Pārceļoties uz dzīvi pirms simts gadiem celtā divu stāvu mājā Pārdaugavā, tās jaunajiem īpašniekiem – māksliniekam Edmundam Lūcim ar dzīvesbiedri Daci un meitu Justīni – vajadzēja izlemt, kādu grīdas segumu izvēlēties pirmajam stāvam.

Lasītākie

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5

TV24

“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189

Lasīt citas ziņas

Tā kā ģimenei pieder suns un kaķis, kas uzturas piemājas teritorijā, kā arī pašiem sanāk darboties pa āru, izšķīrušies par flīžu klājumu ar mozaīkas iestarpinājumiem. Šie no keramikas flīžu lauskām veidotie mākslas darbi mājoklim piešķir spilgtu individualitāti.

Četras kastes flīžu atgriezumu

Telpu dekoratīvās apdares elements – mozaīka – pazīstams jau kopš antīkajiem laikiem, kad no keramikas, marmora, akmens masas vai cita materiāla dažāda izmēra gabaliņiem veido attēlu, kas ir īsts mākslas darbs. Visbiežāk mozaīku izmanto sienas, grīdas, vannas istabas, kamīna, kā arī baseina pamatnes rotājumam. Attēlo dažādus ornamentus, floras vai faunas sižetus vai citus motīvus.

Viedoklis

Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”

Krimināls

VID darbinieki apturējuši noziedzīgu grupējumu, kas darbojās taksometru pakalpojumu jomā

Valsts parāds arvien palielinās, strauji pieaug arī procentu maksājumu apmērs: “Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no IKP”

Kopš senatnes mozaīka tiek uzskatīta par luksus preci, jo tās tapšana ir ilgstošs un darbietilpīgs process. Šis fakts jāņem vērā tiem, kas mozaīkas izgatavošanu vēlas uzticēt kvalificētam meistaram, jo par viņa darbu būs jāmaksā krietni – daudz vairāk, nekā izdots par flīžu atgriezumu iegādi būvmateriālu veikalos. Taču var pamēģināt arī paša spēkiem no keramikas lauskām radīt mākslas darbu.

Mākslinieks Edmunds Lūcis materiālus četru mozaīku izveidošanai pircis vienā būvmateriālu ražotnē, kur gadās arī pa kādai brāķa flīzei, un būvmateriālu veikalos, kur ir pārpalikumi no kolekcijām vai flīžu fragmenti. Ņēmis grīdai, nevis sienām paredzētās flīzes.

– Lai varētu izveidot mozaīku, flīzēm jābūt vienādā biezumā un tajā krāsu gammā, kādā paredzēts veidot kompozīciju,– skaidro mākslinieks, piemetinot, ka viņš esot mājā izveidoto mozaīku idejas un zīmējumu autors, bet ieceri realizējis meistars Juris Dzirlanks no Engures. – Apakšā atstājām veco koka dēļu grīdu, uz tās likām ūdens drošu saplāksni, ko pārklājām ar kaprona sietu, uz tā – izlīdzinošo masu kokam, lai, līmējot flīžu atgriezumus, virsma būtu gluda, kas nodrošina saķeri ar līmi. Tā kā dēļu grīda ir “staigājošs” materiāls, prasās, lai flīžu līme būtu gana elastīga un, protams, kvalitatīva (piemēram, KNAUF, MIRA vai CERESIT). Arī šuvotāju lietojām pēc instrukcijas – ja tas ir paredzēts divu milimetru šuvei, tad nemēģinājām stiept, lai aiztaisītu piecus milimetrus platu šuvi.

Darbu secība • Mozaīkas sižetu uzzīmē uz papīra dabiskajā lielumā un krāsās. • Flīžu atgriezumus sašķiro pēc biezuma un krāsas. • Flīzes sagatavo darbam, sazāģējot un saskaldot mazos un vidēji lielos gabaliņos, labāk – kvadrāta vai taisnstūra formā, jo tad vieglāk salikt vienotā gleznā. Reklāma Reklāma • Lai būtu vieglāk strādāt, sagatavotos flīžu gabaliņus saliek kastītēs pa krāsām. • Piemeklē vajadzīgās tonalitātes, izmēra un biezuma flīžu gabaliņus un tos atbilstoši rak­stam izkārto uz līmēšanai sagatavotās virsmas. • Ieteicams izmantot vienāda biezuma flīzes, citādi mozaīkas virsma būs nelīdzena. No šīs problēmas var izvairīties, flīžu gabaliņu līmeni regulējot ar līmi – biezākos iespiežot dziļi līmes masā, plānākos atstāj seklāk. • Jo gaišāka ir flīzes neglazētā puse, jo vieglāk to ir pārgriezt. Jo tumšāka ir otrā puse, jo cietāka ir flīze un to grūtāk griezt. Piemērotākās ir aptuveni četrus milimetrus biezās flīzes. • Mozaīkai izmanto parasto grīdas flīžu līmi. Tie ir minerālas izcelsmes birstošie maisījumi, kas jāsajauc ar ūdeni, līdz veidojas krēma konsistence. • Ar plakano krāsošanas otu līmi klāj trīs līdz piecus milimetrus biezā kārtā, taču nelielā laukumā, jo līmes kārta ātri izkalst, vairs neķer un grūti pielīmēt nākamos mozaīkas gabaliņus. Kad pabeigta mozaīkas zona apmēram delnas lielumā, sacietējušos līmes pārpalikumus noņem ar nazi, lai netraucē līmēt nākamos fragmentus. Virsmai jābūt ideāli tīrai. • Pēc gabaliņu pielīmēšanas jāgaida 24 stundas, līdz līme pilnīgi izkalst. Tad var uzsākt nolīdzināšanu, atstarpes starp mozaīkas gabaliņiem aizpildot ar šuvotāju. Nolīdzināšana papildus apvieno un satur mozaīkas elementus, neļaujot tiem atlīmēties un izjaukt kopējo konstrukciju, kā arī būtiski paildzina kalpošanas laiku. Šuvotāju uzklāj ar gumijas špakteļlāpstiņu. Ļoti labi, ja maisījuma krāsa atbilst mozaīkas kopējai gammai. • Uzgaida vēl diennakti, līdz maisījums izžūst, un tad ar smilšpapīru noslīpē flīžu gabaliņu asās malas, kas var rasties, gatavojot gabaliņus. Ja mozaīku nenoslīpē, var savainoties, staigājot pa to ar basām pēdām.