Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. augusts, 2016
Drukāt

Grenlande – ledus upes un aisbergi

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

No ekspedīcijas uz Rasela ledāju Grenlandē atgriezušies pieci Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētnieki: Dr. geol. Jānis Karušs, Dr. geol. Māris Krievāns, Dr. geol.  Kristaps Lamsters, Mg. sc. ing. Agnis Rečs un ģeoloģijas bakalauru studijas programmas students Reinis Pāvils.

Tā bija latviešu polārpētnieku pirmā zinātniskā ekspedīcija uz Grenlandi, kuras laikā savākti kādi divi simti nogulumu, augsnes, ūdens un ledus paraugi. To izpētīšana laboratorijās prasīs vairākus mēnešus, un savāktie dati ļaus ko vairāk secināt par klimata izmaiņām pirms tūkstošiem gadu un procesiem, kas mūs gaida nākotnē. Ekspedīcijas organizētājs Kristaps Lamsters stāsta, ka iespaidi, pārlidojot Grenlandes ledus vairogu, bijuši spēcīgi. Kristaps: “No 11 kilometru augstuma novērot, kā ledus virsma kūst, ir grandiozi. Visu kušanas zonu izraibina spilgti zili virsledāja ezeru un upju tīkls. Tik blīvu un zarotu upju tīklu ir grūti iedomāties.” Pētnieks stāsta, ka eks­pedīcija nekāds tūrisma brauciens nav bijis. Lai savāktu paraugus, strādājuši pat 26 stundas bez pārtraukuma. Arī veicamais maršruts bijis bīstams, pilns platu, dziļu plaisu un bezdibeņu – ūdens rijēju. Tāpēc pat automašīnas vadītājs, kad atbraucis pēc ekspedīcijas, nav slēpis prieku, ieraugot, ka visi uzņēmīgie drosminieki ir sveiki un veseli. Puiši desmit dienas strādāja tālu no civilizācijas, un sajūta esot bijusi kā uz citas planētas. Vienīgie ziņkārīgie, kas viņus nebaidoties vērojuši, bijuši vietējie zaķi, polārlapsas, ziemeļbrieži un muskusvērši. Ar balto lāci, par laimi, sastapties nav nācies, un arī knišļu, par kuriem puiši brīdināti, ne uz ledāja, ne tā malā nav bijis. Ekspedīciju ir finansējuši privātie uzņēmēji – SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, AS “Latvijas balzams” zīmols “Rīgas melnais balzams ELEMENT”, SIA “Spectre Latvia”, Latvijas Universitātes studentu padome, SIA “Nākotne” un SIA “Gemoss”.

Grenlande ir pasaules lielākā sala. Gar malām kalni, bet vidū ledus. Grenlandes vidienē ledus biezums sasniedz trīs kilometrus, bet zeme zem ledus smaguma nospiesta pat 300 m zem jūras līmeņa. Katru vasaru virs ledus saputinātais sniegs kūst, tomēr izkusušais sniegs nenonāk jūrā. Tas iesūcas porainajā ledus cepurē un atkal sasalst. Jūrā savukārt nonāk milzu aisbergi, kas atšķeļas no ledāju malām. Ja viss Grenlandes ledus izkustu un nonāktu jūrā, tad ūdens līmenis pasaulē celtos par septiņiem metriem.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+