Kultūra
Literatūra

“Esam summa no cilvēkiem un izlasītā…” 16


Strādājot bibliotēkā, esam novērojuši, ka tie autori, kuri uzrunā lasītāju kā līdzvērtīgu sarunu partneri, bērniem patīk vislabāk.
Strādājot bibliotēkā, esam novērojuši, ka tie autori, kuri uzrunā lasītāju kā līdzvērtīgu sarunu partneri, bērniem patīk vislabāk.
Foto – Karīna Miezāja

Šodien Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome jau 14. reizi pasniegs Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Tās mērķis ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā, kā arī pievērst talantīgu rakstnieku un mākslinieku interesi bērnu grāmatām. Kāpēc ir tik svarīgi lasīt, un kas šajos gados mainījies Latvijas bērnu, jauniešu un viņu vecāku lasīšanas paradumos – par to savu viedokli pauž Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Lasītprieks ir jāatbalsta

Rakstnieks Andris Akmentiņš kādā nesenā intervijā saka: “Mēs jau esam vairāk summa no saviem cilvēkiem un izlasītā, nekā mēs to saprotam”. Tas liek aizdomāties par ieguvumiem, ko mūsdienu cilvēkam dod lasīšana un draudzēšanās ar grāmatām.

Apziņas dziļums – mēs joprojām nezinām, kas tas ir, kaut gan saprotam, ka apziņa ir pats svarīgākais. Smadzeņu šūnu ir vairāk kā zvaigžņu debesīs, un dedukcijas slēdziens ir, ka būtu ideāli, ja smadzenēs būtu supergudrā šūna, ko iedēstīt un par ko rūpēties, bet neviens šādu neironu nav atradis. Izrādās, visas smadzeņu šūnas ir vienādas, nozīme ir kontaktu daudzumam starp neironiem, kas savukārt atspoguļojas katra homo sapiens apziņas dziļumā. Kā mums rūpēties par šo savu zvaigznāju un tā bezgalīgo tīklojumu? Lai peld mūsu jēgas kodols Visumā, un gan jau Dievišķā providence parūpēsies par nepieciešamajiem stimuliem?

Jūtu dzīvi, attieksmi, to, kas cilvēku tālāk dzīvē sagaida, lielā mērā nosaka izlasītais. Tas veido miljoniem neironu kontaktu un virzību, ko ne līdzcilvēki, ne ikdienas dzīve nenodrošina.

Visu mūžu strādājot bibliotēkā, esmu meklējusi likumsakarības, kas man palīdzētu uzturēt motivāciju censties un strādāt bērnu labā. Neapgāžama patiesība – tieši bērnībā izlasītajam ir vislielākā nozīme. Šeit labs palīgs ir britu rakstnieks Nīls Geimens, kurš savā slavenajā lekcijā 2013. gadā par daiļliteratūras lasīšanas un bibliotēku nozīmi raksta: “Vienkāršākais veids, kā izaudzināt izglītotus bērnus, ir iemācīt viņiem lasīt un atklāt, ka lasīšana ir patīkama nodarbe. Vienkārši atrodiet grāmatas, kas viņiem patīk, dodiet pieeju šīm grāmatām un ļaujiet tās izlasīt”.

Te nu sākas grūtākais uzdevums – atrast grāmatas, kas bērniem patīk. Mums pieejamie vērtīgāko grāmatu saraksti galvenokārt ir pieaugušo veidoti. Tās ir lielo balvu nominācijas – Latvijas Literatūras gada balva, Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” pretendenti bērnu literatūras nominācijā… Bet ir taču vēl daudzas sarakstos neiekļuvušas labas grāmatas!

Bibliotekāri ir prasmīgi grāmatu ieteicēji, tikai par viņu talantiem daudzi nezina. Viņi pārsvarā sastopas un cenšas atspēkot aizspriedumus:

  • Bērni jau nelasa!
  • Organizētā lasīšana nav vajadzīga. Ja ģimenē nelasa, nelasīs arī bērns!
  • Nav iespējams noteikt, kas konkrētam vecumposmam vai dzimumam būtu piemērotāks!
  • Crossover literatūra manam bērnam ir visnoderīgākā!
  • Kāpēc vispār vajadzīgas bērnu grāmatas, lai neiznieko laiku un ķeras klāt Džekam Londonam!

Attiecībā uz šāda veida pieaugušo cilvēku radītiem stereotipiem atkal Nīls Geimens palīdz rast zināmu skaidrību: “Nepastāv slikti bērnu grāmatu autori, ja bērni vēlas lasīt šo autoru grāmatas un meklē tās, jo bērni ir dažādi. Viņi atrod sev nepieciešamos stāstus un tajos iedziļinās. [..] Nenovērsiet bērnus no lasīšanas tikai tāpēc, ka jums šķiet, viņi lasa nepareizos stāstus”.

Pārējiem, visvairāk jau kūtruma radītiem iebildumiem, ka lasītprieks nav jāatbalsta, noder Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 17 gadu pieredze. Katru gadu bibliotēkās, kas pieteikušās programmai, (pēdējos gados to skaits sasniedzis 700), gada laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta 28 lasītprieku veicinošām aktuālām grāmatām. Tās paredzētas jaunajiem lasītājiem no 5 līdz 18 gadu vecumam, bet, sākot no 2012.gada, arī pusotram tūkstotim Vecāku žūrijas ekspertu, kuriem ir savs īpašs grāmatu saraksts. Bibliotēkās nonāk plakāts “Lasi un vērtē!”, skolotāji uzticas mūsu ieteikumam un iekļauj izvēlēto kolekciju vasaras lasīšanai ieteicamo grāmatu sarakstos. Programmas statistika liecina, ka 20 tūkstoši lasītāju iesaistās tā sauktajā “organizētajā” lasīšanā, tātad viņiem tā patīk un šķiet interesanta. Vecāku žūrijā lasa daudz jauno vecāku, kuri savulaik kā skolēni bija iesaistījušies “Bērnu žūrijā”. Daudzi plakātā labprāt redzētu vismaz simt grāmatu, jo katru gadu Latvijas grāmatu tirgū nonāk 300 līdz 400 jaunu bērnu un jauniešu literatūras izdevumu, taču galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ tas nav iespējams. Visām plakātā redzamajām grāmatām jābūt pieejamām ieteicams vairākos eksemplāros.

Ja vecākiem trūkst padoma, ko bērns vai pusaudzis gribētu lasīt, iesakām apmeklēt LNB mājaslapas saskarni bērniem Lasāmkoks, kur ir iespējams iepazīties ar populārākajām grāmatām, ko tūkstošiem lasītāju nominējuši kā pašas interesantākās: https://lasamkoks.lv/jauniesi/lat/bernu_un_jauniesu_zurija/rezultati/

Programmas pamatfinansējums nāk no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta, jo vairāk nekā 50 latviešu diasporas centru un ap 30 mazākumtautību un divplūsmu skolu arī iesaistās kopīgā lasīšanā un grāmatu vērtēšanā.

Šogad Londonas Grāmatu tirgū Latvijas Nacionālā bibliotēka saņēma “Gada bibliotēkas” titulu. Viens no iemesliem bija pamatojumā minētās lasīšanas veicināšanas programmas sabiedrībai, kas ir unikāls pakalpojums nacionālo bibliotēku vidū.

Lasītprasmi vērtē pārāk kritiski?

Pirms dažiem gadiem man bija iespēja tikties ar Turku universitātes pētniekiem. Somu kolēģi bija konstatējuši, ka pastāv spēcīga korelācija starp attieksmi pret lasīšanu, pašapziņu un motivāciju mācīties. Bērni, kuri ir izveicīgi lasītāji, ir laimīgāki un pārliecināti par sevi, viņi mācās ar prieku. Tādēļ būtu vairāk jāinteresējas, ko bērni domā par lasītprieku un kā to veicināt.

2017.gada septembrī LNB uzsāka vēl vienu iniciatīvu – Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību. Ideju patapinājām no Nīderlandes kolēģiem, kur šāda lasīšanas kampaņa notiek jau 25 gadus, ik gadu iesaistot ap miljonu skolēnu. Arī pie mums piedalījās necerēti liels dalībnieku skaits – vairāk nekā septiņi tūkstoši 5. un 6. klašu skolēnu, kuriem ļoti patīk lasīt un uzstāties. Finālā Rīgā piedalījās 30 reģionālie lasīšanas čempioni no visas Latvijas – 17 zēni un 13 meitenes. Klātienē viņus atbalstīja visa klase, bet video tiešraidē līdzi juta vēl daudzi simti lasīšanas entuziastu. Par pirmo Latvijas lasīšanas čempionu kļuva Roberts Ozoliņš, Dobeles vidusskolas 5.klases skolēns, kurš gadu būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu direktors. Viņš ieguva ceļojošo balvu savai skolai, ko veidojis stikla mākslinieks Ernests Vītiņš, kā arī apgāda Zvaigzne ABC un SIA Jānis Roze dāvanu kartes grāmatu iegādei. Bērnu direktora pienākumos ietilpst ne vien reprezentācijas pasākumu apmeklēšana, tādu kā bērnu kultūrai veltītu izstāžu atklāšana, bet arī bibliotēkas pakalpojumu vērtēšana, sava viedokļa paušana medijiem, kā arī iespēja šovasar kopā ar savu klasi iesaistīties Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas sarīkojumos 24.jūlijā un iegūt pilnu grāmatu kolekciju savai skolai LNB lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2018/2019 posmam.

Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība ir lieliska iespēja, lai mazinātu skolēniem Latvijā raksturīgo neadekvāti zemo lasīšanas prasmju pašnovērtējumu. Kā liecina PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study – Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums) 2016. gada pētījums, Latvijas skolēni sevi ierindo 4.vietā no beigām 50 valstu konkurencē, pārāk kritiski vērtējot savu lasītprasmi, lai gan objektīvie rādītāji ir vidēji. Skaļās lasīšanas sacensība varētu celt pašapziņu un veicināt lasītprasmi, kā arī noderētu zēnu un meiteņu lasīšanas līmeņu izlīdzināšanai.
Intersanti, ka skaļajai lasīšanai bērni bija izvēlējušies ļoti atšķirīgas grāmatas- gan klasiko literatūru (piemēram, Marks Tvens “Toma Sojera piedzīvojumi”, Džanni Rodari “Sīpoliņa piedzīvojumi “, Andrejs Upītis “Sūnu ciema zēni”), gan pasaulē populāras grāmatas (piemēram, Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata”, Enida Blaitone “Piedzīvojumu sērija”, gan arī latviešu mūsdienu autoru darbus (piemēram, Māris Rungulis “Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti”). Galvenais sacensību viens no mērķiem ir – izādīt cieņu bērnu izvēlei un veicināt tikai pozitīvas emocijas, kas saistītas ar lasīšanu.

“Bērni lasa grāmatas, nevis to apskatus”

Noteikti ir daudz iemeslu, kāpēc rakstnieki raksta bērniem. Strādājot bibliotēkā, esam novērojuši, ka tie autori, kuri uzrunā savu lasītāju kā līdzvērtīgu sarunu partneri, bērniem patīk vislabāk – piemēram, pagājušā gada Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas laureāte vācu rakstniece Anete Mīrsva ar savu eksistenciāliem jautājumiem veltīto grāmatu “Samsona ceļojums”, ir tam labs apliecinājums.

1978. gadā savā Nobela prēmijas laureāta runā Izaks Baševiss Zingers nosauca iemeslus, kāpēc viņš raksta bērniem. Prātā palikuši vairāki spilgti izteikumi:

  • Bērni lasa grāmatas, nevis to apskatus. Viņiem ir pilnīgi vienalga, ko saka kritika.
  • Bērni nelasa tāpēc, lai atrastu grāmatās paši sevi.
  • Viņi nelasa tālab, lai atbrīvotos no atbildības, sažmiegtu dūres uz sacelšanos vai arī domās aizietu no īstenības.
  • Psiholoģija bērniem bijusi nebijusi.
  • Viņi aizvien vēl tic Dievam, ģimenei, eņģeļiem, velniem, burvjiem, gariem un rūķīšiem, loģikai, skaidrībai, interpunkcijai un tamlīdzīgām novecojušām būšanām.
  • Bērniem patīk aizraujoši stāsti, nevis komentāri, skaidrojoši ceļveži un zemsvītras piezīmes.
  • Ja grāmata garlaicīga, viņi atklāti žāvājas, nekautrējoties un nebaidoties no autoritātēm.

Rezumējot Zingera motivāciju rakstīt mazajiem lasītājiem, saprotam, ka laikam balvas un nominācijas šai auditorijai nav tik svarīgas. Īstās grāmatas pie viņiem nonāk pa noslēpumainiem ceļiem un šķiet, ka katram tie ir citi.

Tomēr, kam noder mūsu ieguldītais darbs bērnu grāmatu izvērtēšanā un rekomendāciju izstrādē? Nominācijas palīdz pieaugušajiem orientēties literatūras klāstā, savukārt, apbalvojumi gandarī autoru, dara labāku pašu sabiedrību, kas mācās novērtēt un izcelt radoša darba nozīmi. Var arī teikt, ka apbalvojumi un atsevišķu grāmatu izcēlumi veicina diskusiju par grāmatu kvalitāti, jo žūrijā ir cilvēki ar atšķirīgu lasīšanas gaumi, pieredzi un zināšanām. Katrai balvai ir savs nolikums, kur vārds “labs” iegūst konkrētāku skaidrojumu. Piemēram, Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva tiek piešķirta par “teksta literāro un ilustrāciju estētisko kvalitāti, autora spēju redzēt pasauli no bērna skatu punkta, spēju rosināt bērna zinātkāri un radošo iztēli, mākslinieciski estētiskās kultūras savdabību, kas vairo daudzveidību bērnu grāmatu izvēlē, svaigumu un novatorismu, tuvību Jāņa Baltvilka tradīcijai un garam, ko raksturo drosmīga valodas spēle, gudrs dabas vērojums, ētiski jūtīgs pasaules redzējums”.

Manuprāt, sabiedrībai liels ieguvums ir arī tas, ka “nopietnie” pieaugušie rūpīgi izlasa bērnu grāmatas, tādā veidā vairojas ieinteresēto skaits, kas spēj spriest par literatūru profesionāli. Vairāk zinātnieku, vairāk skolotāju, vairāk māmiņu, vairāk tēvu, kuriem rodas idejas par to, kas jādara, lai pavērtu plašāku ceļu literatūrai pie bērniem.

“Jāņa Baltvilka balva 2018”

* Balvu piešķir piecās kategorijās: latviešu rakstnieka darbs, latviešu mākslinieka darbs, latviski izdots Baltijas jūras reģiona rakstnieka un viņa tulkotāja darbs, AS “Latvijas valsts meži” balva par debiju “Jaunaudze”.

* Šogad žūrija izskatījusi 58 grāmatas, kas izdotas no 2017. gada maija līdz 2018. gada maijam.

* Par grāmatu “Mia ir priecīga’’ (Jāņa Rozes apgāds) balvu saņems igauņu rakstniece Tīa Selli un tulkotāja Maima Grīnberga.

 

Sarīkojumi šodien, Jāņa Baltvilka 74. dzimšanas dienā

* Plkst. 11 – piemiņas brīdis I Meža kapos.

* Plkst. 13 Doma baznīcas dārzā – jaunākās bērnu literatūras lasījumi “Kā ievēlēt tēti par tēti?”.

 

“Jāņa Baltvilka balvas 2018” nominanti 

Rakstniecībā:

Māris Rungulis “Sikspārnis”

Rūta Briede “Suns, kurš atrada skumjas”

Pauls Bankovskis “Kur pazuda saimnieks?”

Lauris Gundars “Sveiks, Vali!”

Inese Paklone “Okeāns un tuksnesis”

Laura Dreiže “Tā runāja Zosu māte”

Zane Zusta “Ucipuci domā ārpus kastes”

Inese Zandere “Zirgā”

Andra Manfelde “Kurš no mums lidos?”

Māra Cielēna “Pētera vaigi”

Aivars Kļavis “Melnais akmens”

Ieva Melgalve “Mamma, kas apēda bērnus”

 

Grāmatu mākslā:

Elīna Brasliņa par ilustrācijām Rūtas Briedes grāmatai “Suns, kurš atrada skumjas”

Anete Melece par ilustrācijām Laura Gundara grāmatai “Sveiks, Vali!”

Alise Mediņa par ilustrācijām Ineses Paklones grāmatai “Okeāns un tuksnesis”

Anita Rupeika par ilustrācijām Ievas Melgalves grāmatai “Mamma, kas apēda bērnus”

Evija Timma-Novika par ilustrācijām Zanes Zustas grāmatai “Ucipuci domā ārpus kastes”

Indra Sproģe par ilustrācijām savai grāmatai “Awesome beetle’s colors”

Anna Vaivare par ilustrācijām Ineses Zanderes grāmatai “Zirgā”

Gita Treice par ilustrācijām Pētera, Indras un Zanes Brūveru dzejoļu krājumam “Brūveri brūvē” un “Latviešu brīnumu pasakas”

Vivianna Maria Staņislavska par ilustrācijām Lijas Brīdakas mīklu grāmatai “Pūliņu kūleņi”

Veronika Veldze par ilustrācijām grāmatai “Tiranozauram plāni klājas”

Jānis Blanks par ilustrācijām Artura Gobas dzejolim “Zemes vēzis’’

 

Debija:

Andra Manfelde par ilustrācijām savai grāmatai “Kurš no mums lidos?”

Emīls Mozga par ilustrācijām Aivara Kļavja grāmatai “Melnais akmens”

Pauls Bankovskis par ilustrācijām savai grāmatai “Kur pazuda saimnieks?”

LA.lv