Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. jūlijs, 2016
Drukāt

Esmu inteliģentais patriots, lepojas vidusskolas absolvents no Saldus Valters Dakša (1)

Foto - Zigmaris RumkaFoto - Zigmaris Rumka

Jau kopš pāris gadiem “Latvijas Avīzes” draugs ir saldenieks Valters Dakša. Neparasts puisis, jo kā skolnieks sācis krāt grāmatas, izveidojis kolekciju, kura tagad glabājas “Airītēs” un nemitīgi tiek papildināta. Tagad viņš kļuvis par Saldus 2. vidusskolas absolventu, ir Ziedoņa jauniešu balvas laureāts un deviņpadsmitgadīgs dodas jaunās gaitās – uz Rīgu.

– Valter, tu lasītājiem esi pazīstams cilvēks. Pēc izlaiduma, kā tēlaini saka, ir visi ceļi vaļā. Gribam sekot līdzi tavām gaitām – 11. klasē spriedi, ka varētu studēt vēsturi vai literatūrzinātni.

– Gluži loģiski esmu izvēlējies literatūrzinātni un ar to saistīt turpmāko dzīvi. Grāmatu krājums, kas man ir, nav tikai personīgai lietošanai. Jāgūst lielāks labums no tā, ka man ir unikālas lietas – īstenībā man jākalpo šim grāmatu krājumam. No sevis jādod vispārībai.

– Tad septembrī dodies uz Rīgu, uz augstām skolām…

– Šis ceļš vēl ir ejams. Iesniegšu dokumentus trīs skolās, paskatīšos, kur tieku budžeta grupā. Tas varētu ietekmēt izvēli. Bet, ja liktenis neiejaucas, es dodos uz Kultūras akadēmiju un tiklab uz Filoloģijas fakultāti universitātē. Man vieglāk pateikt, pie kuriem pasniedzējiem gribētos mācīties, nevis kurā skolā.

– Pie pasniedzējiem – autoritātēm?

– Jā, Raimonds Briedis, Janīna Kursīte – pie viņiem gribētos studēt.

– Klau, bet mūsdienās literatūrzinātnieks ir ārkārtīgi reta profesija – varbūt pat izmirstoša interneta laikmetā! Neperspektīva!

– Nē, tā ir nācijai svarīga profesija, jo tieši literatūra lielā mērā formulējusi to, kas mēs esam, un veikusi nācijas konsolidācijas darbu. Bet perspektīva profesija tādā nozīmē, ka iespējams pat neapzināmies, kas mēs esam un mūsu valsts esības pamatojums – kultūra un valoda ir jāuztur, jo īpaši jauniešiem. Cienījamākie literatūrzinātnieki ir arī cienījamos gados. Man ir prieks personīgi pazīt Ilgoni Bērsonu, kuru uzskatu par savu skolotāju. Paaudžu maiņa notiek, un jauno maiņu vajag vēl. Man ir perspektīva, ka dodos turp, kur jūtu aicinājumu, kurp sirdsbalss velk.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Dodies droši pasaulē, krāji zeltu pūrińā un atgriezies mājās un pats esi kungs, pats… Nevienam parādnieks.

Draugiem Facebook Twitter Google+