Ekonomika
Bizness

Grādīgie kļūst dārgāki: Cilvēki nav masveidā iegādājušies dzērienus priekšdienām 7

Foto – Shutterstock

Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas rezultātā no šodienas mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā arī alum. Plānots, ka 40% degvīna litrs maksās par eiro un sešiem centiem vairāk, vīna pudele būs dārgāka par nepilniem piecpadsmit centiem, puslitrs alus – par septiņiem. Alkohola tirgotāji un ražotāji pauž neapmierinātību, norādot, ka izmaiņas var novest pie legālā tirgus samazināšanās, “točku” uzplaukuma. Savukārt FM uzsver, ka akcīzes nodokļa likmes kāpums ir likumsakarīgs, jo alkohols nav pirmās nepieciešamības prece.

 

Latvijā joprojām lētāk nekā Igaunijā

“Šīs izmaiņas uzskatām par ļoti lielu risku nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumam Latvijā. Patērētāji ar zemākiem ieņēmumiem meklēs citas dzērienu iegādes iespējas,” viedokli pauž Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols. Atzīmējot, ka nelegālā tirgus uzplaukums var vitāli iespaidot Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību. “Cenu kāpums ir pārāk straujš, un šāds valdības lēmums ir neprātīgs, pat pārdrošs. Nodokļi par pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau izsenis ir veidojuši būtisku daļu no kopējā valsts budžeta. Uzskatām, ka valsts varētu iekasēt daudz vairāk, ja akcīzes nodokļa kāpinājums alkoholam būtu tāds, kādu valdība solīja sākotnēji, – sabalansēts un pakāpenisks. Diemžēl solīts makā nekrīt.”

Savukārt FM un Valsts ieņēmumu dienests (VID) pauž pretēju viedokli. Akcīzes nodokļa likmju paaugstinājums ir pakāpenisks un nāks par labu valsts kasei. Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka. “Jauno izmaiņu mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli preces, kas nav pirmās nepieciešamības un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskāls, ar nodokļu reformas palīdzību plānots nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.

 

Brauc iepirkt dzērienus kāzām

Izmaiņas izjutīs gan patērētāji, gan vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, kuriem līdz šodienai bija jāveic alkoholisko dzērienu atlikuma inventarizācija, nodokļu pārrēķins pēc jaunās likmes un atbilstoša cenu nomaiņa veikalu plauktos. Aptaujātie lielveikalu un pazemināto cenu veikalu jeb alkohola “outletu” pārdevēji pirms izmaiņām “LA” pastāstīja, ka diža rosīšanās no patērētāju puses nav jūtama. Cilvēki veikalos negāžas masveidā un neiegādājas grādīgos dzērienus priekšdienām. “Iespējams, vēl nav noreaģējuši, nezina, ka 40% dzērieniem cena augs ievērojami. Diemžēl, bet alkohola patēriņš mūsu valstī ir gana liels. Ja cilvēki sapirktu lielu daudzumu šobrīd, baidos, ka to iztērētu vienā rāvienā jeb pirmajā ballītē,” reālo situāciju iezīmē alkohola veikala pārdevēja Jekaterina.

Veikalu pārstāvji mazāk satraucas par cenu nomaiņu, kas ir izdarāms, bet baidās, ka akcīzes nodokļu kāpums veicinās nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumu, radot nopietnus zaudējumus klasiskajiem veikaliem. Tādējādi cilvēki dos priekšroku tā dēvētajām “točkām” jeb nelegālajām spirtoto dzērienu pārdotavām. Arī alkohola pircēji no Igaunijas tik aktīvi nebrauks uz mūsu valsti, kas “Latvijas budžetam radīšot lielus zaudējumus”.

“Esam nolēmuši vasarā precēties, un nav noslēpums, ka viena no dārgākajām šī pasākuma daļām ir ēdiens un alkohols. Kāzas plānojam diezgan lielas – ielūgti ir aptuveni sešdesmit cilvēki, tādēļ saprotam, ka stiprie dzērieni būs vajadzīgi diezgan lielā apjomā. Uzzinot, ka no 1. marta akcīzes nodoklis alkoholam ievērojami kāps, nekavējoties nolēmām, ka jābrauc iepirkt krājumus kāzām, pirms cenas ir cēlušās. LANA ziņoja, ka 40% alkoholiskie dzērieni maksās par pusotru eiro dārgāk, kas lielam apjomam ir ļoti daudz. Vīnu un šampanieti nenopirkām. Vienkārša iemesla dēļ – nav kur šīs pudeles likt, grādīgo aizvedām uz garāžu,” pieredzē dalās saderinātie Laura un Jānis.

 

Nelegālo alkoholu lieto mazāk

VID informē, ka pagājušajā gadā par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem (neskaitot alu) iekasēti 161,2 miljoni eiro jeb 17,3% vairāk kā 2016. gadā. Par alu aizvadītajā gadā iekasēti 36,8 miljoni eiro, kas ir par 14,9% vairāk nekā 2016. gadā. Nelegālā alkohola tirgus apmēru aprēķinus VID neveic, tomēr Slimību un profilakses centra veiktie pētījumi par alkohola lietošanas tendencēm Latvijā liecina, ka nelegālā tirgus daļai ir tendence samazināties. VID veic akcīzes nodokļa plaisas jeb neiekasētā akcīzes nodokļa aprēķinus, kas arī liecina par samazinājuma tendenci, kas pēdējos gados nepārsniedz 8 – 9% robežu.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv