Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. marts, 2016
Drukāt

“Es gribētu būt sirmgalvis Lisabonā”. Eduarda Aivara dzeja (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aivars Eipurs (Eduards Aivars) dzimis 1956. gadā Pabažos, mācījies Saldū un Limbažos. Dzīvo Jelgavā. Strādājis skolā, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, vairākos muzejos un laikrakstos, kā arī bijis alkoholterapeits Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā.

Darbojas kā konsultants Literārajā akadēmijā, “Lata romānu” konkursa žūrijas loceklis. Iznākuši astoņi dzejoļu un divi īsprozas krājumi. Atdzejojis An­drē Bretona, Viljama B. Jeitsa, Tolu Oganlesi, “Orbītas” grupas un citu dzejnieku darbus. Paša Aivara Eipura dzeja atdzejota lietuviešu, angļu, zviedru, ungāru, ukraiņu, poļu, igauņu, somu valodā. Saņēmis Dzejas dienu balvu par krājumu “Es pagāju” (2002), Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” par krājumu “Sakvojāžs” (2012).

 

– Pavisam nopietns kultūrpolitisks jautājums: kā tu vērtē visas pārmaiņas latviešu grāmatniecības laukā, kas iestājušās līdz ar LLC izbeigšanos?

A. Eipurs: – Tas, ka funkcijas tagad sadalītas pa vairākiem gaņģiem, varbūt ir pat labāk, taču jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem. Atzīmēšu Jāņa Ogas kapacitāti un izteikšos tēlaini: labāk trīs Ogas nekā viens. Protams, bez ekscesiem grāmatvedībā. Kur ņemt trīs Ogas? Tostarp vienu, kas nes pasaulē manus dzejoļus ar gariem virsrakstiem.

– Pērn iznāca Jeitsa dzejas krājums, kur iekšā arī tevis atdzejotie dzejoļi. Kāda sagadīšanās, arī viņam apritēja 150 gadu, tāpat kā mūsu pērnā gada lielajiem jubilāriem! Kuru dzejā vairāk jūti attālumu no mūsu laikiem un kāpēc?

– Lielākam attālumam valodas ziņā vajadzētu būt Raiņa un Aspazijas dzejā, jo latviešu literatūras attīstība ir vēlāka. No otras puses, šīs atšķirības kompensē apstāklis, ka Rainis, Aspazija un es esam latvieši. Lai gan – arī valodas senuma sajūtas ziņā nemaz tik lielas atšķirības nav. Piemēram, Friča Bārdas dzejā, kurš dzimis piecpadsmit gadus vēlāk, atšķirību no Jeitsa valodas senumā nejūt. Saprotams, Jeitsam pārsvarā cits, anglosakšu dzejas piegājiens; piecpēdu jambs un ne tikai.

– Kad lasītāji var gaidīt jaunu Eipura krājumu, un kas iznāks agrāk: dzeja vai minimas?

– Maija pirmajā pusē iznāks Eduarda Aivara dzejoļu krājums “Parādības”, bet trešā minimu krājuma korpuss vēl tikai taps.

 

“Kultūrzīmju” lasītājiem Eduards Aivars piedāvā vēl nepublicētu dzeju.

DZEJOLIS PAR TO, KA MŪSU TIKŠANĀS BŪS MAZA LOTERIJA

Tu vari stāvēt saulē

Es iznākšu no ēnas

Mēs iepriekš viens par otru

Neko nezināsim

Un varbūt tā būs liela loterija

Tu iznāksi no ēnas

Es varu stāvēt saulē

***

IR AIZGĀJIS TĒVS

Pietrūks smieklu

Un trāpīgo teicienu

Nebūs, kas ieliek mutē

Uzreiz veselu olu

Pār kalnu nāk māte

Ar mazu konfekšu tūtu

Un mieža graudu acī
***
VAR DEJOT ARĪ DEBESKRĀPJU IELOKĀ

Ja tu smaidi manās rokās

Pat ja grīdas nav

Bet lietus lāšu āmuriņi

Dzēš piesardzību uz mūsu pierēm

Un patiesību mēs vairs nemeklējam citur

***
DZEJOLIS PAR TO, KA NEVIENS NETICĒTU, KA MĒS TE DZĪVOJAM, PAT JA TU MANI NOFOTOGRAFĒTU KAILU PIE LOGA, PAR TO, KA TE NEKĀ NAV, TIKAI SIENAS UN LOGI, KA DURVJU TE NEKAD NAV BIJIS UN KA ĀRĀ TIKSIM, KĀ IENĀCĀM – PA LOGU

Tikai smeldze, kas nestaigā iekšā ārā kā vējš

Smeldze te dus

Kā nekustīgām milzu lapsenēm līdzīgi spilveni

***

DIVI MŪKI SATIEKAS KALNOS

Un labdiena vietā viens otram sirsnīgi saka:

– Atceries nāvi!

Viņu miesas ir aploksnes, kas nes vēstuli debesīm

***

MUMS GARDEROBĒ NUMURIŅUS NEDEVA

Bet savu atcerēties lūdza

– Jums 107-tais

K-ā-ā-ds? – ausi piešķiebusi, pārvaicāja karalaika absolvente

Ir sācies skolas salidojums, ar garu koncertu

Tā laikā garderobes numurs aizmirsies

Pa vidu galvā klasesbiedri, kuri sen jau nomiruši

Un dzīvie, kuru vaigs ar katru reizi nelīdzenāks

Bet skolotāji daudzi jau ir prom

Šopēcpusdien to kapu plāksnes izlasītas

Pirms balles lielveikalā iegādājos proviantu

Tur sastapu es viņas brāli

Vai tu pie manas māsas neaiziesi?

Tu zini, esmu bijis, nākamreiz gan droši

Tā svinējām, līdz četros

Griezu pulksteni uz ziemas laiku

Un istabiņa viesnīcā patiesi likās piesnigusi

No rīta piezvanīja viņas brālis. Naktī nomirusi

Trijos divdesmit

Mēs skarbi klusējām, tad kāpām mašīnā

Un ikdienai mūs nācās pameklēt

Līdz atkal turpinājām blēt

Par jaunām šosejām un apvedceļiem
***

TĒVA MĀJAS, KURĀS TU PAVADĪJI VASARU

Tajā mājas pusē logi iziet uz jasmīnkrūmu

Otrā pusē aug divas tūjas

Ir melna nakts

Bet šķūnī kāds skalda malku –

Grib milzu pagali pārcirst kā laiku

Skaidas kā mirkļi man sapnī lec

***

ES GRIBĒTU BŪT SIRMGALVIS LISABONĀ

Kurš vairs nepaspēs nodzerties

Sēdētu vēsā kafejnīcā, domātu vecas domas

Dzertu jaunus un jaunus dzērienus

Arī vecus vīnus

Un domātu jaunas domas

Kas sirmgalvim gandrīz nav pa spēkam, bet gadās

Sēdētu arī āra kafejnīcā

Uz galda apelsīns

Ielikts mūžīgajā cepurē, lai neaizripo

Tas no draudzenes, kā jau katru rītu

Es to varētu aplūkot kādu laiku

Un domāt par šo drukno padzīvojušo sievieti

Ar pakausī mezglā sasietiem matiem

Kura sēž četrus kvartālus tālāk

Vārtu ailē ar saviem augļiem un dārzeņiem

Kā ikona

Kad izvēlējos apelsīnu pirmoreiz

Viņa teica: – Pado` šu!

Pasvārstīja rokā: – Smags gan!

Paprasīja astronomisku summu

Es sajūsmā samaksāju

Kopš tā laika

Viņai nekad nav svaru

***
TIRGUS VECAJĀ ANGĀRĀ SĀKA ELSOT

Bija jau pusastoņi

Tukli baloži gāzelējās pa slapjo grīdu

Rudi puiši skotelēs

Ratiņos vizināja kautķermeņus

Gaļas stenda pārdevējas bužinājās kā vistas

Tās nepievērsa man uzmanību

Tikai viena izmeta: – Tas nav pircējs

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tā ir diagnoze.

  2. Tātad Eipurs augstu vērtē Ogu. Tā gan šķiet gandrīz diagnoze.

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizētSociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+