Mobilā versija
+2.7°C
Lilija, Liāna
Svētdiena, 30. aprīlis, 2017
19. maijs, 2015
Drukāt

Govs un lauku apdzīvotība (7)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Govs ir mājdzīvnieks, kas dod dzīvībai nepieciešamo pienu, simbolizē mātišķo zemi, pārpilnību un drošību. Indijā govi godā kā svēto barotāju.

Ko mēs šodien varētu vainot, ka latvieši pamet savu zemi un valsti? Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (“Latvijas Avīze”, 8.05.2015.), atzīstot, ka lauku depopulācija ir pasaules tendence, pieļauj, ka to varētu bremzēt, jauniešus pievilinot ar jaunām tehnoloģijām, modernāku tehniku un iespējām. No iespējām tiek minēta darba ražīguma celšana, kas savukārt ir pretrunā cilvēku skaita palielināšanai laukos. Ministrs, kā agrāk, paliek nelokāms lauksaimniecības kā biznesa piekritējs, ka strauju attīstību ar mazo biznesu nevar panākt. Lauksaimniecības kā biznesa ideoloģija ir pēc iespējas lielāka peļņa, ko var cerēt iegūt, palielinot zemes platību un lopu skaitu, samazinot strādājošo skaitu. Biznesam Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem nav mērķis, bet tikai mazāk vai vairāk traucējošs apstāklis. Katastrofāla mazo ražojošo lauku saimniecību samazināšanās korelē ar govju skaita un nodarbinātības samazināšanos un emigrāciju. To redzam no salīdzinājuma vēsturiskā skatījumā. 1935. gadā lauksaimniecībā nodarbinātie – 801 000 un 856 000 slaucamo govju. 2011. gadā reģistrētie lauksaimniecībā nodarbinātie – 82 500 un 164 100 slaucamo govju. Var pieņemt, ka katras govs likvidācija ir viena bezdarbnieka radīšana. Industriālo ražotāju morāla un finansiāla lobēšana, sīkražotāju kooperācijas nerisināšana, nespēja sadzirdēt un izprast ierosinājumus jaunās paaudzes motivēšanai dzīvei laukos un nodrošināt latviešu tautas vairākumam darbam motivējošu pozitīvo enerģiju atraisošu nākotnes redzējumu, ir alkatības radīta noziedzība pret latviešu tautu un Latvijas valsti.

Ir radīta problēma, kurai pagaidām nav piedāvāts reāls risinājums. Pirmskara Latvijas lauksaimniecība orientējās uz saimniekošanu kā dzīvesveidu un sasniedza nebijušu uzplaukumu, salīdzinot ar muižām, atjaunotā Latvija – uz lauksaimniecību kā biznesu, kura rezultātu liecinieki un baudītāji esam.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kam gan Eiropā vajadzīgi konkurenti,kas savos laukos saražo SEV vajadzīgo pārtiku? Tak nevienam,tāpēc tiek darīts viss,lai iznīcinātu lauksaimniecību pašos pamatos un lielajiem Eiropas ražotājiem būtu noieta tirgus. Savi veikali,kas to preci tirgo,jau ir visās malās. Vietējo produkciju neņem,tikai ”viņējo”,ar retiem izņēmumiem. Un mums te cenšas iestāstīt par nerentablu,neekonomisku,dārgu un vēl sazin kādu vietējo ražošanu.

  2. es piekrītu Dūklavam – arī lauksaimniecība ir bizness. ja lauksaimniecība ir hobijs, tad kāpēc to arī kā hobiju paši hobija turētāji nelobē? es tiešām gribētu zināt, kurš pirks hobija pienu par hobija cenu? jā, ražošanu vajag, ļoti vajag, bet kāpēc prasa lētu produkciju? kā var saražot lēti, ja ražošana ir dārga, un apmēram 40 % no izmaksām ir darbaspēka izmaksas? ja pienu, gaļu, miltus varētu pārdot par tik, cik tas izmaksā un arī strādājošajiem varētu nodrošināt atbilstošus atalgojumus, tad cilvēki nomirtu badā, jo nevarētu nopirkt pārtiku. tāda, lūk, ir skarbā realitāte

  3. Jānis Labrencis Atbildēt

    Manī rada sašutumu mūsu, tā saucamo pie varas esošo ekonomistu, absolūtā impotence pret visām mūsu ekonomiskām problēmām. Tās visas var novērst, vajag tikai gribēt. Mūsu nodokļu politika neatbilst nekādām prasībām, lai tā būtu ražošanai un valsts attīstībai labvēlēga. Izskatās, ka mūsu vadošie ekonomisti savus diplomus, labākā gadījumā, pārrakstījuši no datora vai pat nopirkuši.

  4. Piekrītu gan rakstam, gan komentētājiem. Vārdu sakot, ejam uz grunti – lielākā daļa no tā, kas bijis, ir iznīcināts, laucinieki aizbrauc uz pilsētām vai ārzemēm, jo laukos nav iespējas nopelnīt – vien knapi izdzīvot. Jaunajiem šī knapināšanās nepatīk, ar to samierinās vecāka gadugājuma ļaudis. Kad viņi nomirs, lauki paliks tukši. Tad te ievedīs, šķit, kādus bēgļus vai briežus, jo tāds laikam ir ZM un valdības mērķis. Viņi taču pārstāv pilsētas, ir turīgi ļaudis, tāpēc nesaprot nabaga lauciniekus. Tiešām žēl, ka šādi dzīvojam. Tikai nesaprotu, kāpēc reizēm valdības pārstāvjus pārsteidz tautas attieksme gan pret Latviju kā valsti, gan Krieviju? TV raidījumā aktieris Andris Bērziņš teica, ka kādreiz klausījies pa radio Amerikas balsi, tagad – Krievijas pārraides, lai izprastu lietu būtību. Piekrītu. Vienveidīga politika ved tautu grāvī. Tas, ka, piem., Krievija aizliedza ievest produkciju no Latvijas, ir mūsu valdības nopelns – zaudē laucinieki, jo spēcīgi samazinājusies iepirkuma cena. Par to nesāp sirds valdībai, jo viņi no tā necieš, viņu makos neieripo mazāk naudas. Savukārt lauciniekam sāp. Un, ja valdība neieklausīsies lauku iedzīvotājos, tad mūsu nākotne, šķiet, nav paredzama.

  5. Neatkarīgäs valsts pasludinātaju pirmais darbs bija lauku ierastas dzīves sagraušana vienlaicīgi saglabajot padomju administrāciju.Tika iznīcinata lauku ražotne.Cilvēkiem tika.atņemta iespēja saglabat sīksaimniecibas likvidejot mazās pienotavas un kautūves un izvirzot nesamērigas kvalitates prasības.Šie sabotieri ir kļuvuši par miljonāriem,kas liekas arī bija neatkarības pasludinātaju galvenais mērķis.Diemžēl viņi joprojam vada tagad jau neatkarības iznīcinašanas procesu.

  6. Latvijā lielsaimniecības ir neperspektīvas, jo tās spiestas lietot melnzemju tipa zemes apstrādi, bet tas noplicina augsni. Latvija lauksaimniecības pamatā ir jābūt lopkopībai. Arī Vācijā ir plašas zemes, kur lauksaimniecības pamatā ir lopkopība. Bet šīs saimniecības nevar būt visai lielas, jo stipri palielinās transporta izdevumi, kādu nav melnzemes rajonos.

  7. Pirmās brīvvalsts laikā mazos zemniekus atbalstīja arī sabiedriskas organizācijas, bija sava sīkzemnieku
    partija, kas iestājās par mazo zemnieku interesēm. Tagad vispār nav kārtīgas zemnieku pašpārvaldes –
    LOSP ir interešu klubs, bet ZSA lobē savas lielsaimnieku intereses. Par laukiem kopumā nedomā neviens, jo nav jau vispār lauku politikas Latvijā. Pēc inerces peldam pa straumei kopējās globalizācijas un urbanizacijas ūdeņos, tāpēc ka ZM vadībā un arī valdībā mums ne iepriekš, ne tagad nav bijis gudra un tālredzīga lauku saimnieka.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krēslu maiņa

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) paudis gatavību kandidēt uz Latvijas Futbola federācijas amatu. Otrs reālākais kandidāts ir pašreizējais Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs.

Ko jūs atzīmējat 1. maijā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (3)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+