Padoms zemniekam. Govs laktācijas cikls un tā fāzes 0
Govs laktācijas cikls sastāv no četrām laktācijas fāzēm. Katrā laktācijas fāzē atšķiras gan govs produktivitāte, gan fizioloģiskie procesi. Pārzinot govs laktācijas fāzes, govi var atbilstoši barot un plānot tās atražošanu.
Pirmās trīs laktācijas fāzes katra ir vidēji 100 līdz 120 dienas gara. Cietstāves periods variē no 45 līdz 65 dienām. Ideālā variantā govs atnesas reizi 12 mēnešos. Galvenie parametri, kas mainās govs laktācijas ciklā, ir sausnas uzņemšanas spēja, izslaukums un dzīvmasa.
Laktācijas sākums visgrūtākais
Govij fizioloģiski visgrūtākais periods ir laktācijas sākums. Govs ir nesen dzemdējusi teļu, tās organisms atkopjas pēc dzemdībām. Tā kā strauji notiek piena sekrēcija, bet sausnas uzņemšanas spēja vēl nav sasniegusi savu maksimumu, govīm samazinās dzīvmasa. Šajā periodā īpaši jāseko līdzi gan govs ēdināšanai, gan veselības stāvoklim. Ja govs nespēj pilnvērtīgi atkopties pēc dzemdībām, tā laktācijas laikā arī nesasniedz savu augstāko iespējamo piena produktivitāti, turklāt var nākties arī dzīvnieku brāķēt. Jau cietstāves beigu periodā govs jāsāk pieradināt pie slaucamo govju barības. Pakāpeniski palielina spēkbarības daudzumu barības devā, palielina proteīna daudzumu barībā. Šāda govs sagatavošana laktācijai jāsāk aptuveni divas nedēļas pirms atnešanās.
Taču ēdināšanā jāievēro mērenība – nedrīkst grūsno govi pārbarot, kā arī strauji palielināt kādu barības devas komponentu. Ja neievēro šos nosacījumus, var izraisīt gan vielmaiņas problēmas govij, gan veicināt pārāk strauju teļa attīstību, kas var apgrūtināt dzemdības.
Sākoties laktācijai, govs sāk patērēt savas tauku rezerves, bet, ja govij trūkst enerģijas, process nenorit līdz galam un govs saslimst. Nesabalansēta ēdināšana ļoti ietekmē govs atražošanas spējas. Ja glikozes līmenis ir zems, bet taukskābju līmenis asinīs augsts, tas ietekmē folikulu veidošanos. Palmetīnskābe un stearīnskābe sevišķi kaitīgu iespaidu atstāj gan uz folikulu veidošanos, gan olšūnas dzīvotspēju. Laktācijas sākuma fāzē barība govīm būtu jāizdala biežāk, jo tas neļautu strauji mainīties gremošanas trakta videi.
Viskritiskāk govs sausnas uzņemšanas spēja samazinās pēdējās piecās cietstāves dienās un ilgst pirmo laktācijas mēnesi. Pēc tam sausnas uzņemšanas spēja atkal pakāpeniski palielinās.
Laktācijas vidū maksimālais izslaukums
Sākoties laktācijas vidus fāzei, izslaukums sasniedz maksimumu. Līdz 120. laktācijas dienai govs producē 50–60% no visa laktācijas piena. No 100. līdz 150. laktācijas dienai govīm ir vislielākā sausnas uzņemšanas spēja, pareizi tās ēdinot, var nodrošināt augstus izslaukumus. Parasti šajā laikā jau ir veikta apsēklošana un govs ir grūsna, tādēļ pēc 150. laktācijas dienas sākas izslaukuma samazināšanās, govs ne tikai ražo pienu, bet novirza resursus arī teļa attīstībai.
Laktācijas beigu fāzē piena izslaukums jau ir samērā zems, sausnas uzņemšanas spēja samazinās, bet ķermeņa dzīvmasa palielinās. Dzīvmasas pieaugumu nodrošina gan teļš, kas aug un attīstās, gan arī tas, ka govs sāk veidot tauku rezerves. Tāpēc rūpīgi jāseko līdzi, lai govs netiktu pārbarota. Barības devā jāsamazina spēkbarības un nedaudz proteīna daudzums. Mainoties laktācijas fāzēm, jāizvēlas atbilstoša minerālbarība – kamēr izslaukums ir augsts, sevišķa vērība jāpievērš kalcijam (Ca:P var būt 8:1). Laikā, kad tiek plānota govs sēklošana, jānodrošina papildbarība ar palielinātu selēna un E vitamīna daudzumu, kas ietekmē apsēklošanas rādītājus. Kad izslaukums samazinās, izvēlas tādu minerālbarību, kur Ca:P ir aptuveni 2,5:1, bet cietstāves periodā – Ca:P 1:1.
Lai pareizi varētu ēdināt govis visās laktācijas fāzēs, Amerikas speciālisti iesaka govīm nepieciešamo sausnas daudzumu aprēķināt pēc šādas formulas:
Saunas daudzums (% no dzīvmasas) = 4,028 – 0,00387 × dzīvmasa (kg) + 0.0584 × 4% enerģētiski koriģētais piens (kg)
Savukārt enerģētiski koriģēto pienu aprēķina pēc šādas formulas:
4% enerģētiski koriģētais piens = izslaukums (kg) × 0,4 + 15 × piena tauku daudzums (kg).
Piemēram, govs ar dzīvmasu 600 kg diennaktī ražo 20 kg piena ar 4,5% piena tauku.
Vispirms aprēķina diennakts piena tauku daudzumu (kg):
Otrajā solī aprēķina 4% enerģētiski koriģēta piena daudzumu (kg):
Trešajā solī izrēķina nepieciešamo sausnas daudzumu (%):
Tātad govij ar šādiem rādītājiem diennaktī nepieciešami 17,8 kg sausnas.
Cietstāves perioda laikā govs pienu neražo, bet iznēsā teļu. Tesmeņa audi atjaunojas, tāpēc, ja cietstāves periods ir īsāks par 40 dienām, bieži vien var novērot izslaukuma samazināšanos nākamajā laktācijā. Piena produktivitāte samazinās arī tad, ja cietstāves periods ir ilgāks par 70–80 dienām.
Rēķināšana pēc šādas formulas nav tik precīza kā speciālu ēdināšanas programmu veiktie aprēķini, taču tā ļauj govis ēdināt precīzāk nekā tad, ja nekādus aprēķinus vispār neveic.
Orientējoši Amerikas ēdināšanas speciālisti piedāvā šādu barības devas paraugu.
Raksta sagatavošanā izmantota publikācija: Feeding the dairy cow during lactation – Dairy Cattle Production 342-450A
Vairāķ lasiet žurnālā Agro Tops
