Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. augusts, 2014
Drukāt

Mājokļa remontā bez flekša neiztikt! Kādu modeli izvēlēties? (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Grasos remontēt dzīvokli, vajadzēs arī griezt, bet pašam instrumenta nav. Vai varat ieteikt, uz kuru pusi veikalā skatīties? Vairāk par 40–50 eiro negribētos izdot.
 ALFRĒDS ENGURĒ

Universāls instruments


Leņķa slīpmašīna jeb tā sauktais fleksis ir brīnišķīgs instruments, kas ļoti atvieglo dzīvi dažādos mājas darbos. Populārākā amatieru versija, lai grieztu un slīpētu visu, kas nāk pretim, ir ar 125 mm disku, aptuveni 700–800 W jaudu un 10–11 tūkstošiem apgriezienu minūtē tukšgaitā. Iespēja regulēt apgriezienus jau ir ekstra, kas nepieciešama, ja pašam gribas arī kaut ko akurāti notīrīt vai nopulēt. Jaudīgākus instrumentus (līdz 2,5 kW) ar lielākiem diskiem (līdz 230 mm) var ievajadzēties vienreiz dzīvē, lai, piemēram, durvīm izgāztu jaunu caurumu mūra sienā. Protams, tie ir krietni smagāki un dārgāki, taču attiecīgi daudz ražīgāki. Flekšus spēj darbināt arī akumulators, bet šie modeļi saprotamu iemeslu dēļ nav pārāk pieprasīti, mēdz noderēt vien ļoti specifiskos vai gauži ekstrēmos apstākļos.

Zīmīgi, ka visas šīs mašīnītes ne vien tērē elektrību, bet arī strauji deldē maināmos diskus, kas veikalos pieejami lielā daudzveidībā un plašā izmantošanas sortimentā, maksā tikai monētas, tomēr summējas papīrīšos. Šo izvēli vismaz sākumā vērts uzticēt pārdevējiem.

Jauns fleksis prasa arī dažas specifiskas iemaņas lietošanā, tostarp diska nomaiņā, kad, piemēram, fiksators ir neglābjami ieķīlējies, taču tās praksē ir apgūstamas. Vēl tikai jāatgādina, ka šis instruments, kļūstot šķietami saprotams, negaidīti spēj būt asiņaini traumatisks. Pirmkārt, tāpēc, ka lietotājs sāk atļauties dažādas vaļības, piemēram, nolemj iztikt bez diska aizsarga, lai uzliktu lielāka diametra ripu vai ielīstu šaurākā spraugā, proti, vairs neievēro elementāros drošības noteikumus. Otrkārt, arī tāpēc, ka iegādājies pārāk vienkāršu fleksi, kam nav dažu būtisku drošības funkciju, piemēram, tas pats neieslēdzas, kad atjaunojas elektrības padeve, vai arī – pats neizslēdzas, kad disks iesprūdis, lai to neizrautu no rokām.

Divi varianti


Pirms dzīvokļa remonta ir tikai divi principiālie varianti. Pirmais – nopirkt pašu lētāko fleksi, kas izgatavots nezināmā bezvārda firmā kaut kur Ķīnā, ietaupīt vismaz divas trešdaļas paredzēto līdzekļu un darbināt bez žēlastības, līdz sadeg vai izjūk. Iespējams, tas notiks pēc nedēļas, pašā darbu karstumā, bet tikpat labi – pēc mēneša vai gada, kad mašīnīti izmest vairs nav žēl. Otrs variants – tomēr izdot 50 vai vairāk eiro, cerot iegādāties tiešām labu instrumentu, kas mājsaimniecībā var kalpot ļoti ilgi, pat ja darbināts pa stundiņai katru sestdienu. Šī izvēle ir daudzreiz sarežģītāka – gluži kā automašīnu tirgū, kur vilina gan vācu kvalitāte, gan japāņu elegance, gan amerikāņu komforts un ir gan biznesa klase, gan kompaktklase, kurā vēl dažādi universāļi un visādi hibrīdi.

Proti, ir instrumenti profesionāļiem, kas ar tiem diendienā maizi pelna un kas kalpo ilgi un nevainojami, bet maksā dārgi un ļoti dārgi. Nopietnas firmas tādus parasti iegādājas pie tiešajiem izplatītājiem un gandrīz kā prēmiju izsniedz labākajiem darbiniekiem. Pazīstamākie profesionālo jeb tā saukto industriālo instrumentu zīmoli mūspusē, cik dzirdēts, esot japāņu “Hitachi” un “Hilti”, kuru produkcijas kvalitāti gadījuma lietotājs gluži vienkārši nespēj novērtēt. Pārējie ražotāji lielākoties spēlē abās līgās, tostarp izgatavo flekšus arī amatieriem – gan pieredzējušiem meistariem, gan zaļiem iesācējiem. Tātad atbilstīgi patērētāja kompetencei komplektē tiklab pavisam vienkāršus, kā arī daudz nopietnākus rīkus, kam piešķir lielāku vai mazāku profesionālās izmantošanas potenciālu. Par saprotamām cenām tos pārdod gan specializētajos un interneta veikalos, gan lieltirgotavās un tirgus būdiņās. Šajā segmentā visiem vietas pietiek. Vai daudz zināt par tādiem zīmoliem kā, piemēram, amerikāņu ”Black & Decker”, kam rūpnīcas visā pasaulē, tostarp Eiropā, vai “Milwaukee”, par “DeWalt”, “Metabo”, “AEG”, “FLEX” un citiem, kuru mājsaimniecības flekši arī Latvijā pieejami 40–80 eiro robežās?

Tirgus īpatnības


Katrs saimnieks dvēselē ir profesionālis, vēlas strādāt ar labiem darbarīkiem, tomēr negrib pārlieku tērēties. Atbilstīgi šim pragmatismam organizēts lielo veikalnieku piedāvājums, kas savukārt veido pircēju priekšstatus par to, kas ir labs un kas – ne pārāk. Izvēle šādā situācijā ir vien dažu zīmolu sacensība visai šaurā cenu diapazonā.

Brīvdienu patērētājam populārākais laikam ir vācu “Bosch”, kam laba reputācija visās jomās kaut vai pusotra gadsimta ilgās vēstures dēļ. Arī flekšiem piedāvājums plašs, pat trīs gadu garantija, labas servisa iespējas – ko vairāk var vēlēties? Bet, ja teorētiski neesi tik bagāts, lai pirktu lētu preci, parasti esi gatavs ņemt šīs firmas slīpmašīnu nevis zaļā, bet gan zilā krāsā, kura apliecina piederību “Bosch” profesionālo instrumentu saimei, jo cenu atšķirības daudziem modeļiem nav būtiskas. Iespējams, tomēr kalpo ilgāk, un rokas nogurst mazāk. Protams, tūdaļ klāt ir alternatīva – japāņu “Makita”, kas pozicionēta tikai kā profesionāļiem domāta. Šis ir dīvains mūsu nacionālais fenomens, acīmredzot ilgus gadus enerģiska izplatītāja radīts un lietotāju akceptēts. Arī speciālisti pat vienkāršākos “Makitas” instrumentus salīdzina ar “Bosch” zilās līnijas produktiem. Vācieši piedāvā plašāku preču klāstu, japāņi liek pretim iespēju vienu instrumentu izmantot dažādiem mērķiem. “Makitas” produkcija ir dārgāka, taču nopērkama par līdzīgu cenu mazākas jaudas vai prāvu atlaižu dēļ. Diemžēl tikai viena gada garantija. Arī par to vērts padomāt!

Ja katrs eiro no svara, var nolaisties uzreiz divus pakāpienus zemāk, piemēram, līdz “Skil”. Vēsturiski tā ir amerikāņu preču zīme, kas līdz ar rūpnīcu Holandē kopš 1996. gada nonākusi“ Bosch” īpašumā, un tur top lētākie elektriskie darbarīki šā koncerna piedāvājumā – lētāki par pašu zilajiem un zaļajiem. Teorētiski “Skil” fleksim laikam nav ne vainas, lai gan daži lietotāji žēlojas par pārlieku vibrāciju, kas, ilgāk strādājot, sāk kaitināt. Skaidrs, mašīnīte jau nav domāta dienišķās maizes pelnīšanai, toties komplektējošās detaļas tai vairāk vai mazāk, kā mēdz teikt, nāk no kopīgas integrētas mucas!

Šī ir vēl viena mūslaiku īpatnība, kas nenozīmīgu padara izcelsmes valsts faktoru. Starpība tikai tā, ka, piemēram, “Bosch” uzrāda, kur instruments izgatavots (tostarp Ķīnā, Malaizijā vai Krievijā), kamēr citi ražotāji šo informāciju patur pie sevis, pieņemot, ka svarīgs ir nevis process, bet gan rezultāts, kas vienai firmai visur pasaulē teorētiski ir identisks. Un visas to lielākoties centīgi uzrauga valstī, kuras nosaukumu dokumentācijā, iespējams, pilnīgi nejauši atklāj trīs burti – PRC (ĶTR, atšifrējot no angļu valodas).

Kā šīs zināšanas noder tradicionālajā iepirkšanās praksē?

Tukšā neaiziesi! 


Lai nopirktu slīpmašīnu līdz 50 eiro vērtībā, visi lielveikali obligāti nav jāizrevidē, jo sortiments parasti mēdz atšķirties tikai dažās pozīcijas izplatītāju aktivitāšu dēļ. Arī “K- Rauta” tīklā, kur lielākoties pārdod labas mantas, Rīgā, Priedaines ielas veikalā, zīmolu tops cenas aspektā uzreiz ir skaidrs – “Makita” un “Bosch”, tad “AEG” un “Nutool”, kas pārstāv mazāk zināmo piedāvājuma daļu. Pēdējais esot tīrais ķīnietis, tikai ar poļu preču zīmi, savus īpašniekus labākajā gadījumā redzējis, Eiropai caurbraucot. Viens modelis pēc parametriem ir tieši tas, kas vajadzīgs, viegls un parocīgs, pat divu gadu garantija, bet cena vienkārši smieklīga – 20 eiro. Turpat blakus krietni smagāks – jau par 45 eiro. Izrādās, nopietns agregāts, ar lielo disku,1200 W jaudu un apgriezienu regulēšanu 3000–8000 diapazonā. Tātad no cita plaukta. Acīmredzot lietojams, ja šajā veikalā iekļuvis, – galu galā ķīnieši prot izgatavot arī kvalitatīvas preces.

Par “AEG” flekšiem nekas nav dzirdēts. Esot bijuši, tad ilgi pazuduši, pirms pāris gadiem atkal parādījušies, preču zīmi izmanto pavisam cits ražotājs. Spriežot pēc cenām, tehniskajiem parametriem un ekstrām, vēl viens nopietns spēlētājs, kas apdraud vismaz “Bosch” zaļās līnijas produktu pārdošanas rezultātus. Kā savulaik “Audi”, kurš tehnoloģiski centās panākt “Mercedes”, līdz nostājās gandrīz līdzās. “AEG” pagaidām ir “K-Rautas” īpašais piedāvājums. Atsauksmju nav, jo cilvēki nesteidz pirkt…

“Makitas” un “Bosch” pretimstāvēšana toties organizēta ar vērienu – ne tikai instrumentu stendā, bet arī veikala ejā, kur uz paliktņiem sakrautas atlaižu preces. Akcijā piedalās zilais “Bosch” GVS 850 CE (125 mm, 850 W, 11000 apgriezienu regulēšana sešos režīmos, ražots Ķīnā), kam cena no 97 eiro nokritusi līdz 65 eiro, un tam tieši pretī – “Makita” 9556 HN (125 mm, 840 W, 11 000 apgr./min). Ko, par 58 eiro var dabūt to, kas maksā 121 eiro?

Šis ir piedāvājums, no kura parasts cilvēks nespēj atteikties, atliek vien izšķirties – vācieti vai japāni? Abi ir viena līmeņa aparāti, bet pirmajam cena nolaista par trešdaļu, otrajam samazināta pat uz pusi! Prātīgi spriežot, par pilnu summu šo “Makitas” modeli varbūt ir gatavi pirkt tie, kuri zina, ko nozīmē burti HN (šķiet, ekstra, kas atslēdz dzinēju, kad disks iesprūdis), pārējiem tā vienkārši ir necerēta veiksme, īstajā brīdī nokļūstot īstajā vietā. Par “Bosch” instrumentu laimīgajā stundā gan jāizdod septiņi eiro vairāk, toties šim modelim apgriezieni regulējami, tātad paveras plašākas, tostarp pulēšanas, iespējas. Interesanti, cik bieži mājās to darīsiet? Arī automašīnai apskrāpētos sānus ar šo fleksi diezin vai iespējams gludi nospodrināt, jo tūkstotis apgriezienu ar pirmo ātrumu tā kā par daudz – pulējamā pasta sāk kust. Tāpat nav zināms, vai ripa ātrumu uzņem vienmērīgi. Eh, derētu izmēģināt, bet šis jau nav autosalons, kur piedāvā testa braucienus!

Apmēram tāds varētu būt cenu rotaļās izskolota pircēja domu gājiens. Formāli vērtējot, žurnāla lasītājam neder ne viens, ne otrs – pārsniedz pieļaujamā budžeta ietvarus. Tad atliek vai nu mazjaudīgāks “Makita” GA 5030 (125 mm, 720 W, 11000 apgr./min), kas precīzi iekļaujas izvēles nosacījumos (cena ar atlaidi 49,99 eiro), vai tomēr glītais “Nutool”, kas maksā tieši 2,5 reizes lētāk. Galu galā neviens fleksis saules mūžu nedzīvo, it sevišķi, ja to regulāri darbina. Pag, varbūt arī pašam jaunu nopirkt? Pirmais mācību rīks, kas gadsimtu mijā nezināmās izcelsmes dēļ maksāja aptuveni 15 latu, laikam jau vēl rūc, sen nav aiztikts…

UZZIŅA
fleksis

Lietotāju viedokļi 


• Ja fleksis nepieciešams tikai dzīvokļa remontam, ir pilnīgi vienalga, ko ņem. Nopērc pašu lētāko, izdari, ko vajag, un izmet, lai vietu neaizņem. Ja katru dienu autiņus metina un strīķē, tad pavisam cita lieta.

• “Skil” mājai ir ideāls cenas /kvalitātes attiecībā. Man garāžā jau piecus gadus kalpo!

• Iesācējam slikti instrumenti var visu darba sparu nosist. Ja jums veikalā mēģina iestāstīt, ka “Skil” ir ”Bosch” lētais gals, tie ir nekrietni meli – pēc būtības! Apmēram tas pats, kā apgalvot, ka folksvāgens ir lēts lambordžīni…

• Mans vārdā nenosauktais fleksis pirms gadiem padsmit ir pirkts par Ls 11, ja nekļūdos. Darbināts daudz un brutāli, tai skaitā divi žiguļi un 9 mm čuguna vanna sadalīta, un tikai tagad nobira gultnis. Neslikti, pat ļoti! Ja pērc “Bosch”, tad tikai zilo, ir vērts piemaksāt!

• “Bosch” zaļā sērija kļūst aizvien švakāka. Tad labāk pērc “REBIR”, ja nevar atļauties “Makitu”! Vienīgais mīnuss – mūsējais krietni smagāks (“Makita” GA 5030 – 1,4 kg, “REBIR” 125 mm, 900 W – 2,4 kg). Acīmredzot zobrati nav no plastmasas, tātad tik ātri neplīst, turklāt cena uz pusi mazāka!

• Man ir bijuši vairāki tā sauktie noname flekši – visi ātri izbeidzās. Pirms apmēram pieciem gadiem nopirku “Makitu” (125 mm, ap 800 W) un bēdu vairs nezinu. Ja nevajag kādiem specifiskiem darbiem, kur jauda tiešām svarīga, labāku nevaru iedomāties. Arī biezāku dzelzi var sagriezt, tikai nedaudz lēnāk. Jaudīgie flekši ir smagāki, ātrāk rokas nogurst. “Makitai” nav problēmu ar vibrāciju!

• Vienīgā meistara cienīgā mašīna ir “Hitachi”, it sevišķi, ja ražota Īrijā. Visās EU reitingu tabulās un testu rezultātos “Bosch” min tikai kā alternatīvu pēc “Makita” un “Metabo”.

(No interneta diskusijas 2013. gada augustā)

SVARĪGI


Disku ceļvedis


• Flekšiem izmanto divu veidu diskus. Abrazīvie domāti metāla griešanai un slīpēšanai, dimanta diski – akmens, keramikas un betona apstrādei. Pirmie nosacīti ir ļoti lēti, taču ātri nodilst, otrie ir krietni dārgāki, bet kalpo daudz ilgāk.

• Abrazīvie diski ir dažāda biezuma. Plānākos (parasti 1 mm) izmanto metāla griešanai, biezākie der slīpēšanai. Ir universālie, kas domāti jebkuram metālam, un speciālie – arī nerūsējošam tēraudam vai alumīnijam. Līdzīgi ar dimanta diskiem – visām vajadzībām vai konkrēti, piemēram, flīžu griešanai.

• Diskus, tostarp pulēšanai, dažādas birstes un citus piederumus, kas domāti flekšiem, piedāvā jo daudzi ražotāji, arī tie, kas izgatavo šos instrumentus. Cenas, sākot no centiem par nezināmiem abrazīvajiem un beidzot ar padsmit eiro par firmu dimanta diskiem. “K-Rautā” slavē šveiciešu “Rasta” abrazīvos diskus, kas maksā vidēji pusotra eiro gabalā.

• Ieteicams pirkt tikai tāda diametra diskus, kādi instrumentam ir paredzēti, jo atkarībā no to lieluma mainās apgriezienu skaits minūtē, kas ietekmē materiāla griešanas efektivitāti vai diska kalpošanas laiku.

Konsultējuši “K-Rauta” pārdevēji 
Artis Graubics un Ervīns Bērtiņš

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Muļķības Eiropa nosaka ka precēm kuras tirgo šai savienībai ir 2 gadu garantija, pats labākais variants ir verto par 20 eiro tev ir 2 gadu garantija, taisa viņus rīgā un ja nojūk, vaig steidzami par tādu pašu naudu vari nopirkt vēl vienu lai stāv rezervē

  2. Vārds nav svarīgs Atbildēt

    Es nopirku mūsu pašu rēzeknes REBIR par 28 Ls. Labs, ja nobruks pirkšu atkal. Man ieteica profesionāļi, ka par tādu naudu grūti dabūt līdzvērtīgu.

Draugiem Facebook Twitter Google+