

Savukārt Igaunijā lielāko ēnu ekonomikas daļu veido aplokšņu algas (59%), kam seko neuzrādītie ienākumi un neuzrādītie darbinieki – attiecīgi 20,7% un 20,3%. Arī Lietuvā lielāko ēnu īpatsvaru veido aplokšņu algas (42,3%), seko neuzrādītie ienākumi (38,%) un neuzrādītie darbinieki (19,7%).

Komentējot pētījuma reuzltātus, tā autors SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra Arnis Sauka sacīja, ka Latvija turpina attīstīties pareizā virzienā, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas ir atgriezies 2012.gada līmenī, kad bija zemākais ēnu ekonomikas īpatsvars, kopš tiek veikts attiecīgais pētījums.

Pēc viņa teiktā, problemātiskākā joma Latvijā joprojām ir būvniecības nozare, tāpēc atzīstami vērtējama lielo celtniecības uzņēmumu iniciatīva parakstīt memorandu ar valsti par ēnu ekonomikas apkarošanu šajā sektorā.

Savukārt ģeogrāfiskā dalījumā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir Rīgā un Kurzemē.

Runājot par iemesliem, kas veicina ēnu ekonomiku, Sauka, klāstīja, ka pērn ir nedaudz uzlabojies uzņēmēju vērtējums par Valsts ieņēmumu dienesta darbu, taču joprojām Latvijā ir augstākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku un biznesa likumdošanu starp Baltijas valstīm. Tāpat Latvijā ir lielākā tolerance pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā.

Sauka arī vērsa uzmanību, ka Latvijā krievvalodīgie biežāk iesaistās ēnu ekonomikā nekā latviešu valodā runājošie, tāpēc būtisks jautājums ir par sociālo integritāti un tās ietekmi uz ēnu ekonomiku, jo arī piederības sajūta valstij ir viens no faktoriem, kas liek vai neliek maksāt nodokļus.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka atbilstoši SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījumam 2014.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 23,5% no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā. Atbilstoši pētījuma datiem Latvijas ēnu ekonomikas augstākais punkts tika sasniegts 2010.gadā (38,1% no IKP), bet zemākais – 2012.gadā (21,1%).

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+