Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
18. marts, 2016
Drukāt

Glābšanas riņķis Šengenai. ES un Turcija šodien tiekas izšķirošās sarunās (2)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Ļaudis trešdien "Melnās dienas" solidaritātes akcijā pie ES Padomes ēkas, protestējot pret ES samitā gaidāmo patvēruma meklētāju atgriešanas mehānisma iedarbināšanu, kas esot starptautisko tiesību pārkāpums.

Briselē skaita ne vairs mēnešus, bet nedēļas, kas atlikušas līdz gada siltākā laika sākumam, kas neizbēgami vēstītu par bēgļu plūsmas pastiprināšanos uz Eiropas Savienību (ES). Arī tas ir viens no faktoriem, kas liek ES dalībvalstu līderiem pasteigties ar lēmumiem par atbalstu Turcijai, kas migrācijas krīzē ir kļuvusi par atslēgas valsti.

 

Bēgļu krīzes cena

Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu ar ES valstu līderiem tiekas šodien, pēc tam kad Briselē aizritējušas spraigas pirmās samita dienas sarunas par migrācijas krīzi un to, kā Turciju padarīt par spēcīgu buferzonu, kas neļauj bēgļu straumēm plūst tālāk.

Turcijai vēl iepriekšējās līderu sarunās ir apsolīts daudz – papildu 3 miljardi eiro vēl bez tiem 3 miljardiem, kas tai jau paģērēti, apmaiņā pret Turcijas aktīvu iesaistīšanos, bēgļus paturot savā teritorijā un neļaujot tiem doties tālāk. Par ikvienu Turcijā no Grieķijas atpakaļ uzņemto bēgli ES ir apsolījusi izmitināt vienu sīrieti, kas jau tagad dzīvo uz Turcijas zemes.

ES līderi ir apsolījuši arī paātrināt Turcijas ceļu uz iestāšanos ES un jau vasarā dot savu slēdzienu par bezvīzu režīma ieviešanu ar Turciju. Šim scenārijam ir gan daudz atbalstītāju, gan kritiķu, īpaši asi izteikušās starptautiskas cilvēktiesību organizācijas, sakot, ka Ankara un Brisele grasās īstenot teju tirgošanos ar cilvēkiem. Eksperti neslēpj, ka Turcija zina savu cenu un vērtību bēgļu krīzē un, protams, nevairās to izmantot, savukārt ES nav lielu manevra iespēju, ja tā vēlas nosargāt ceļošanai no pasēm brīvo Šengenas zonu, kas būs apdraudēta, ja valstis nesakārtos imigrācijas plūsmas lietas jau pie savām ārējām robežām. Diplomātiski avoti lēš, ka šis samits Briselē patiešām būs izšķirošs un vai nu kā stūrakmens būtiskam pagriezienam krīzes risināšanā, vai arī Šengenas zona varēs rēķināties ar apstāšanos uz laiku, kas, atjaunojot robežas starp valstīm, nestu pamatīgu triecienu iekšējam tirgum, brīvai preču un cilvēku plūsmai.

Līderu sarunas sarežģī arī Turcijas nenokārtotās attiecības ar Kipru, kura sagaida, ka Ankara, pirms dosies tālāk ES iestāšanās sarunu virzībā, vispirms atzīs Kipras grieķu valdību, jo līdz šim Turcija sazinās vienīgi ar sadalītās Kipras turku daļu. Šis konflikts ilgst jau gadiem un ir pamatīgs sprungulis Turcijas un ES iestāšanās sarunu spieķos.

 

Uz ES palīdzību cer arī citas

Šonedēļ Briselē ieradās Jordānijas karalis, kurš tikās ar Eiropas Komisijas līderi Žanu Klodu Junkeru un citiem ES institūciju līderiem. Jordānija ir viena no tām valstīm, kura līdz šim ir uzņēmusi vislielāko skaitu Sīrijas bēgļu – ap 650 000. Jordānijai, kurā mīt 6,4 miljoni iedzīvotāju, tas ir liels slogs ekonomikai. Arī milzīgā Zatari nometne uz Jordānijas zemes, kas izmitina tūkstošiem bēgļu un izaugusi par hektāriem lielu telšu pilsētu, ar katru mēnesi arvien vairāk draud kļūt par būtisku humānu problēmu, jo nometnē dzimst un aug bērni, kas nepazīst normālas mājas, dzīves apstākļus, izglītības iespējas, un par atgriešanos Sīrijā arvien retāk domā arī pieaugušie.

Jordānijas karalis Briselē ieradies, lai lūgtu ES palīdzību krīzes risināšanai. To, ka Briseles palīdzība Turcijai ir radījusi precedentu, kam vēlēsies sekot arī citas valstis, ir norādījuši daudzi eksperti. Par to, ka ES vajadzētu palīdzēt vairāk, atgādina vēl viena Sīrijas kaimiņvalsts Libāna, kas, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, patlaban izmitina rekordlielu Sīrijas bēgļu daudzumu. Valstī ir ap 4,5 miljoniem iedzīvotāju, bet Sīrijas kara gados tā ir uzņēmusi 1,5 miljonus bēgļu. Libānas valdība vairākkārt ir uzsvērusi, ka bez palīdzības no ārvalstīm tās ekonomika lielā cilvēku pieplūduma dēļ draud teju sabrukt. Atšķirībā no Turcijas, nedz Jordānija, nedz Libāna nav bēgļu plūsmas galvenais avots vai tranzītvalsts. Šeit Sīrijas bēgļi lielākoties neplāno iespējamu došanos tālāk, bet izvēlas palikt tuvāk dzimtenes robežām.

 

Sagaidīs konkrētu rīcību

Par ikvienu lēmumu, kam zaļo gaismu Briseles sanāksmē dos ES valstu līderi, būs jābalso Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Jau tagad eiroparlamentārieši likuši saprast, ka tas nebūs vienkārši. Tāpat sagaidāms, ka lielas diskusijas Parlamentā būs arī par pašas ES aktivitātēm, stiprinot ārējās robežas, tādējādi pasargājot Šengenas zonas nākotni.

Turcija ar 74 miljoniem iedzīvotāju, kopš Sīrijā plosās karš, ir uzņēmusi 2,7 miljonus bēgļu, taču lēš, ka valstī varētu dzīvot vēl vairāk. No šejienes liels skaits patvēruma meklētāju izmanto Turcijas krastos jo­projām aktīvi darbojošos kontrabandistus, kuri, par lielu naudu pārdodot laivas, dod cilvēkiem iespēju pārcelties uz Grieķiju un tālāk meklēt ceļu uz citām ES valstīm, lielākoties uz Vāciju un Skandināviju. Tā sauktajā Balkānu ceļā ietilpst vairākas zemes, caur kurām cilvēki līdz šim visai brīvi tikuši tālāk, bet kuras arī tagad noteikušas arvien stingrāku sietu.

Saņemot jau pirmās ziņas, vēl pēc iepriekšējās ES un Turcijas tikšanās, par robežu slēgšanu lielam skaitam cilvēku nekavējoties paziņoja Slovēnija un tās kaimiņiene Horvātija. Slovēnija lēma, ka valsts robežas varēs šķērsot tikai tie ārvalstnieki, kuri atbildīs prasībām, proti, kuri vēlēsies lūgt patvērumu, un migranti, kurus atlasīs katrā konkrētajā situācijā, balstoties uz humānajiem apsvērumiem. Savukārt Horvātija, kas atšķirībā no Slovēnijas nav Šengenas zonā, pavēstījusi, ka savā teritorijā ielaidīs personas tikai ar derīgām vīzām. Ārvalstu medijos to dēvēja par domino efektu, kam sekos arī citas Balkānu reģiona valstis – arī Serbija un Maķedonija. Serbijas valdība paziņojusi, ka tai nekas cits neatliks kā sekot Slovēnijas un Horvātijas piemēram, pretējā gadījumā lielais cilvēku skaits, nespējot virzīties tālāk, radīs milzīgas problēmas. Serbija varētu ielaist savā teritorijā migrantus tikai ar derīgām Eiropas Savienības vīzām. Šajā gadījumā Serbija slēgtu savas robežas ar Maķedoniju un Bulgāriju. Šo Balkānu ceļu pēdējā gada laikā ir šķērsojuši vairāki simti tūkstoši migrantu, kuri ieradušies cauri Turcijai un šķērsojuši Egejas jūru, lai nokļūtu Grieķijā, un tad dotos tālāk.

 

Viedokļi

Vācijas kanclere Angela Merkele: “Sarunas par bēgļu krīzi ir nonākušas izšķirošā punktā. Es sagaidu pamatīgu nacionālu, Eiropas Savienības un globālu lēmumu.”

 

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks: “Ir progress, bet joprojām ir ārkārtīgi daudz darāmā. Tas problēmu katalogs, kas mums jārisina, pirms pieņemam lēmumu, ir garš.”

 

Niks Anastasiads, Kipras prezidents: “Kā jau esmu norādījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, Kipra negatavojas atbalstīt nevienas jaunas sarunu sadaļas atvēršanu par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ja Ankara nepildīs iestāšanās sarunu līgumā noteiktos pienākumus.”

 

Čehijas prezidents Milošs Zemans: “Eiropas Savienības oriģinālais piedāvājums Turcijai bija 3 miljardi eiro. Tagad Turcija prasa vēl tikpat daudz klāt. Tie būtu 6 miljardi. Un es esmu dzirdējis runājam arī par 20 miljardiem. Tādi nepieklājīgi cilvēki kā es to sauktu par šantažēšanu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ticēt Turcijai kas tirgojas ar teroristiem un sponsorē Islama Valsts teroristus var tiki galīgi naivie. Tāpat dot bezvīzu režīmu Turcijai nozīmē atvērt ES Muslimu dzihadam. Turcija ir mežonīga valsts kas rada daudz potenciālo draudu ES un arī cilvēku kontrabandistu mājvieta kas organizē migrantu pūļu plūsmu uz Eiropu.

    • Neaizmirsti aiziet saņemt piecīti. Bet turpmāk centies kaut kā gudrāk izskatīties. Lāča pakalpojumi nevienam nav vajadzīgi.

Vācijā afgāņu pusaudzis izvarojis un nogalinājis studenti (1)Vācijā ir aizturēts 17 gadus vecs patvēruma meklētājs afgānis, kuru tur aizdomās par 19 gadus vecas studentes izvarošanu un slepkavību, sestdien paziņoja policija un prokuratūras darbinieki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+