Ekonomika
Bizness

Finanšu ministre: Problēmas var būt 10 bankām Latvijā 22


Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.
Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.
Foto LETA

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav sakārota un noregulēta darbība ar saviem ārvalstu klientiem, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Komentējot vakar notikušo tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju ministre sacīja, ka Latvijā arvien ir bankas, kuras nesakārtojot savu darbību ar ārvalstu klientiem, var nonākt pastiprinātā regulatora un kontrolējošo institūciju redzeslokā.

“Daudzu gadu garumā bankām ir bijusi liela apetīte sadarboties ar riskantajiem klientiem, kas sāka veidoties kā sava veida bizness. Tā ir vakardiena un šādam biznesam nav nākotnes, tāpēc ļoti strauji bankām ir jāspēj pārorientēties. Domāju, ka pēdējie notikumi ir bijis labs signāls arī citām bankām, ka laika nav atlicis daudz, lai šādu pārorientēšanos veiktu,” sacīja ministre.

Tomēr uz konkrētu jautājumu, vai “ABLV Bank” liktenis varētu piemeklēt vēl kādu banku Latvijā, Reizniece-Ozola atbildēja, ka Latvijā ir vismaz 10 bankas, kuras nav sakārtojušas savu darbību ar ārvalstu klientiem. Tomēr ministre konkrētas bankas nenosauca un pat neminēja, kurai no tām varētu būt lielākas problēmas.

Jau ziņots, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu, žurnālistiem vakar sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre vakar tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību. Tāpat tika runāts par Latvijas banku sadarbību ar riskantiem klientiem.

Puses gan neesot runājušas par problēmām konkrētās bankās, tomēr ASV partneri devuši signālu par konkrētiem pārkāpumiem, kas tiek veikti joprojām. “Latvijas finanšu sektoram tiek pārmests, ka bankas tiek izmantotas tādu līdzekļu pārskaitīšanai, kas saistīti ar sankcijām pakļautām personām, uzņēmumiem vai valstīm. Bet minētos faktus ASV partneri vēl nodos Latvijai. Tikšanās laikā tika skaidri norādīts, ka finanšu sektorā joprojām ir problēmas,” piebilda ministre.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.

“Mēs nerunājām par konkrētu laiku, bet sarunā skaidri uztvēru, ka riski ir jāsamazina ļoti īsā laikā. Bankām ir jārēķinās ar to, ka no šī riskantā biznesa modeļa ir jāatsakās. Šāds biznesa modelis ir vakardiena. Vai nu bankām ir jāmaina biznesa modelis, vai arī jāizbeidz darbība,” uzsvēra finanšu ministre.

Tajā pašā laikā ASV partneri pauduši atbalstu Latvijas valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš izteicās, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Banka visus ASV varasiestāžu pārmetumus noraidījusi un apņēmusies tos atspēkot. To uzdots darīt bankas potenciālajiem likvidatoriem.

LA.lv